Kāpēc visi Ķengaraga svinētāji nesvin vienā dienā?
Varētu noorganizēt kādu īpašu svētku dienu ar nosaukumu "Davai, šodien dzeram!" un arī uz trolejbusiem norādīt -
* "15.trolejbuss šodienas svinētājiem",
* "15.trolejbuss tiem, kas aizsvinējušies vakardienu",
* "15.trolejbuss tiem, kam ar divām dienām pohainu svētku ir par maz" (šajā gadījumā tiem trīsdienniekiem būtu jāsaprot, ka trolejbuss ar garāko sveicienu ir īpaši veltīts viņiem) un
* "15.trolejbuss" (visiem pārējiem, kas spēj svinēt dienu arī bez pārlieku lielas alkohola devas).
Bet nē.
Rīgas šajā pusē tauta mīļo svinēt katru dienu.. un kas mani pārsteidz visvairāk ir tas, ka katru dienu šie ir citi īpatņi! Ja, piemēram, Centrāltirgū vai autoostas apkārtnē pudeļu brāļi, diedelnieki vai muzikanti ir daudz maz tie paši un tajās pašās vietās, tad svinētāji 15.trolejbusā mainās katru dienu. Kā tas tā nākas, nezinu.
Un tad tu sēdi. Sēdi vistuvāk trolejbusa durvīm, jo zini, ka drīz vien iekāps vēl ļautiņu..un, ka vismaz viens no tiem būs svinētājs, un tev būs nepieciešams svaigs gaiss, lai izturētu braucienu no iekāpšanas punkta līdz galapunktam. Tā nu nopriecājies par svaigo gaisu..uuuuuun te nu viņi, 2 vīrieši labākajos gados, ir! Ar mazu bērnu pie rokas, "Maxima" maisiņiem, pilniem ar alus bundžām, kuras pēc tam ērti izmantot kā pelnu traukus... un ar to drausmīgo smirdoņu, ko paši vairs nemana. Kādam, iespējams, tas ir tāds seksīgais mazliet "ieņēmuša", vīrieša - smēķētāja smārds, bet tev no tā vien vemt gribas.
O, prieks, vismaz bērnam ļāva apsēsties. Paņem klēpī. Bērns izspraucas, jo negrib klēpī..gan jau, ka arī bērnam šī dvakoņa netīk. Kamēr viens mēģina bērnu ievilkt klēpī, tikmēr otram ir nolaimējies atrast vietu, kur piemest savu pēcpusi vietā, ko simpātiska dāma, ar kuru viņš vēl paspēja paflirtēt, ir iesildījusi.
Ak, tu, laimīgā! Tā nu sanācis, ka šī siltā vietiņa ir tieši tev pretī! Acis no smakas griežās katra uz savu pusi, bet degunā sajūta, ka smaka ir iesūkusies katrā matiņa saknē. Mēģini acis dabūt vienādā līmenī un mēteļa piedurknē atrast parfīma pilienu, lai kaut kā aizbiedētu smaku. Lieki piebilst, ka pārsēsties nav kur, un neviena cita vieta nav TIK tuvu durvīm kā tevis izvēlētā.
Un tad Viņš tevi vēro. Vēro, jo gaida to mirkli, kad tu viņam pievērsīsi uzmanību un viņam rastos izdevība arī ar tevi paflirtēt. Bet tā būtu Viņa vakara kļūda (vai vakara jautrākā saruna), jo šī būtu reize, kad tu neklusētu, bet gan izteiktu visas līdz ar riebošo smirdoņu (kuru, savukārt, radījis Viņa pretīgais čurūdens un vakardienas pohas atliekas) radušās dusmas.
Beidzot ir pienācis tavs galapunkts. Jau laimīga meties ārā no trolejbusa, bet piecelies gluži vai apreibusi! Fui.. vēl mājās nevari saprast, vai gadījumā tā neesi bijusi tu pati, kas pa ceļam izdzērusi tās pāris bundžas un uzpīpējusi paciņu Marlboro..
"...un 15.trolejbuss jau leģendārs..."
Varētu noorganizēt kādu īpašu svētku dienu ar nosaukumu "Davai, šodien dzeram!" un arī uz trolejbusiem norādīt -
* "15.trolejbuss šodienas svinētājiem",
* "15.trolejbuss tiem, kas aizsvinējušies vakardienu",
* "15.trolejbuss tiem, kam ar divām dienām pohainu svētku ir par maz" (šajā gadījumā tiem trīsdienniekiem būtu jāsaprot, ka trolejbuss ar garāko sveicienu ir īpaši veltīts viņiem) un
* "15.trolejbuss" (visiem pārējiem, kas spēj svinēt dienu arī bez pārlieku lielas alkohola devas).
Bet nē.
Rīgas šajā pusē tauta mīļo svinēt katru dienu.. un kas mani pārsteidz visvairāk ir tas, ka katru dienu šie ir citi īpatņi! Ja, piemēram, Centrāltirgū vai autoostas apkārtnē pudeļu brāļi, diedelnieki vai muzikanti ir daudz maz tie paši un tajās pašās vietās, tad svinētāji 15.trolejbusā mainās katru dienu. Kā tas tā nākas, nezinu.
Un tad tu sēdi. Sēdi vistuvāk trolejbusa durvīm, jo zini, ka drīz vien iekāps vēl ļautiņu..un, ka vismaz viens no tiem būs svinētājs, un tev būs nepieciešams svaigs gaiss, lai izturētu braucienu no iekāpšanas punkta līdz galapunktam. Tā nu nopriecājies par svaigo gaisu..uuuuuun te nu viņi, 2 vīrieši labākajos gados, ir! Ar mazu bērnu pie rokas, "Maxima" maisiņiem, pilniem ar alus bundžām, kuras pēc tam ērti izmantot kā pelnu traukus... un ar to drausmīgo smirdoņu, ko paši vairs nemana. Kādam, iespējams, tas ir tāds seksīgais mazliet "ieņēmuša", vīrieša - smēķētāja smārds, bet tev no tā vien vemt gribas.
O, prieks, vismaz bērnam ļāva apsēsties. Paņem klēpī. Bērns izspraucas, jo negrib klēpī..gan jau, ka arī bērnam šī dvakoņa netīk. Kamēr viens mēģina bērnu ievilkt klēpī, tikmēr otram ir nolaimējies atrast vietu, kur piemest savu pēcpusi vietā, ko simpātiska dāma, ar kuru viņš vēl paspēja paflirtēt, ir iesildījusi.
Ak, tu, laimīgā! Tā nu sanācis, ka šī siltā vietiņa ir tieši tev pretī! Acis no smakas griežās katra uz savu pusi, bet degunā sajūta, ka smaka ir iesūkusies katrā matiņa saknē. Mēģini acis dabūt vienādā līmenī un mēteļa piedurknē atrast parfīma pilienu, lai kaut kā aizbiedētu smaku. Lieki piebilst, ka pārsēsties nav kur, un neviena cita vieta nav TIK tuvu durvīm kā tevis izvēlētā.
Un tad Viņš tevi vēro. Vēro, jo gaida to mirkli, kad tu viņam pievērsīsi uzmanību un viņam rastos izdevība arī ar tevi paflirtēt. Bet tā būtu Viņa vakara kļūda (vai vakara jautrākā saruna), jo šī būtu reize, kad tu neklusētu, bet gan izteiktu visas līdz ar riebošo smirdoņu (kuru, savukārt, radījis Viņa pretīgais čurūdens un vakardienas pohas atliekas) radušās dusmas.
Beidzot ir pienācis tavs galapunkts. Jau laimīga meties ārā no trolejbusa, bet piecelies gluži vai apreibusi! Fui.. vēl mājās nevari saprast, vai gadījumā tā neesi bijusi tu pati, kas pa ceļam izdzērusi tās pāris bundžas un uzpīpējusi paciņu Marlboro..
"...un 15.trolejbuss jau leģendārs..."
