Cerējām 3.dienu veidot vieglāku un mērķis bija Varna. Tomēr, pēc biznesmeņa ieteikuma nolēmām vispirms doties uz Konstancu un no tās uz Varnu.
 |
| Man ļoti patīk rumāņu valoda! Un šis ir punkts uz i! - Drum Bun! :D |
Gandrīz zaudētās cerības nostopēt un 160km/h
Agrā rīta stundā ar metro braucām ārpus pilsētas. Auksts rīts. Pusstundas laikā bijām kārtīgi nosaluši un lēnām jau gājām atpakaļ, kad beidzot apstājās mašīna. Divi vīrieši tā ap 45-50. Mēs - dikti laimīgi, ka siltumā; viņi dodas uz Konstancu un brauca viņi tā uz 160km/h nepārtraukti [atļautais - 130km/h]. Kad pamanīja vienu policistu, tad apstājās, no bagāžnieka izņēma radaru uztvērēju un pieslēdza (sasmējāmies, bet ko vajag to vajag - mums jau ka tik ātrāk!). Par spīti ātrumam, šoferis brauca ļoti pārliecinoši un mašīna arī stabila, tāpēc nekādu uztraukumu. :) + viņš var atļauties- 6 ātrumi. Yeah! Un tomēr, neskatoties uz to, ka viņam bija radaru uztvērējs, nepaspēja nobremzēt laikus un policija mūs apturēja. Blakus sēdētājs izskatījās ļoti nelaimīgs un šķita, ka lieta nopietna [rumāņu policija pazīstama kā dikti nešpetna institūcija]. Lai nu kā, viss notika dikti ātri un jau pēc minūtēm 5ām bijām ceļā. Rumāņu valodu es nesaprotu, bet nopratu, ka vai nu viņam jāmaksā 300 (~60Ls) vai 3000 lejas. Bet tas nenozīmē, ka turpmāk viņš nepārsniedza ātrumu..brauca tikai mazliet lēnāk - 150km.h. :D
Konstancā mūs izsēdināja diezgan tālu no centra, bet mums, protams, atkal nebija ne jausmas, cik liela ir pilsēta. :D Iekāpām pirmajā autobusā - uz info lapas rakstīts, ka viena biļete maksā 1,75 lejas, bet ja nav biļetes, sods - 100 lejas. Protams - autobusā biļetes nopirkt nevar. Tad nu pēc pāris pieturām lecām ārā, meklējām biļešu kiosku un centāmies saprast, cik tālu ir centrs. Benzīntankā pateica, ka diezgan, tāpēc ņēmām nākošo busu un tik braucām.
 |
| Šādi pudeļu lauki mijas cauri visai Rumānijai! Smējāmies, ka viņi audzē PET pudeles. Izrādās, ka tas ir rozēm...nevaru gan iedomāties, cik maziņas ir tās rozes, ja tās var noslēpt PET pudelē [dažviet gan bija arī 5l..:D]. |
Jēj! MELNĀ JŪRA!!! Mans mazais sapnītis piepildījies! :) Un šķiet, ka pirmo reizi dzīvajā redzēju arī medūzas - daudz medūzu!
Konstancu jau pirmajā mirklī nodēvēju par kontrastu pilsētu. Tur blakus mazai noplukušai mājelei ir jauna daudzstāvu ēka, blakus vīnogulājiem - auto remontdarbnīca; blakus koptai baznīcai vai viesnīcai - sagruvusi ēka pilna ar atkritumiem. Sava veida romantiku piedeva arī čigānzēns, kurš vismaz 5 valodās mācēja paprasīt 1 euro. Kas vissmieklīgākais - viņš jautāja pēc euro, nevis lejas. Savā ziņā viņš izskatījās pēc jauna pirātpuika - ar zelta zobu priekšgalā, dažiem dīvainiem aksesuāriem un diezgan labā apģērbā, lai diedelētu.
 |
| Mošeja ar minaretu. |
 |
| Tiešām Oriflame? |
 |
| Šādi kuģi sagaida šķiet no visām pusēm iebraucot Konstancā. :) |
Pirmo reizi biju īstā mošejā un minaretā - šķiet, ka tas Konstantā savā ziņā kalpo kā skatu tornis.
Melnā jūra - fantastiska! Tikai viņiem būtu ļoti nepieciešamas mūsu "Lielās pavasara talkas" - viss ir drausmīgi piedrazots, viena lieta, ka tā tas ir pamestās ēkās, bet cita - pludmalē un zaļajā zonā. Neskatoties uz to, mums Konstanca ļoti patika. :)
5.autobuss
Cenšoties tikt ārā no pilsētas, izvēlējāmies pareizo autobusu, bet neizvēlējāmies pareizo pieturu, atkal aizbraucām par tālu. :D - līdz pašam gala punktam galīgā dārziņu/dzīvojamo māju mikrorajonā. Kāpām tā paša numuru - 5., autobusā un braucām dažas pieturas atpakaļ. Jāsaka gan, ka gala punktā mēs nesapratām, kur īsti atrodamies un centāmies to noskaidrot no kādas rumānietes, kas, lai arī runāja tikai rumāniski, kaut kā atbildēja uz mūsu jautājumu. Tad mēs atkal izkāpām vienu pieturu ar ātru, bet tas jau vairs nieks vien. :D
Mistiskais autobuss
Stopēt ārā no Konstancas ir diezgan interesanti - uz Varnu ved 2 ceļi - caur Mangaliu un caur Dobrich, bet sākas tie vienuviet - pie apļa. Tur arī palikām. Sākotnēji vēl bija diezgan silti, bet tikko saule aiz kokiem tā auksts.
Sākām salt un atkal lēnām devāmies atpakaļ uz vilcienu staciju vai autoostu, kad apstājās autobuss, kura logā bija mums nezināms mērķis [t.i. pilsētas nosaukums].
Pirmajā mirklī mēs nesapratām vai tas tiešām ir mums, bet tad kāds vīrietis māja, lai ātri, ātri lecam iekšā, ierādīja mums vietas un darīja savas lietas tālāk. Gaidījām - varbūt prasīs mums maksāt - kā nekā autobuss..un tā pat nebūtu liela problēma - kā nekā, taisījāmies braukt ar autobusu vai vilcienu.. bet kad sākām domāt, kāda nauda mums ir un cik daudz - hmm...7 lejas...Ungārijas forinti...hm... Būtībā mēs varētu samaksāt tikai forintos.
Kad domājām pa kuru ceļu doties, spriedām, ka droši vien labāk būtu braukt caur Dobrich, bet tai pašā laikā es teicu, ka man nebūtu nekas pretī braukt gar jūras krastu [t.i. caur Mangaliu]. Jā, šis autobuss brauca caur Mangaliu. Kā vēlāk uzzinājām no bulgāriem, viņi slengā par mangāļiem sauc čigānus. Viņi tagad zina, ka tas nav tāpat vien - tur tiešām viņi ir daudz!
Ilgi spriedām, kas šis varētu būt par autobusu, jo neviens par mums nelikās ne zinis. Viņi apstājās diezgan bieži - lai paņemtu vēl kādus cilvēkus [tikai šoreiz ar bagāžām], steidzīgi kaut ko nopirktu vai kaut ko no kāda paņemtu. Kad vienā reizē autobusā ielēca kādi 5 diezgan tumši rumāņi, tad spriedām, moš' tas ir kāds labdarības autobuss!? ;D Beigu beigās izspriedām, ka tas ir kāds ekskursantu autobuss; iespējams, ka dodas uz Turciju [sev aiz muguras dzirdēju kādu runājam pa telefonu par Istambulu, šķita, ka turku valodā].
Mums piedāvāja atsvaidzināties ar tādu kā meloņu losjonu [tik no sākuma domāju, ka tas vīrietis piedāvā iedzert.. :D] - nezinu, cik populāra šī lieta ir Rumānijā, bet Turcijā laikam diezgan populāri - īpaši vīriešu vidū. Nogaršojām arī super garšīgus cepumus. Mazliet apbrīnojami - mēs, pilnīgi nepazīstami cilvēki mistiskā autobusā, kur neviens ar mums nepārmij ne vārda, piedāvā visādus labumus.
Uz robežas jutos jau kā savējā tūristu autobusā. Bija gan diezgan savādi kāpt iekšā autobusā - gluži kā es brauktu kādā ceļojumā ar tūrisma grupu. :)
Varna - Bulgārija
Lai arī saule jau bija aiz kalniem, varēja manīt, ka Bulgārija pilnīgi atsķiras no Rumānijas. Citādas ēkas, pakalni un citādi kalni..
Varnā iebraucām pilnīgā tumsā, bet braucot iekšā man tā atgādināja ierašanos Itālijā, Reggio Calabria - gaismiņas kalnos, vienā pusē tumsa - laikam jūra... fantastiska sajūta. :)
Neilgi pirms centra tas pats vīrietis teica: Cathedral. You - go! Jā, ar angļu valodas zināšanām lepoties viņš varbūt nevar, bet sapratām mēs žigli. :) Kā izrādījās, vēl viens puisis brauca tikai līdz Varnai. Jau iekāpjot autobusā izskatījās, ka viņš grib ko teikt vai arī, ka viņš nav gluži kopā ar citiem.
Par autobusu nemaksājām neko. Sākotnēji domāju, ka būtu pieklājīgi pajautāt, bet kad šis vīrietis jau 5o reizi autobusā gāja mums garām un neko neteica, nospriedu, ka nav ko sarežģīt situāciju. 8)
Vēlējāmies atkal izmantot McDonalds Wi Fi, tikai joki tādi, ka Varnā ir milzīgs M uz vienas ēkas jumta, kurā McDonalds nemaz neatrodas. Tad nu nospriedām, ka iesim vien uz centra pusi un tad jau manīs. Mums ir neviltots talants vispirms nonākt pilsētas skaistākajās daļās un tikai tad redzēt centru un visus pārejos smukumus. Kā Gedvydas teica: Varna without make-up.
Varnā atkal mums bija daži hosteļi listē, vajadzēja tikai atrast, kur tie atrodas. Blakus tūrisma informācijas centram ir karte - rakstīta tiem, kas nesaprot kirilicu, bet problēma, ka tur nemaz nav visas ielas un kā vēlāk uzzinājām, pati karte ir kādus 6 gadus veca un rakstīta poļu valodā, bet uzstādīta tikai pirms gada. Atradām vienu ielu uz kuras atrodas viens no hosteļiem, bet tas ir kādā citā pilsētas daļā [bet mēs pat nesapratām, kurā pilsētas pusē ir šī daļa]. Tad nu nācās atrast pilsētā neesošo ielu, palaimējās, ka nejauši atradām vilciena staciju ar Wi Fi. Mūsu vajadzīgā neesošā iela izrādās ir pašā centrā. :)
Ejot uz hosteli atradām arī skaisto, izrotāto centru.
 |
| Kam Ziemassvētki, kam Lieldienas... |
 |
| Katedrāle |
 |
| Koperniks! [un viņa vārdā nosauktā observatorija fonā] |
Flag Hostel Varna
Un tad atkal sākās brīnumi - atrast īsto ielu un ēku. Ēku atrodam, bet atvērtas durvis tikai vienas, kuras burtiski ved uz nekurieni. Pie durvīm vienīgā plāksnīte - Heptagon.
A kur Flag hostel? Centāmies no visām pusēm tikt iekšā un atrast kādas norādes, kad paskatījāmies vēlreiz adresē - 4. stāvs! Ahā! Devāmies uz nekurienes 4.stāvu un atradām hosteli! :)
Mūs sagaidīja jauka meitene Bobby ar superīgu suni Zaru. Mēs dikti priecājāmies, ka beidzot varam paspēlēties ar suni.. un protams, ka suns bija tikpat priecīgs arī par mums. Un rīta gaismā sunene mūs gaidīja jau pie durvīm! :)) Šajā hostelī uz to nakti mēs bijām vienīgie. Jauks un mājīgs hostelis, vienīgi ziemā grīda priekš manis par aukstu.. Kāpēc nevarējām atrast nevienu norādi, ka tiešām šajā ēkā ir hostelis? - pirms mēneša viņiem nozaga šo zīmi. Pirms nedēļas uzlika jaunu - atkal nozaga. Mēs smējāmies, ka nevajag jau taisīt no zelta, bet tanī pašā laikā spriedām vai tik tā nav Heptagon vaina, jo nosaukums atgādina sektu [nevis būvniecības firmu, kā Bobbija tikai iepazīstināta].. :D
Atradām jūru naktī un nospriedām, ka atradīsim to arī no rīta un ka noteikti pavadīsim šeit vēl vairākas stundas no rīta. Mums Varna iepatikās jau no pirmā brīža. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru