Kā man gāja atmuitošanā..

Tā kā salasījos un saklausījos visādus briesmu stāstus par muitas lietām, tad 1d rītā apbruņojos ar kaujnieciskumu un plašu smaidu, lai iekarotu muitas un pārējo iestāžu darbinieku sirdis.

Īsi sakot - man paveicās, jo nebraucu ar sabiedrisko transportu, šoferīts mani izvadāja pa visām vajadzīgajām iestādēm, kas kopā paņēma (jā, pat ar auto braucot!) ~2h. Iedomājos, ka, ja staigātu ar kājām... paši saprotat.

Tātad, stāsts tāds, ka man bija jāatmuito prece, kas saņemta no Ķīnas. Sākotnēji, kad man par to paziņoja un noskaitīja, kas man būs nepieciešams, mani visvairāk satrauca CE sertifikāti (kas nozīmē, ka elektroprece ir lietojama Eiropas Savienībā un atbilst tās standartiem) - protams, man tādu sertifikātu nebija un šaubījos vai manis pasūtītajām precēm tādi ir pieejami. Kā noskaidroju no firmas, kur pasūtīju - " dažiem ir, dažiem nav, vajadzētu būt iekšā pakās pie preces, bet es nezinu, vai ir iepakoti". Apmēram tā.

Lai saņemtu preci, izvēlējos eksprespastu " DHL"  - cerēju, ka tādējādi mana prece nonāks līdz manām mājas durvīm bez papildu maksas - tā vismaz no visa varēja saprast. (tā kā man iepriekš nav bijusi nekāda lielā darīšana ar ārzemju sūtījumiem, tad ticu tam, kas rakstīts.) Protams, nē - jādodas uz Lidostas pusi, lai nokārtotu papīrus.

Pirmais - kad brauc uz Lidostas pusi, griezies pa kreisi un sasniegsi " DHL". Tur, kur pamani STOP zīmi, pamanīsi arī zīmi, ka stāvvieta paredzēta tikai darbiniekiem... (wtf?) Par laimi tur bija sarga būdiņa, kur sēdēja ļoti simpātisks puisis, kas pastāstīja, ka jābrauc cauri šai stāvvietai un tur tā sarkanā ēkas daļa ir ofiss.
OK. Ieeju ofisā. Tur sēž 2 dāmas, kas ir automātiskie atbildētāji. Aizsūta mani uz atmuitošanas daļu. Tur, savukārt, sameklē manus papīrus un aizsūta pie tām atbildētājām pasēdēt uz smukiem sarkaniem dīvāniņiem. Viss jau būtu jauki, ja es nesēdētu tur 10...15...20 minūtes... Es pat vienai no dāmām apjautājos, vai nevarētu būt tā, ka viņi ir aizmirsuši, ka es tur sēžu.. :D Novēroju, ka cilvēki tur staigā šurpu turpu, bet neizskatās, ka viņiem tur dikti patiktu strādāt..sistēma arī ne pa jokam - visu laiku jānēsā līdzi ID kartiņas, pirms un pēc darba, pirms un pēc pusdienām jāielogojas un jāizlogojas no sistēmas.

Beidzot mani iesauca iekšā. Iedevu visus papīrus - viņu doto, invoice un maksājumu uzdevumu. Gaidīju mirkli, kad man prasīs pēc CE sertifikātiem (jo iepriekš sazinoties ar DHL izklausījās, ka tos man 100% jautās).
Vīrietis sāka vadīt datus savā programmā. Jā, tā patiesi izskatījās pēc 97. gada datorsistēmas, kas tā arī varēja būt. Opā - neparādās, ka man būtu piešķirts EORI numurs! Bet jābūt! -> Jāpārstartē sistēma. Tas aizņēma veselas 10 minūtes, ko es pavadīju vērojot viņu (4 cilvēku) darbu mazajā kabinetā. Iespējams tieši šī ilgā laika dēļ, sistēma netiek regulāri atjaunota.. :D
Yes, viss kārtībā, numurs parādās, viss notiek. Vīrietis man nojautā, kas par precēm, atbildu, ka auto diagnostikas iekārtas. Vēl joprojām gaidu jautājumu par CE sertifikātiem. Viņš turpina vadīt datus tai traki interesantajā formā un atzīmē manu sūtījumu kā parastu pasta sūtījumu. Nopriecājos. Beidzot visu sarakstījis, izdrukā, iedod kvītis, vēl visādus papīrīšus, izstāsta kur un cik daudz kas būs jāmaksā un pārsteigts saka: "Bet kur jums ir rēķins vai kāds papīrs par transporta izdevumiem?" Saku, ka transporta izdevumi norādīti 0$ apmērā, līdz ar to, tādiem nevajadzētu būt. Viņš mani sabiedēja esot pārliecināts, ka muitā 99,9% man par to piesiešoties un būšot jāmaksā. Iedeva lapiņu, kur bija aprēķināta aptuvenā summa, kāda būtu jāmaksā - Honkonga -> LV *svars*summa = kopā sanāca apmēram 315$. Cerēju, ka tas nebūs jāmaksā, jo par muitu man jau bija jāmaksā kādi 60 Ls un vēl milzīgs LV PVN.
Par deklarācijas sastādīšanu "DHL" no manis paņēma Ls 12,20.

Tālāk jādodas uz "Latvijas Pastu", kur var samaksāt muitas nodokli un PVN. To varot darīt arī caur internetbanku. Pastā par katras kvītiņas sastādīšanu jāmaksā +1Ls, tātad + 2Ls.
Ieeju pastā. Liela zāle. Kreisā pusē rakstīts " MUITA". Neredzu nevienu cilvēku. Eju tālāk - ā, ir gan. Tāds savāds vīrietis, kas mani aizsūta pāri zālei, kur atkal neredzu nevienu cilvēku. Ak nē, viena dāma ir. Tā arī visu saraksta, iekasē manu lielo naudu (skaidrā, starp citu. Kartes tur nepieņem.) un gatavs.

Tālāk uz Lidostas muitu. Protams, atrast to ir gandrīz neiespējami, labi, ka iepriekš biju sazīmējusi kartē, kur tā atrodas. Vēl 2 cilvēkiem pajautāju un sapratu. Vienkārši - uz ēkas nekas nav rakstīts un nekādu norāžu arī nav. Palaimējās arī, ka pie durvīm stāvēja kāds muitnieks, kas uzreiz norādīja, kur man jāiet.
Rinda. Sēžu, gaidu. Viegli atpazīt cilvēkus, kas ir primo reizi un jau tūkstošo. Es pat nesapratu, kur poga man jāspiež (sistēma tur tāda pati kā bankās)..uz lapas maziem burtiem rakstīts kāds deklarācijas veids nepieciešams, tāda poga arī jāspiež. Protams, saprašana par tiem veidiem man tāpat nav.

Tieku pie darbinieka. Cilvēks NEKUR nesteidzas...ir tik NENORMĀLI GAUSS, ka man pat smiekli sanāk.
Ā, izrādās, a man vajagot pilnvaru. Nu labi, rakstu to un pilnvaroju sevi darīt visas muitas lietas. :D
Vēl tā bija pirmā vieta, kur man jautāja kādu personu apliecinošu dokumentu un pirmā vieta, kur to atstāju auto. Neko, skrēju pakaļ. Ātri atgriezos. Viņš vēl tikpat gausi sēdēja un domāja, kad ļoti klusiņām teica, ka deklarāciju pieņemšot. " Zvaniet pēc 1,5 - 2h stundām un jautājiet, cik tālu ir.Ja vajadzēs vēl kādus dokumentus, re kur ir faksa numurs un te e-pasts." Un es cerēju, ka preces dabūšu tajā pašā dienā...

Neko darīt, viņš savāca visus dokumentus, es doties devos tālāk, jo vairāk laika man gaidīt nebija.
Šodien uzzināju, ka arī visi papīri ir gatavi un es preci varēšu dabūt, kas šķiet pat diezgan neticami (kur tad tie CE sertifikāti, maksa par transportu...!?). Kaut gan vēl jau nav teikts, ka kādu maksu nepaprasīs. Ja nu būs piedzīvojums arī ar to - varēsiet izlasīt šeit.

:)

Baiga nojausma

Esmu mazliet sasējusies ar sūtījumiem no ārzemēm. Tie pārsteidzoši ātri sasniedza Latviju (nu, protams, ja neskaita kādu 2 mēnešu aktīvu saraksti ar firmu un bankām) - domāju tieši sūtījumu - Ķīna -> Latvija.
Bet nu ko - tagad sāksies pats interesantākais - muitas darbi. Man ir ļoti nelāga nojausma par to, cik "vienkārši" tas varētu notikt, tāpēc visticamāk, drīzumā šeit būs ieraksts arī par manu atmuitošanas pieredzi.

Diemžēl šo nojausmu man radīja dažu pazīstamu cilvēku izklāstītā pieredze + interneta meklējumi par to kas un kā notiek. Ceru, ka kopš tapa, piemēram, šis raksts, kaut kas ir mainījies. Bet kā reiz, man arī ir nepieciešami CE sertifikāti. Ej nu sazin, vai firma, no kuras pasūtīju preces, man tos atsūtīs - ļoti ceru uz pirmdienas rītu.

Lasi mani.

[16.08.11.]
Daudz ir runāts par to, ka attiecības veido, uztur un bagātina divi cilvēki. Tomēr, dažkārt gadās citādi. Un ja reiz tev ir gadījies tā, ka tu esi viens vienīgais, kas to dara, tad centies pēc iespējas ātrāk to izbeigt vai arī attiecības pašas drīz visu izbeigs; kaut gan iespējams, ka tas ir viens un tas pats.
Kāpēc? Jo sajūta ir tāda, it kā tu visu savu enerģiju triektu pret milzīgu, biezu betona sienu, taču tā nemaina savu formu un paveidu ne par mata tiesu.
No sevis citiem un no citiem sev - netērē savus spēkus bezjēdzīgi.

[17.08.11.]
Jā. Es rakstu dienasgrāmatu. Balta papīra lapa ir labākā uzticības persona.
Diemžēl tai ir arī viens mīnuss - tā nekad nedod padomus. Labākā gadījumā - tā liek saskatīt likumsakarības.

[20.08.11.]
Lasīt grāmatu dienas gaišajā laikā - ļoti patīkama atļaušanās.

nu ja!

Domas - turn it off!!

Es mācos izslēgt domas.

Man labi sanāk.

Neliela vēlēšanās.

Es zinu, ka nevajag mainīt cilvēkus vai piespiest viņiem to darīt, ja viņi nevēlas, bet dažkārt gribas, lai tie, kas nekad neko nesaka, beidzot kārtīgi nolamā (nu ja citādi nesanāk) mani un pasaka visu no a līdz z. Nu vismaz tad es zinātu. Vai saprastu.

Es tikai gribētu palūgt iespēju uzdot papildus jautājumus.

Bet ziniet, kāpēc aug sēnes? - tāpēc, ka tās pārāk ilgi uzturas vienuviet.

Parunāsim?

Kāpēc es nevarētu būt vīrietis - justies pārāks par visiem, bet patiesībā būt pilnīga nulle?

Pēdējā laikā pārāk daudz jautājumu "kāpēc". Bet tas jau laikam labi - ar "kāpēc" cilvēks izzina pasauli, nevis skaita  tās daļas.

Glāzē noslīkst vairāk cilvēku nekā jūrā.

Kā lai cilvēks rada ko skaistu ar piekakātu dvēseli?

Jaunatklājums: Kad es esmu ļoti dusmīga ( tas ir pēc stadijas - izārdīt visu pasauli), man rodas daudz jaunu ideju, kā mainīt dzīvi un pasauli, kā pārveidot to tādu, lai man patiktu tur dzīvot. Bet nē - tas nav iemesls, lai jūs mani speciāli sadusmotu.

--
Es esmu mozaīka. Saliec mani.

Stopētāja novērojums

Stopētāja novērojumi:
Jo tuvāk Limbažiem, jo šoferīši noslēgtāki un ar arvien lielāku ironijas un pat sarkasma piedevu.