Svinētāji jeb 15.trolejbuss jau leģendārs

Kāpēc visi Ķengaraga svinētāji nesvin vienā dienā?
Varētu noorganizēt kādu īpašu svētku dienu ar nosaukumu "Davai, šodien dzeram!" un arī uz trolejbusiem norādīt -
* "15.trolejbuss šodienas svinētājiem",
* "15.trolejbuss tiem, kas aizsvinējušies vakardienu",
* "15.trolejbuss tiem, kam ar divām dienām pohainu svētku ir par maz" (šajā gadījumā tiem trīsdienniekiem būtu jāsaprot, ka trolejbuss ar garāko sveicienu ir īpaši veltīts viņiem) un
* "15.trolejbuss" (visiem pārējiem, kas spēj svinēt dienu arī bez pārlieku lielas alkohola devas).

Bet nē.

Rīgas šajā pusē tauta mīļo svinēt katru dienu.. un kas mani pārsteidz visvairāk ir tas, ka katru dienu šie ir citi īpatņi! Ja, piemēram, Centrāltirgū vai autoostas apkārtnē pudeļu brāļi, diedelnieki vai muzikanti ir daudz maz tie paši un tajās pašās vietās, tad svinētāji 15.trolejbusā mainās katru dienu. Kā tas tā nākas, nezinu.

Un tad tu sēdi. Sēdi vistuvāk trolejbusa durvīm, jo zini, ka drīz vien iekāps vēl ļautiņu..un, ka vismaz viens no tiem būs svinētājs, un tev būs nepieciešams svaigs gaiss, lai izturētu braucienu no iekāpšanas punkta līdz galapunktam. Tā nu nopriecājies par svaigo gaisu..uuuuuun te nu viņi, 2 vīrieši labākajos gados, ir! Ar mazu bērnu pie rokas, "Maxima" maisiņiem, pilniem ar alus bundžām, kuras pēc tam ērti izmantot kā pelnu traukus... un ar to drausmīgo smirdoņu, ko paši vairs nemana. Kādam, iespējams, tas ir tāds seksīgais mazliet "ieņēmuša", vīrieša - smēķētāja smārds, bet tev no tā vien vemt gribas.
O, prieks, vismaz bērnam ļāva apsēsties. Paņem klēpī. Bērns izspraucas, jo negrib klēpī..gan jau, ka arī bērnam šī dvakoņa netīk. Kamēr viens mēģina bērnu ievilkt klēpī, tikmēr otram ir nolaimējies atrast vietu, kur piemest savu pēcpusi vietā, ko simpātiska dāma, ar kuru viņš vēl paspēja paflirtēt, ir iesildījusi.
Ak, tu, laimīgā! Tā nu sanācis, ka šī siltā vietiņa ir tieši tev pretī! Acis no smakas griežās katra uz savu pusi, bet degunā sajūta, ka smaka ir iesūkusies katrā matiņa saknē. Mēģini acis dabūt vienādā līmenī un mēteļa piedurknē atrast parfīma pilienu, lai kaut kā aizbiedētu smaku. Lieki piebilst, ka pārsēsties nav kur, un neviena cita vieta nav TIK tuvu durvīm kā tevis izvēlētā.
Un tad Viņš tevi vēro. Vēro, jo gaida to mirkli, kad tu viņam pievērsīsi uzmanību un viņam rastos izdevība arī ar tevi paflirtēt. Bet tā būtu Viņa vakara kļūda (vai vakara jautrākā saruna), jo šī būtu reize, kad tu neklusētu, bet gan izteiktu visas līdz ar riebošo smirdoņu (kuru, savukārt, radījis Viņa pretīgais čurūdens un vakardienas pohas atliekas) radušās dusmas.


Beidzot ir pienācis tavs galapunkts. Jau laimīga meties ārā no trolejbusa, bet piecelies gluži vai apreibusi! Fui.. vēl mājās nevari saprast, vai gadījumā tā neesi bijusi tu pati, kas pa ceļam izdzērusi tās pāris bundžas un uzpīpējusi paciņu Marlboro..

"...un 15.trolejbuss jau leģendārs..."

Gruzija - pirms izbraukšanas

Pirmo reizi došos uz vietu, kur informāciju par vietām ir gandrīz neiespējami vai neiespējami atrast internetā. Būs interesanti!
Dodos uz apmācībām saistībā ar Eiropas brīvprātīgo darbu uzGruziju - tā ir valsts, kur gribēju doties brīvprātīgajā darbā pirms pāris gadiem, bet vairāku apstākļu sakritību dēļ, tā arī nekur neaizbraucu. Beidzot būšu tur!
Šovakar izbraucu. Rīt no rīta agri,agri būšu Varšavā.. šoreiz man kaut kā pavisam nav paveicies ar Coučsērferu atrašanu..[un man pat nevajag naktsmītni!] - tā nu es pusi dienas Varšavā pavadīšu visticamāk fotogrāfējot dīvainus cilvēkus agrā rītā.
Tad došos uz Katowici, kur tikai iespējams satikšu vienu vietējo meiteni. Pēc tam atkal būs jāatrod autobuss un jābrauc uz lidostu.
Lidojums no Katowices uz Kutaisi Gruzijā būs ~5 stundu garumā - esmu ļoti ieinteresēta, cik maziņa būs lidmašīna vai arī pāri kurām valstīm lidosim... ka tik ilgi.
Un arī Gruzijā ieradīšos ļoti agri no rīta. Vienīgais cilvēks, kas atbildēja coučsērfingā nu ir sācis strādāt; tātad, vietējā gida man arī te nebūs. Toties, pēc kartes izskatās, ka no lidostas līdz centram mierīgi var kājām aiziet.
Kutaisi atradu tikai vienu reālu apskates vietu ar aprakstu - Bagrati katedrāli. Tur arī aizdošos un atzīmēšos vienā no retajiem geokešiem Gruzijā.
Kā no Kutaisi tikt līdz Kobuleti, kur notiks apmācības, man vēl ir diezgan nezināms; bet transports esot. Smieklīgi, ka hoteļa adrese, kur mēs tikšot izmitināti ir atsūtīta, bet Kobuleti karte ar ielu nosaukumiem internetā atrodama nav (ir redzamas tikai dažas ielas). Cerība, ka stacijā būs pilsētas karte. Ja nu arī ne, nekas - ja jau ar šķību Bermudu trijstūra karti tikām ārā no Novi Sad (Serbijā), tad daudz mazākā pilsētā atradīšu, kurp iet :D (optimisms!) -labojums - Geocatching.com kartes ir labākas! Atradu īsto ielu!
Tomēr tas laikam nav nekas traks - pēc kara Gruzijā, cik atceros, Gruzija Googlemaps bija balta kā papīra lapa - vispār bez neviena ceļa.

Wish me luck! [Atrast ko aizraujoši aukstos, agros rītos, īpaši Varšavā..]

Romberg - par uzvārdu

Kad mana drauga vecvecāki lūdza noskaidrot, vai ir zināma atdusas vieta vienam no viņu radiniekiem Jelgavā, atkal aizrāvos arī ar savu sakņu izzināšanu.

Jau pirms vairākiem gadiem meklēju, ko varētu nozīmēt mans uzvārds, kāda ir tā izcelsme.. kā tas nokļuvis līdz manai dzimtai. Diemžēl pēdējais vēl ir pavisam miglā tīts.

Lai arī biju pārliecināta, ka uzvārds ir vācu izcelsmes, nesen viena paziņa ieminējās, ka tas varētu būt arī ebreju izcelsmes uzvārds, bet - pārliecinājos, ka tā nav, izskatot vairākus ebreju uzvārdu sarakstus.

Romberg-
German, Dutch, and Scandinavian: habitational name from any of several places named Romberg.

Tātad, vācu, holandiešu un skandināvu izcelsmes uzvārds. Savādi, ka vienlaicīgi no dažādām vietām..

Atradu vēl kaut ko ļoti interesantu, bet īsti tā arī nesapratu, vai tas ir rakstīts par konkrētiem Rombergiem vai uzvārdu kā tādu - houseofnames.com. Diemžēl, lai lasītu vairāk, viss ir jāpērk.

Pirmais raksts ir par vācu Rombergu.. Par Rombergu izcelsmi teikts:

Spelling variations of this family name include: Raimbert, Reimbert, Rambert, Rembert, Rambaud, Rembaud and many more.

First found in Switzerland, where the name came from humble beginnings but gained a significant reputation for its contribution to the emerging medieval society. It later became more prominent as many branches of the same house acquired distant estates and branches, some in foreign countries, always elevating their social status by their great contribution to society. They held a family seat in the Province de Vaud.

Latviski: Pirmoreiz minēts Šveicē, kur vārds nācis no pazemīguma (?) sākumiem, bet ieguva nozīmīgu atpazīstamību par tā ieguldījumiem topošajā viduslaiku sabiedrībā. Arī citviet šis uzvārds norādīja uz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā. 

Lapā minēti arī pirmie Rombergu ģimenes izceļotāji - sākot no 18.gadsimta viņi devušies pārsvarā Amerikas virzienā. Tomēr šī lapa nekādu lielo uzticību nevieš, ņemot vērā to, ka poļu stila ģērboni var uzprintēt ikviens ar savu uzvārdu, kā arī pasūtīt apdrukātas krūzītes un vēl visu ko...

Toties ancestry.com, kas ir viens no, manuprāt, vērtīgākajiem un nopietnākajiem dzimtas koku portāliem, jo uzglabā arī dažādus dokumentus, norāda uz to, cik daudz Rombergu ģimeņu ir imigrējušas uz Ameriku, Lielbritāniju (diemžēl šīs ir 2 valstis, kurām šajā portālā tiek dota priekšroka). Un arī šeit uzsvars likts uz Ameriku. Ja vien mums Latvijā šādi ieraksti būtu redzami online...!

Secinājums: Rombergu pasaulē ir tūkstošiem. Latvijā - jā, laikam visi, kas mēs te esam, esam tuvāki vai tālāki radinieki. 

Where are we going?

Where are we going? Will the world be totally grey, made of steel and rocks, led by robots? Would not there be any beautiful, natural oasis, where to rest from the mechanical world? Will we eat modified food from tubes like astronauts were doing?

More and more similar questions come in my mind thinking of digital culture.

Actually, it does not mean that world should become extreme world of technology. Technologies are often the sign of development – we can produce things faster, easier, often in better quality. However, there is a dark side too again – people should learn how to work with these technologies and not always it is easy for them, technologies break down, they make mistakes and then there is no talk about qualitative products or faster work anymore.

One day I had to meet my friend in Riga who was hitchhiking from Vilnius. On that day I had forgotten to charge my phone and it was almost charged off when my friend should be in Riga. He managed to call me to say that the driver would not take him till the bus station where we arranged to meet and that he does not really know where is he and that he also does not have Latvian money to take a bus. When I began to ask questions what is around him, my phone charged off. I was desperate. I asked one guy to give me a call, but while the talk I just understood approximately where my friend is, but not how to get there. Afterwards, I found the right transport, went there, but I could not find my friend. It was long bridge where I was walking back and forth hoping to see him in some of the bus stops. No sign. It was already getting dark. There were few more people whom I asked to give a call, but not all of them understood the need of it. In the end I got a phone from one nice couple who also knew the names of the bus stops around the place. I found my friend after 1,5 hours of distraught walking on the one of the bridge access roads. This was the time when I valuated the power of technologies.

If I think about the future, present and past in everyday life, then yes, of course, I wouldn’t like to write essays by hand, I wouldn’t like to go to the post office and stand in the queue just to send a message that my friend can meet me next Monday at 11:00 next to the Monument of Freedom. However, now it is a bit terrible – I get up in the morning, awaken by alarm clock in my mobile phone, I push the “Turn on” button of my computer – even before making breakfast or having shower, I have 20 mails in my e-mail, half of them are advertisements and spams, what take my time to sign them as Spam, I call my mom through Skype, I chat with my friends on Facebook, I work using just a computer and internet and so on..

What about education? It is fantastic that we can study online and we can learn together with people all around a world. But what if children in schools will really have a need to have Ipad for studies, books will be something forgotten, children wouldn’t learn how to write, they would do more and more other things (surfing on internet, playing games etc) while they should listen to the teacher. Actually, similar talk was on news in Latvia before some time – one little Ipad would replace books thereby children shouldn’t bring 15kg to school and then back home. But they didn’t think about poor people, children activity, smashing or stealing cases etc.

Is it good or bad? Is it good that I can be wherever I want and I can work, chat and speak with my closest people whenever I want? Is it bad that everyone can follow me, seeing my IP address or coordinates? And where are our natural needs – being outside in the fresh air, being physically touched by other people, laugh together in real life, where are the beauty of nature? Is it all in the photos, videos and virtual connections? No, it’s outside!

I like the development of technologies while it doesn’t ruin our lives, while it helps us to live easier, and the main thing – while it doesn’t make us totally DULLS. Using technologies we should get smarter, we should know our past and understand the present. What do you think about the development of technologies and e-learning?

Kaķu uzvedība

Sapratu!

Lindas kaķis patiesībā ir tāds pats kā es - ja nepatīk, ka kaut kas stāv konkrētā vietā, viņš to vienalga pārvietos tur, kur uzskatīs, ka tam ir jāstāv. Phe.

Analyze Facebook network using Gephi & Netvizz

Here