Šorīt nejauši uzslēdzu dokumentālo seriālu "SIB Īrija" - par latviešiem Īrijā, un atkal man acīs sariesās asaras. Tie ir mūsu tautieši, kas ir Īrijā, kuri skumst pēc Latvijas, bet viņiem nākas strādāt tur, lai justos kā cilvēki - nestrādātu 2 darbos par 150Ls mēnesī un knapi savilktu galus Latvijā.
Kā viņi saka: "Nauda tomēr rada brīvību."
Lielākoties viņi vēlas atgriezties mājās, tomēr daudzi nezina kad; viņu "pagaidām" ir ievilcies jau gadiem ilgi; daži neatgriezīsies, jo viņiem ir labi tur. Tur ir viņu ģimene, tur ir viņu jaunie draugi, viņu uzņēmums, darba vietas un..mājas.
Vēl kas - mēs, Latvijā, varam censties, lai mūsu jaunatne neaizbrauc prom, bet mēs nevaram pieprasīt aizbraucējiem, lai tie atgriežas, nepiedāvājot iespējas, kā viņi varētu normāli dzīvot. Un arī tad, lai jaunatne naizbrauktu, ir jābūt darba vietām atbilstoši izglītībai; ja cilvēks ir izdomājis sākt savu biznesu, viņu ir jāatbalsta, nevis jāliek šķēršļi viņa ceļā, kā to Latvijā dara domes, valdība un bankas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru