Laupītāji Galerijā "Centrs"?

No rīta kopā ar kādu bariņu cilvēku tautastērpos bijām Radio Valmiera, kura birojs atrodas Rīgā. Sākumā dejojām tā, bet pē brīža, lai lielāks šovs, dejošana notika esot kailiem. Radio Valmiera studija izskatījās diezgan līdzīga baseina telpām, tādējādi tas nemaz nešķita dīvaini.

Pēc šī interesantā rīta notikuma atvadījos no pāris draudzenēm un devos uz centra pusi, lai satiktu Ievu. Ar viņu gājām pa Čaka ielu, līdz man ienāca prātā, ka vajadzētu aiziet līdz "Spolītei", lai nopirktu pērlītes utml. sīkumus rotu veidošanai. Tā kā mēs bijām gandrīz pie Origo, izdomājām, ka atpakaļ neiesim, bet iesim uz Galeriju "Centrs", varbūt tur būs kāds šūšanas veikals, kur varētu būt interesantas lietiņas. Un vēl viņa teica, lai ietaupu naudu. Kā reiz makā bija diezgan daudz..

Nezinu, kur palika Ieva, bet pa veikalu staigāju kopā ar Anniņu un vēl vienu paziņu. Izstaigājot vairākus veikalus, ar savu ģipsēto kāju kāpjot pa trepēm augšā un lejā, pēkšņi kaut kas notika uz pretējām trepēm - tika pagrūsta kāda sieviete, kas, izskatījās, bija stāvoklī. Ļoti ātri un operatīvi viņa tika aprūpēta, taču ļaundarim jau skrēja pakaļ.

Izrādās, tā bija tikai uzmanības novēršana. Lēnām devos uz izeju, bet nesapratu, kur pēkšņi visi tā skrien un satraucas. Vairāki vīri iebruka pa visām durvīm, bruņojušies un biedējot cilvēkus. Es ar kādu meiču paslēpos aiz soliņa, netālu no ieejas. Neredzēju neko, kas notiek. Centos mierīgi, klusi un nekustīgi gulšņāt, līdz brīdim, kad viens no viņiem man pievērsa uzmanību. Tad beidzot pacēlu galvu, sapratu, ka mana brūnā somiņa jau vairs nav man līdzās. Šaize - tur bija abi telefoni - tas, kas man jāatdod draugam un tas, kurš man tikko ir iedots.

Kad šis ļaundaris pievērsa uzmanību, viņš sākotnēji sāka ņirgāties- uz lapiņas rakstīja manu vārdu un lika pie stikla, tad ar melnu marķieri to pašu rakstīja uz skatloga. Gandrīz smiekli sanāca, kad viņš nemācēja to uzrakstīt spoguļrakstā.

Tad teicu: "Vai drīkstu uzdot kādu jautājumu?"

"Jā, protams."

"Vai jūs to darāt naudas dēļ vai kas cits..?"

"Protams, ka naudas."

"Vai es dabūšu atpakaļ savu somu, kad viss būs beidzies?"

"Tā soma jau sen ir izsviesta uz ielas." Paskatījos uz ielu, neredzēju somu, taču redzēju dažādas atlūzas, kā reiz, varētu būt no telefona.

"Nu tad jau jūs man varēsiet atmest kādu simtnieku, lai varu sapirkt atpakaļ to, kas bija manā somā?" (Izskatījās, ka šo cilvēku - laupītāju/durvju sargu, var ietekmēt provocējot, jo likās, ka viņš to dara ne pēc savas gribas.)

Un tad man uz gultas tika nolikts jaunais, mazais minka...nācās mosties un pieskatīt kaķēnu.:)

Sakiet vēl, ka es no saviem sapņiem nevarētu izveidot kādu action filmu.. :D