svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

"Es mīlu Balkānus!" jeb stopētāja dienasgrāmata [4.diena - 28.12.11.]

Pavasaris
Kā jau rakstīju iepriekš, mēs nolēmām pavadīt dažas rīta stundas Varnā. Fantastiski izgulējāmies, ārā fantastisks laiks un mēs esam pie Melnās jūras! Ko vēl vairāk var vēlēties! :))








Bobby mums izstāstīja, ka lai tiktu ārā no pilsētas uz Sofijas pusi, mums jābrauc ar 409. autobusu. Varētu jau ar to braukt, bet mēs aizgājām krietni gabaliņu pastaigā pa piejūras parku un nonācām pavisam citā vietā.. 409. autobusu tā arī neieraudzījām, bet braucām ar pirmo, kas brauca. Autobuss diemžēl neizbrauca gluži ārā no pilsētas, bet krietnu gabaliņu ārā no centra gan. 

Tālāk atkal staigājām...sajutāmies kā pavasarī - zaļa zāle, gaiss smaržo, saule spīd, +9 grādi un fantastisks noskaņojums. :)

1300 gadi Bulgārijai (1981)
Pirmais šoferīts mūs izveda no pilsētas, jo sākām stopēt jau pie viena benzīntanka. Gājām uz lielceļa..biju pagriezusi mūsu zīmīti uz aizmuguri, lai garāmbraucēji redz, kur mums vajag, bet katrā ziņā neviena no tām vietām [ne tur, kur mēs atradāmies, ne tur, kur mēs devāmies] nebija tā labākā stopēšanai. Mums palaimējās - netikām ne uz lielceļa, kad mūs paķēra mašīnā viena ģimene. Sākās mēģināšana runāt krieviski.. Yeah. Pārslēgties no angļu valodas uz krievu, kas būtībā nav lietota, nav tik vienkārši.. bet kaut kā sapratāmies. :) Tikām vienu gabaliņu tālāk - pa ceļam jau paspējām novērtēt Bulgārijas kalnus un karjeras. 
Nākošais šoferīts bija veterinārārsts. Viņš pastāstīja mazliet par Bulgārijas vēsturi, par visu to, ko apkārt redzam utt. Bulgārija ir senākā valsts Eiropā, kas nav mainījusi savu nosaukumu no pirmssākumiem - dibināta 681.gadā pēc Kristus. Vienā kalnā 1981. gadā uzcēla pieminekli - 1300 gadi Bulgārijai. - Šo pieminekli redzējām pa gabalu, bet tas izskatījās vairāk kā kāds tornis vai drīzāk rūpnīca - tik liels.. Vēl apjautājos, kā viņi dara ar šiem bezpajumtnieku suņiem [var redzēt, ka viņi ir kopti; viņiem, gluži kā govīm, ausīs ir nozīmītes] - valdība atvēl naudu šo suņu aprūpei, bet tai pašā laikā viņiem valda milzu korupcija un ja cilvēks grib strādāt [respektīvi, šis veterinārārsts], tad viņam nākas pieņemt valdības koruptīvos nosacījumus.

Nākošais šoferīts angliski nerunāja vispār - tikai pāris vārdus. Bet pat vārdu tualete viņš tulkoja savā telefonā uz angļu valodu, kaut gan patiesībā varēja teikt savā valodā. Jauks vīrietis, bet nu bailīgs runāt - šķita jau, ka viņš zina vairāk, nekā saka. :) 
Ar viņu tikām līdz Botevgradas pagriezienam, kas ir kādus 200km no vietas, kur mūs izlaida veterinārārsts, bet tas ir vēl ~50-60 km attālumā no Sofijas. Šis šoferīts vēl kādas pāris minūtes nelaida mūs prom, jo vēlējās pateikt, cik km ir palikuši līdz Sofijai un ja nu kas - 112.
Pa ceļam bija viena ļoti skaista pilsēta, uz kuru man noteikti ir jāaizbrauc, jo tur mēs neapstājāmies - Veliko Tarnovo. Pa logu manījām apbrīnojamu pili, kalni un skaistas ēkas. Tā šobrīd esot vairāk studentu pilsēta. 

Kad stopējām no Botevgradas pagrieziena, atkal bija palikusi vien kāda pusstunda līdz tumsai. Par laimi drīzumā apstājās smagais auto. Centāmies runāt krieviski - šoreiz šoferīts jau vairāk nekā mēs runāja krieviski un stāstīja visādus jokus iz PSRS laikiem un darba Krievijā [lai gan šis šoferis un arī citi smago auto šoferi ir ilgus gadus strādājuši Krievijā, es neteiktu, ka viņi krieviski runā TIK labi...]. Viņš mūs aizveda līdz savai darba vietai [atkal mūsu talants vispirms redzēt skaistākās pilsētas daļas..] - rūpniecības rajonam, kur gaida viņa golfiņš, ar kuru viņš mūs aizgādās līdz metro stacijai. Sofijā mūs sagaidīja Angel, bet pirms tam Krasimirs [smagā auto šoferīts] ļoti vēlējās ar viņu parunāt, lai noskaidrotu, kur mums jādodas. Šķita diezgan jautri. :D Un vēl Krasimir uzdāvināja mums DVD ar filmu "POP" [pope - svētais tēvs - krievu valodā ar bulgāru valodas subtitriem.]. Vēl neesam noskatījušies, bet drīzi vien. :)

Ar Angel satikāmies metro stacijā pie universitātes un pavadījām fantastisku vakaru kopā ar viņu un viņa draugiem iekš Sofijas. Pirmais un vienīgais vakars, kad pasēdējām bārā un padzērām vietējo aliņu. :) 
Angel [jeb iesaukā Ačū, kas lietuviski nozīmē "paldies"] pastāstīja daudz par Balkānu vēsturi, mēs parādījām latviešu un lietuviešu dejas un dziesmas, man savukārt šobrīd ir bulgāru mūzika. :) 

Angel, Draga & Lilija




Lai tiktu ārā no Sofijas vajag kādas pāris stundas.. šis rīta tumsā ķerts kadrs.
Vispār man iespaids par bulgāriem ir, ka viņiem ir ļoti svarīga viņu vēsture - katrs bulgārs, ko satikām centās vismaz mazliet pateikt kaut ko par vēsturi. Skumji tik, ka Sofijā atkal bijām tīti biezā jo biezā miglā un neredzējām kalnus pa Angela istabas logu, ko skaidrā laikā mierīgi var redzēt, jo Sofija ir pilsēta starp kalniem. - arī tur mums vēl jāatgriežas. :) 

Vēl man gribējās ieraudzīt kādu slaveno bulgāru rožu veikalu, bet nekā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru