jap.

Miljons iespaidu - i par pavasari mazpilsētā, i gāzes pistolēm.

Atliek vien atbraukt mājās uz mazpilsētu, lai gūtu miljons pavasarīgu un varbūt tīri ikdienišķu iespaidu.

Nav jau nemaz tik ilgs laiks pagājis, kopš neesmu bijusi mājās, bet viens gan ir krietni mainījies - arī Limbažos ir silts. Silts laiks, saulīte - arī cilvēki parādījušies ielās. Kādam varbūt tas karstums jau ir par daudz; atliek vien aiziet līdz bibliotēkai, lai saprastu, ka mazpilsēta ir mazpilsēta un cilvēkus interesē viss ne tik labais.

Tā mierīgi lasot un smejoties par afišās rakstīto uz ziņojuma dēļa, no kultūras nama izvēlās divi vīrieši krieviski lamājoties. Sākotnēji jau īsti nevarēja saprast, varbūt tas viens ir apsargs - tāds  būdīgas miesas būves, bet nē. Otrs - likās smagi iereibis vai arī savā agonijā grīļojās. Who knows. Viss stāsts ap to, ka tam, kurš grīļojās bija asiņaina seja, bet tas, kurš sākotnēji man atgādināja apsargu, staigāja ar kaut kādu gāzes pistoli - nu kaut kas līdzīgs attēlā redzamajai, tikai oranžā krāsā un vairāk izskatījās pēc signālraķešu pistoles.

Tā nu mazliet sabijos, ka viņi nav prātā vāji, un turpināju savu ceļu uz bibliotēku. Pa tām durvīm iznāca pāris, kas teica, ka KĀDS izpūtis pipargāzi vai ko tādu. Jautāju vai 1.stāvā, bet tie jau sagaidīja to būdīgo vīrieti ar pistoli. Iekāpa auto un aizbrauca [nē, es neiegaumēju ne numuru, ne cilvēku sejas, ne matu krāsas, pat ne mašīnu ar kuru viņi pārvietojās, tāpēc - pat nejautājiet].

Neko, mazliet jau iesitās nāsī, bet gāju meklēt savas grāmatas. No šitā visa bišku apstulbu un domāju, vai man nevajadzētu ko darīt, bet parasti jau visur tur ir cilvēki, tāpēc nodomāju, ka viss jau notiek (nu kam vajadzētu tādās reizēs notikt). 

Gluži kā ikdienā sameklēju sava grāmatas, gribējās gan ilgāk uzkavēties, bet tikmēr jau bija sabraukušas visas iespējamās brigādes (ieskaitot sūdu mašīnu..- vai arī tā jau tur bija pirms es ienācu? ), un nācās vien doties ārā.

Ak, cik amizanti ir skatīties uz nenormāli ieinteresētajiem ļaudīm, kuri bariem stāvēja ap kultūras namu - nu kā nu ne, ugunsdzēsēji, policisti, laikam arī ĀP..un jā, vēl tā sūdu mašīna un pārējās auto, kas parasti novietotas pie k/n. Un tā vienmēr - varbūt nekas īsti nav noticis, bet visi ir ieinteresēti tieši šādos gadījumos. Bet, piemēram, ja pēkšņi būtu tur uzstādīta kāda skatuve uz kuras dejotu vai dziedātu bērni, daudzi paietu vienaldzīgi garām. Kāpēc tā? Bet šo tēmu jau var novirzīt un izvērst tālāk uz TV - kāpēc tur ir vienas vienīgas negatīvās ziņas? Tieši tāpēc es TV neskatos.

Trakums, vienaldzība spēj smīdināt.

Kas vēl... bērni pa ziemu laikam daudz ēduši..nu nometuši mēteļus, cepures un šalles..un nu viņus atkal var iepazīt pa jaunam - sejas vaibsti jau it kā tie paši, tik kādam parādījušās ūsas, kādam muskuļi lielāki, kādai sievišķīgākas formas... un pat savādi paliek sasveicinoties un vēl parunājoties ar viņiem - tu šos cilvēkus atceries kā pilnīgus bērnus, bet nu viņiem ir savi mērķi un viņi ir super strauji izglītojušies. Saprotu, ka arī Limbažos viss notiek.

Nu jau gan šeit jūtos kā ciemiņš; par spīti dažiem pazīstamajiem, pilns ar jaunām, neredzētām un nepazīstamām sejām.

Ir lietas arī kas nemainās - korpulentas omītes tāpat dodas uz un no dārziņiem, nu jau narcisēm rokās; BMW vadītāji šeit vēl joprojām domā, ka ar BMW ir jābrauc pēc iespējas ātrāk, tas nekas, ka pēc 10 m atkal jābremzē; Mazezeriņā vēl joprojām dzīvo manas mīļās draudzenes Pīles un pāris gulbīši, vītoli uz Jūras ielas vēl joprojām tiek apzāģēti..nevienam jau laikam nav ienācis prātā paskatīties uz tiem no malas - tie ir veci, iztrūdējuši un izgāzušies uz visām pusēm, un šobrīd izskatās ļoti nesmuki - kā nelāgs sveiciens iebraucējiem no jūras puses. Tāpat diemžēl izskatās arī apvedceļa pļavas. Arī uz ielām dažviet mētājas pērnās lapas, bet zālīte vēl nav sākta pļaut - jo te taču ir ziemeļi, tā tikai tūlīt tūlīt pirmoreiz būs jāpļauj.

Bet varbūt neņemiet mani vērā, jo esmu jau pieradusi pie Zemgales tīrības un sakoptajiem, apstrādātajiem laukiem (vai tas nebūtu ideāls visai Latvijai? - būtu!).

Un vēl pāris personīgu iespaidu...

Kaķbarība ar liellopu gaļu mērcē ir kļuvusi garšīgāka. Pirmā lapsene šogad manā virtuvē - skaļa! Vēl joprojām pāris cilvēki nav iemācījušies plānot savu laiku un izšķiež to dažādās nevajadzīgās nodarbēs...Kā arī, autoparks pie manas mājas nav samazinājies..nomainījušies tikai ir apskatāmie eksponāti, un, ak vai, diemžēl ne visi.

Super duper!

Oo..mans raksts ir atgriezies!! :))

īsumā

Baigi gribas atjaunot to vakardienas rakstu, sanāca tāds ne pa jokam pagarš, kura kopiju, protams, neuztaisīju.

Bet laikam jau - ja nav, tad nebija jābūt.

Drīz es šeit paziņošu interesantu pavērsienu...bet to, kad pati būšu 100% pārliecināta par to, ka tas tā notiks. [hā, baigā intriga]

Pēdējās dienas man pret visu ir skepse, neticība cilvēkiem, pret cilvēku emocijām - vienaldzīgums, pret nekārtību - riebums, bet prieks par varžu kurkstēšanu naktī un vasarīga lietus līšanu.

Kur IR?

Nesaprotu, kur palika mans vakardienas romāns par Limbažiem un pipargāzēm. Vai nu to izdzēsa tas būdīgais vīrietis (pēkšņi kļuvis par hakeri) ar piparu gāzeni vai arī policija izdomāja manu stāstu ņemt par liecību un izdzēst no publiskās telpas.

Gan jau, ka neviens nav īstais variants, bet kur pie velna palika mans raksts!?????

Paraksties!

Sākot ar 11.maiju līdz 9.jūnijam visi kopā ar ģimeni, radiniekiem un draugiem dodamies uz vēlēšanu iecirkņiem un parakstamies par Latviešu valodu mūsu Latvijā!
   
Parakstu vākšanas otro posmu organizē valsts, tāpēc parakstīšanās ir bezmaksas.Parakstu vākšanas vietu adreses ir publicētas CVK mājas lapā:
http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html
   
Aizej, paraksties un izdari ko taustāmu savas tautas labā!