Viens - Brīdī, kad esi iemīlējies, tu esi laimīgs un izstaro ļoti daudz pozitīvas enerģijas. Ko tā dara? - piesaista apkārtējos, cilvēki vienmēr tiecas uz labo, pozitīvo. Apkārtējie tevi pamana, ievēro, un tiem neviļus ienāk prātā doma - kas gan man liegtu ar šo cilvēku pavadīt kopā krietni vairāk laika, nekā pirms tam....?
Un šinī brīdī sākas cīņa ar sevi, sevis saprašana un iemīlētā cilvēka novērtēšana. Kas labāks? Vai tomēr izvēlēties to, kas vieglāks?
Otrs - tas ir pārbaudījums. Pārbaudījums, cik uzticams esi sev, cik uzticīgs vari būt otram cilvēkam. Pārbaudījums jūtām, emocijām, prātam.
Mākonis nezina, kāpēc tas kustas tieši tajā virzienā un tieši ar tādu ātrumu. Tas šķiet kā impulss - tieši turp pašlaik jādodas. Bet debesis zina, kur un kāpēc peld mākoņi un tu arī to zināsi, ja pacelsies pietiekami augstu, lai redzētu aiz apvāršņa. /R.Bahs/
Galvenais iemācies novērtēt to cilvēku, kas tevi iemīlēja tad, kad citiem tu šķiti parasta un pelēka, neinteresanta. Tieši šis cilvēks tevī atrada to īpašo dzirkstelīti, kas ļauj tev starot arī citiem par prieku! Tieši šis cilvēks ir veltījis visvairāk tavu rūpju un gādības, taču smaids, ko viņš tevī rada ir jādod apkārtējiem, lai viņi tevi pamanītu un kļūtu tādi paši- atvērtāki sirsnīgāki un tad arī viņus pašus pamanīs kāds...
AtbildētDzēstPaldies par viedokli! ;)
AtbildētDzēstŠī gan bija mana atbilde uz šo jautājumu, kad man tādu uzdeva.Bet Tev es pilnīgi piekrītu. :))