Pēdējā laikā pārāk daudz jautājumu "kāpēc". Bet tas jau laikam labi - ar "kāpēc" cilvēks izzina pasauli, nevis skaita tās daļas.
Glāzē noslīkst vairāk cilvēku nekā jūrā.
Kā lai cilvēks rada ko skaistu ar piekakātu dvēseli?
Jaunatklājums: Kad es esmu ļoti dusmīga ( tas ir pēc stadijas - izārdīt visu pasauli), man rodas daudz jaunu ideju, kā mainīt dzīvi un pasauli, kā pārveidot to tādu, lai man patiktu tur dzīvot. Bet nē - tas nav iemesls, lai jūs mani speciāli sadusmotu.
--
Es esmu mozaīka. Saliec mani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru