sestdiena, 2010. gada 25. septembris

Par konduktoriem.../V.Lācītis/

Iepatikās raksts par tantiņām, kas strādā(ja) par konduktoriem un viņu ietekmi iz grāmatas "Stroika ar skatu uz Londonu" /V.Lācītis/. Ja Tevi interesē iepazīties ar LV emigrantu darba dzīvi Lielbritānijā un Īrijā pirms iestāšanās ES, izlasi. Neienāks ne prātā, kādi tik notikumi var atgadīties. :)

 Citāts ir par mirkli, kad strādnieks ir atgriezies Latvijā, lai pēc laiciņa atkal dotos prom.

"..Tikpat pelēka kā parasti, Centrāltirgus apkārtne garāmgājējiem piedāvāja pašaudzētus dārzeņus un klibus baložus. Ja svaigi izremontētās kafejnīcas šur tur pilsētā vēl varēja uz mirkli radīt ilūziju, ka joprojām esi Eiropā, tad vecā labā apkalpošana to momentāli sagrāva.
Tomēr nekas nav zvērīgāks par biļešu tantiņu sabiedriskajā transportā - zem dzīves sitieniem sagumušajā pensionāres ķermenītī vietas palicis tikai izdzīvošanas naidam un pāliecībai, ka neviens negrib pirkt biļeti. Esmu lasījis bioloģijas grāmatās, ka mikroorganismiem esot patiesībā ārkārtīgi grūti peldēt dīķos un citos ūdeņos, jo ūdens blīvumu viņu niecīgā masa spēj pārvarēt vien ar lielu piepūli. Tieši tāpat Biļešu Tantuks ar savu ruļļiem rotāto somu grūžas cauri pārblīvētam autobusam, kā amēba iras ar vicu pa dīķi, un viņas dzīves uztvere ir tikpat stresaina. Amēbai ienaidnieki ir visur - te kāds ūdensmērītājs, te vesela volvoksa kolonija, šite atkal kāds gliemezis var tevi zibenīgi un bez žēlastības aprīt. Biļešu Tantukam gan ir tikai viens ienaidnieks, saukts par Pasažieri, toties cik briesmīgs! Nodevīgs un viltīgs, Pasažieris ielien transporta līdzeklī ar iepriekšēju nodomu piečakarēt tantiņu un izšmaukt par velti, uzkāpt viņai uz kājas, pateikt rupjību un uzpilināt uz darba kleitas kefīru no "Rimi" maisiņa tā, lai viņa nepamana. [..]
[..] Diezgan nospiedoša doma - mamma ar tēti nodarbojās ar seksu tikai tāpēc, lai es varētu kļūt par sīku vienību ikdienas akcijas "Noved Biļešu Konduktoru Līdz Kuņģa Čūlai" ietvaros. No otras puses, kašķīgs biļešu konduktors ar saviem tekstiem spēj radīt nelāgu noskaņojumu veselai darba dienai. Pieņemot, ka ceļā uz darbu viena Tantuka maiņā cauri vagonam iziet savs tūkstotis cilvēku, tas nozīmē tūkstoti apvainotu un agresīvu cilvēku, kuri stresu izgāzīs pār pirmo pretimnācēju. Simts Tantuki - sims tūkstoši sačakarētu cilvēku. Varbūt kādas citas realitātes radaru displejos redzams, kā no katra sabiedriskā transporta vagona rītos sāk spēcīgi starot negatīvā enerģija, it īpaši kādu stundu pirms mūsu darba laika sākuma un divas pēc, un šī enerģija kā fluorescējoša masa izplūst tramvaja un autobusu pieturās uz iestādēm, kafejnīcām un poliklīnikām. Pēc darba laika mājupceļā mēs atjaunojam krājumus un izlādējam pār ģimenes locekļiem. Tā dienu no dienas. Varbūt citplanētieši pārtiek no negatīvās enerģijas? Ap astoņiem no rīta viņiem ir brokastu laiks, bet ap pieciem  vakariņas."

Cik labi, ka nu ir e-taloni un tikai biļešu kontrolieri... :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru