trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Striptīzs

 "Nē, tiešām, vienpusīga mīlestība var būt arī izdevīga, tāpēc jāpieļauj tomēr iespēja, ka ir arī indivīdi, kuri ilgojas tieši pēc vienpusējas mīlestība.
Kādi?
Nu, teiksim, mākslinieki, kuriem šausmīgi patīk iemīlēties un ciest bezatbildes mīlas mokas. Tāds savadabīgs mazohisms, kurā vienlaikus nepārprotami ir jaušams arī pavisam praktisks aprēķins. Teiksim, māksliniekam šādos gadījumos patiesībā nemaz nav vajadzīga sieviete. Viņam ir nepieciešams emocionāli aktīvs stāvoklis, lai viņš spētu radīt. Un skaidrs, ka vajadzība pēc sievietes ir pietiekami emocionāli akt'vis stāvoklis.Ja mēs, vienkārši mirstīgie, izjūtot vajadzību pēc seksa, tūlīt pat sākam intensīvi rosīties, lai sameklētu šai vajadzībai piemērotu partneri, tad mākslinieks tikpat intensīvi meta pie audekla (ja viņš ir, teiksim gleznotājs) vai pie datora ( ja viņš ir, teiksim, dzejnieks).[..]
Vīrietis arī pats grib kaut ko reāli radīt.
Tāpēc viņš, izprovocējis sevī apaugļošanas dziņas, nesteidzas vis pie sievietes, kurai no viņa tik vien ir vajadzīgs kā mikroskopisks gēnu pārnēsātājs, bet traucas kaut ko no sākuma līdz galam radīt pats. Lai pēc tam lepni varētu teikt - lūk, es esmu to radījis! Tas ir mans!
Neapstrīdami mans!"

***
"...jo kaut kas pārliecinošāk izklausās, jo stulbāks tas patiesībā savā dziļākajā būtībā ir. Un otrādi - jo kaut kas stulbāk notiek, jo pārliecinošāk tas no malas izskatās."

***
"Jo vairāk lietderīgas informācijas ir mūsu smadzenēs, jo labāki mīlētāji mēs esam. Un informācija par vairākiem seksuāliem partneriem, manuprāt, ir pat ļoti būtiska informācija."

***
"Sieviete taču nav vienkārši īpašums.
To nevar nolikt kaktā, lai stāv. Tam ir tik daudz vēlmju un vajadzību. Tam ir smadzenes. Tikpat attīstītas kā mūsu smadzenes. Tas ik uz soļa ir spējīgs mūs eleganti piečakarēt. No šāda īpašuma nepārtraukti draud briesmas, ja mēs mēģinām to uztvert vienkārši kā īpašumu. Tas nudien nav vienkāršs īpašums. Tas ir ļoti sarežģīts īpašums. Bīstams. To izdevīgāk ir uztvert kā līdzcilvēku. Kā draugu. Kā sabiedroto. Vai kā ienaidnieku.
Ja sieviete ir tavs sabiedrotais, tu vari ar viņu sadarboties. Gan darbā, gan sadzīvē, gan gultā. Ja sieviete ir ienaidnieks, tu vari no viņas izvairīties."

***
"Vai vienmēr tā konfekte, kura likās man visgardākā, tāda likās arī citiem? Visiem tiem nabadziņiem? Mūsu attieksme pret visu taču ir subjektīva! Kas vienam garšo, tas citam var riebties![..]
Jo vīrieša attieksme pret sievietēm taču nav objektīva, tā ir tikpat nolādēti subjektīva kā attieksme pret automašīnām, makšķerkātiem, šaujamieročiem, cepurītēm, dzīvokļu interjeriem un visu ko citu."

***
"Un vai meli jau principā nav kaut kas tāds, no kā visiem spēkiem vajadzētu vairīties?
- Teorētiski jau it kā ir...[..]Tomēr praktiski tas nav iespējams. Jo cilvēces pastāvēšana un attīstība dziļākajā būtībā ir tikai vienu vienīgu melu produkts. Cilvēces pastāvēšanas priekšnoteikums ir ētika, nevis patiesība. Diemžēl meli ir ētikas stūrakmens.Ar patiesību mēs tikai sāpes un ciešanas sagādātu viens otram. Homo sapiens veidojās nesaraujamā darbarīku izmantošanas, runas un domāšanas vienībā. [..] Cilvēkam, medību instinkta vadītam, gribējās nekavējoties mesties virsū medījumam. Bet viņš saprata, ka šī patiesā reakcija nenesīs veiksmi. Labāk savaldīt sevi, pagaidīt izdevīgu brīdi, rūpīgi izdomāt, kā zvēru drošāk dabūt uz sava galda, kā apmānīt. Vai tad veiksmīgu medību pamatā nav meli?Kas tad bija ar žagariem nomaskēta mamutu bedre? Visuzskatāmākie meli."

/Hermanis Paukšs "Striptīzs"/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru