laid mani vaļā
cik tad ilgi var pieraudāt nakti
laid mani brīvībā laid mani savvaļā
laid mani pateikt ja klusēju vēl
laid mani ieritēt pērnajās lapās
ritēt kā lāsei kunkstēt un augt
laid mani ataudzēt spurainas bruņas
laid kā kastani atpakaļ zarā
laid mani vaļā laid mani vaļā?
es taču pati turu tevi ciet
es taču apķeros glāstu un skūpstu
laid mani vaļā iečukstu krūtīs
laid mani vaļā! iekliedzu ausīs
ieraudu spilvenā laid mani vaļā
laid mani vaļā kā koks atlaiž lapu
kā vāvere aizmet čaumalu tukšu
laid mani vaļā kā nazis cērt brūci
kā mēness plēš tumsu kā zāle lauž zemi
paliec bez manis kā mēle bez vārda
kā saule bez gaismas kā māja bez durvīm
laid mani vaļā un pacenties aizmirst
un nejautā vai tad būsim vairs mēs
/Ieva Melgalve/
Mans mīļākais Ievas dzejolis.
AtbildētDzēst