Valodas

Vēl viens novērojums:
vārdus svešvalodās vieglāk atcerēties no tās valodas, kurā šī svešvaloda ir mācīta (protams, kamēr šī valoda netiek pārvaldīta brīvi). Izklausās sarežģīti?
Nē. Tas ir tā - krieviski es nevaru runāt, nepārveidojot domās vārdus latviski - jo mācījos krievu valodu es no latviešu valodas. Man neizdodas pa tiešo no angļu valodas tulkot krieviski un otrādi.
Tāpat pieļauju, ka man ies ar ungāru un vācu valodu - varēšu es vispirms iztulkot angliski un tikai tad latviski. Fun! Kaut gan nu jau tās valodas jaucās tā, ka ej nu sazin. :)

Kārtējie novērojumi Ungārijā

Ungārijā netulko grāmatu autorus - ja reiz ir Daniele Steel, tad ir. Viņi šeit ir ļoti aktīvi uz atgādinājumu sūtīšanu par nenodotām grāmatām bibliotēkā. Bet tas labi, citādi tiešām var aizmirsties.

Izrādās, ka mana teorija par to, ka šeit rudenī vienkārši visi koki nokalst, nevis nokrāsojas, nav patiesa - nu ir skaists rudens - dzelten-zaļi-oranžas lapas. :)

Kā jūs iedomājieties, kā šeit tiek laboti ceļi!? Tāpat kā Latvijā? Nē. Latvijā bez vismaz 3 milzu agregātiem vispār nekas netiek sākts. Šeit viņiem ir varbūt viena mašīna, kas pieved smiltis un asfaltu, 5 lāpstas, 2 grābekļi un rokas prese. Ļoti vienkārši - nav jāuztur milzu mašīnas, bet to naudiņu samaksā cilvēkiem algās.

Pasniedzēji kavē lekciju sākumus. Gandrīz visi. Bet tā ir norma šeit. Tie, kas te nav pirmo pusgadu/gadu jau to ir pamanījušies iegaumēt un prot ierasties "laikā" jeb tad, kad pasniedzējs beidzot ir izdomājis sākt lekciju.
Ja viņš saka - "just a minute! I will take a water (vai vienalga ko citu)", tas ievilksies vēl uz vismaz 5 minūtēm. Toties laikā beigt viņi gan prot. :D

Pēčā, kā izrādās ir augstākā pamestā ēka Centrāleiropā. Nav tā, ka es to nepamanīju - to nevar nepamanīt..bet nedomāju, ka augstākā.

Studentiem šeit ir 50% atlaide sabiedriskajā transportā - nē, ne tikai pilsētas, bet tieši starppilsētu! Un par bagāžu atsevišķi NAV jāmaksā, kā tas ir pie mums Latvijā. Starp citu, arī Lietuvā studentiem ir atlaides sabiedriskajā transportā visā valstī - par to naudiņu, par kuru es no Limbažiem tieku uz Rīgu, Lietuvas studenti var aizbraukt no Viļņas līdz Klaipēdai.

Starp citu, šodien un rītu arī laikam Ungārijā ir milzu brīvdienas. Ja man pat vajadzētu kaut ko šodien veikalā - varētu doties tikai uz benzīntanku.. kaut gan būtu vērts pārbaudīt, kā ir ar lieliem iepirkšanā centriem. Tanī pašā laikā, kad viņiem pagāš7d bija brīvdienas, ar kājām aizgāju uz Tesco, kurš bija slēgts. Bū.

Vīrieši. Iespaidi. Atbilde. :)

Šodien man viens paziņa traki vēlējās noskaidrot, kādi tad ir tie ārzemju puiši un viņu attieksme pret sievietēm (lasīt - iegūt viņas).

Tad nu mana atbilde skanēja tā:
Franči ir nenormāli kruti domās par sevi, bet ja ir izdomājuši dabūt kādu meiteni, tad ir neatlaidīgi tik ilgi, kamēr dabū; vai atmet ar roku..bet biežāk jau dabū. Kanādieši ir tik ļoti aizņemti ar savu ķermeni, ka arī uzskata gluži tāpat. Un tas, protams, paver viņiem vārtus panākt to ātrāk nekā frančiem. Ja kāds ungārs ir pagadījies sajaukties ar citu nāciju un sanācis gluži izskatīgs, tad, visticamāk, arī viņam nebūs grūtību dabūt meiteni. Spāņi ir traki draudzīgi, bet vairāk tomēr tēmē uz savām spāņu meitenēm vai arī vismaz tādām, kas ir tikpat garas (lasi- īsas), kā tās. Izskatās, ka baltkrievi un poļi ir pārāk aizņemti ar domām par politiku vai ej nu sazin ko un par meitenēm nedomā; tāpat arī ķīnieši domā tik par kung fu un "ko tie stulbie eiropieši var dzert!". Vācieši ir katrs par sevi citādāki, jo kļuvuši par vāciešiem no visām citām tautām. Ko es vēl aizmirsu..? ā, un lietuvieši ir tādi paši kā latvieši - ej-nu-sazin-ko-viņi-domā (un dara).

Kinomānija

Nav jau tā, ka es katru dienu ietu uz kinoteātri (par spīti tam, ka te ir vismaz 3 kinoteātri). Bet filmu vakari gan man / mums ir cieņā. Tad nu pēdējās redzētās vai daļēji skatītās filmas.

Red Riding hood - skaista mistikfilma. :) Tas pats stāsts par meiteni ar sarkano cepurīti (šeit- sarkanu mēteli), kas dodas ciemos pie vecmāmiņas. Viens no ciemata iedzīvotājiem ir vilks, kas uzbrūk daudziem, lai tik sarkanmēteļainā meitene nāk viņam līdzi. Kurš ir vilks?

Gribēju parādīt draugiem vienu no manām mīļākajām filmām - The Bear's Kiss. Šobrīd to uztveru mazliet citādi un redzu dažas nepilnības jebšu, kā es gribētu pasniegt citādi, ja būtu režisors... bet vienalga, viena no pirmajām manā sarakstā. :) 

Death note. Tie, kas ciena japāņu multenes, visticamāk ir dzirdējuši par šo stāstu. Tā nu sanāca, ka cenšoties nolādēt multenes, novilku filmas. Triloģiju. Tad nu arī noskatījāmies. Nu traki smieklīgs tas "L"... Mēs arī tā tagad izgaršojam lietas. :D

Devil - nu tik romantiska šausmene! Nu labi, nē, nepavisam. Viss notiek liftā un ap to. Skatāma, bet ne drausmīgi aizraujoša.

Friends with benefits - ja jūs domājat, ka dēļ Džastina Timberleika filma kļūst skatāma, jūs smagi maldāties. Neskatieties šo filmu, jo tā ir lieka laika kavēšana - neinteresanta un bez satura. Un jā..varbūt britiem tiešām šķiet jautri... 

Šī bija filma, kas man patika, bet ar nepacietību gaidu citu šī romāna ekranizējumu, kas, šķiet, varētu būt vēl aizraujošāks. Jāsaka, ka ar grāmatas (Meitene ar pūķa tetovējumu) lasīšanu man necik spīdoši negāja, bet filmas skatīšanās - jā.. :))

Horrible Bosses ir viegla, uzjautrinoša komēdija par 3 stulbiem vīriešiem, kas mēģina tikt vaļā no saviem priekšniekiem, jo viņi ir baigie riebekļi. :D Iesaku. 

Kontroll ir ungāru filma par kontroli Budapeštas metro stacijās. Nezinu, varbūt, ka pirms dažiem gadiem tā arī notika, bet šobrīd neesmu manījusi Budapeštā neko tamlīdzīgu..nu ja vien kontroli pie kāpnēm.

Saturs mazliet mistisks - ne viss ir tik viegli uztverams, bet katrā ziņā ir interesanti. 

Peaceful warrior - laba filma. Tipisks stāsts par to, kā sporta fanāts pēc traumas cenšas sasniegt tos pašus rezultātus; un pat vēl labākus. Interesanti parādīts, kā šis puisis atbrīvojas no sava milzu ego un pārkāpj pāri sev un citu uzskatiem.

Bobijs ir puisis, kurš saprot, ka ir gejs. Dzīvo viņš ļoti reliģiskā ģimenē un laikā, kad homoseksuālisms bija noziegums jeb sabiedrībā pilnīgi nepieņemama lieta. Filma laba, bet pārāk daudz raudāšanas. Šķiet, ka pusi filmas visu laiku kāds raud...

The Help - filma par laikiem šķiet pēc 2.pasaules kara Amerikā, kad melnās rases pārstāvji bija kalpi balto mājās. Skumjš stāsts par cenšanos panākt vienlīdzību starp baltiem un melnajiem. Iesaku.

Mao's Last Dancer - diezgan gara filma, bet interesanta. Kā jau vairākas no sarakstā minētām, arī šī balstīta uz patiesiem notikumiem. Filmā skaisti parādīti daži Ķīnas skati; komunisma ienākšana Ķīnā, 80.gadi Amerikā un atšķirības uzskatos, dzīves stilā utt. 

Savdabīgi šķita, ka skolēnus izvēl uz pārbaudēm, lai tie iekļūtu mākslas skolā [nevis pēc viņu pašu vēlmes], bet citādi dikti jauka filma. Un ja tev vēl patīk balets - iesaku!

8.nedēļa - challenges

Šonedēļ jūtos interesanti - dažbrīd šķiet, ka esmu paņēmusi pārāk lielus izaicinājumus, bet kad par to iedomājos, iekšā kāds saka, ka es varu izdarīt ne to vien. :)
Šova dejas ungāru valodā - diezgan traki; nepavisam nav viegli - visvairāk jau dēļ valodas; kung fu ungāriski - uztvert ir vieglāk nekā dejas; jo tur ir kāds, kas vienmēr pārtulkos, ja galīgi nesapratīšu. Valodai ir tik sasodīti liela nozīme!
Vēl viens izaicinājums - vācu valoda pašmācības ceļā. Dikti gribētos to panākt, bet ir tiiiik grūti pašai sevi piespiest katru dienu mazliet piesēsties! Visu labie plāni par vāciešu palīdzēšanu, ikdienas uzdevumu pildīšanu un cenšanos runāt vāciski pazūd kopā ar slinkumu jeb tagad-darīšu-to-un-to un domu "ātrāk visu ir pateikt angliski".
Arī mācībās jūtu, cik man daudz vēl vajadzētu mācīties, tai skaitā arī daudz jaunus angļu valodas vārdiņus; citādi tas viens man nezināmais vārds var mainīt visu nozīmi jebšu liegt man saprast domu.
Vēl šonedēļ secinu, ka ātrāk šķiet iemācīšos lietuviešu valodu, nekā vācu, hā.

Šomēnes visām fakultātēm dažādos laikos brīvlaiki. Visi ceļo. Atkal var manīt, kā atšķiras dzīves līmenis un uztveri par dzīvi latviešiem un citiem. Piemēram, kanādiete (vai arī viņi visi) aizceļoja pa Eiropu uz 2 mēnešiem! Protams, priekš viņiem Eiropa ir maziņa un arī kabatas nauda viņiem ir citādos apmēros. "Aizbrauc uz lidostu un paķer pēdējās biļetes par dažiem Eiro un tā ceļo no pilsētas/valsts uz pilsētu/valsti. Jūs nekad tā neesat darījuši?" teica kanādietis. :D

Bet nekas, nekas, ceļosim jau mēs ar,tikai mazliet pieticīgāk. :)

Viss i maziņš! WT un LV prezentācija

Jau iepriekš pamanīju, ka jogurtu, kefīru, pienu nevar nopirkt lielās pakās... bet te arī augļi, dārzeņi, kastaņkoki ir maziņi! Mājām logi ir maziņi, tāpēc viņi noteikti daudz maksā par elektrību. Halovīna ķirbji arī neizceļas ar apmēriem - un jā, šķiet, ka ķirbjus viņi izmanto tikai šiem amerikāniskajiem svētkiem, jo pirms tam ne veikalos, ne tirgū tos neredzēju.

Mans šodienas valodas sasniegums- tirgū sapratu, ka tante prasa, vai man nav 50 Ft monēta. Jēj! :D

Esmu noskatījusi vairākas vietas, kuras noteikti nofotografēšu - gaidu tik saulainu laiku un brīvu dienu. :)

Vienu vakaru gatavojām ungāru ēdienu - dereja nosaukumā. Ļoti sātīgs un smags saldais ēdiens - kaut kas līdzīgs pelmeņiem, kuros pa vidu ir vai nu ievārījums vai biezpiens. Ja viņu ceptu manuprāt man labāk patiktu, bet šitos vāra. Un garšo pēc neizvārītiem pelmeņiem, jo tā mīkla nepagatavojas.. . Slikti nebija, bet neesmu pārliecināta vai gribu gatavot vēlreiz tādu. Varbūt vienīgi pamēģināt ielikt cepeškrāsnī. :D

Vakar radās pirmie zilumi no Wing Tsun. Bet tie tādi sīkumi; viena meitene visu laiku staigā zilām rokām. Laikam nemāk kauties. :D Bet vispār tas ir viens no vislabākajiem sporta veidiem - trenē visu, īpaši domāšanu. Vakar pat sajutos kā pirtī - dikti ilgojos pēc LV pirts.. :) Un atmosfēra - fantastiska; esmu vienīgā ne-ungāriete, bet jūtos kā ģimenē. :))

Un tagad varbūt nekavēšu vairāk salsas nodarbības - ja vien arī citreiz varēšu dejot ar pasniedzēju. :D

Eh..man patīk Ungārija. :))

Šonedēļ prezentējām Latviju - ~15 min. video + mācījām "Cūkas driķos" + devām garšot ķilavmaizes, gotiņas, ābolkūku un Rīgas melno balzamu. Korejietes negāja prom no ķilavmaizīšu šķīvjiem, ābolmaizi apēda hiperātrumā, par gotiņām teica - mmmm..... bet balzams... diezgan lielā cieņā. :)) Un pat tukšās pudeles savāca! :)) :D
Par video - nesaprotu, kā cilvēki no super lielajām valstīm var izlemt, ko iekļaut prezentācijā un ko ne; mums par Latviju bija tik daudz ko teikt! :)

Apmēram var noskatīties šeit: [tā kā nācās sadalīt video, iespējams, kāds no kadriem ir pazudis..]

Oktobris-fest.

Patiesībā jau no festa šobrīd ne miņas - tējas ar medu un citronu vien! Bet tas, iespējams, no OktoBORfesta! [Bor - ungāriski ir vīns, tātad - vīna festivāls]

Dzimšanas diena pienāca un pagāja. Pilnīgi neproduktīvs laiks - ne spēka, ne prieka, ne vēlmes ko darīt; tik vien kā nosist laiku vai aiziet kur paballēties.

Pienāca liktenīgā diena, kad Otiš (jeb latviskā rakstībā Atis) mani un Lindu atrada pie mūsu viesnīcas un nogādāja ~25km attālajā vīna ciematā Mecsegnádasd [lasi - Mečegnādašd]. Kā izrādījās, mans draugs, kuru zinu jau kādus gadus 4us, ir vīna festivāla galvenais organizators -> tikām sapazīstinātas ar visiem vietējiem svarīgajiem cilvēkiem, stafu un mūziķiem. Protams, arī welcome-wine neizpalika.

Cilvēki nudien fantastiski, tikai skumji, ka tos ungāru vārdus nemaz tik vienkārši nav iegaumēt un no visiem simtiem satikto cilvēku, atceros labi ja 3 vārdus - Erno (atceros, jo man viņu jau vajadzēja zināt; tāpat kā solisti, kurai vārdu neatceros, un tāpēc, ka viņš arī būšot tas, kas novembrī mums gatavos ungāru ēdienus..:P), Szuzi (atceros, jo no rīta vecmāmiņa histērijā viņai zvanīja, jo no mūsu body language saprata, ka Otiš pēc daudzo vīnu garšošanas stūrē uz Budapeštu, un tāpēc, ka viņa bija tā, kas mūs izmitināja savā mājā - hotelī) un Grandma jeb vecmāmiņa (jo vecmāmiņa tā teica...). :D

Aizmirstot, ka raiti nespēju iegaumēt cilvēku vārdus, jau pirmajās minūtēs noķēru īsto pasākuma sajūta - jēj, kultūra, cilvēki, draudzība (skan jau kā pagātnes laikos.. :D), mūzika... smaidīju kā maija saulīte, lai arī tā bija pirmā diena, kad Ungārijā sākās ziema. Jā, ziema, jo rudens te nav. Varbūt viņi to sauc par rudeni, bet laika maiņa bija tik krasa, ka manas sajūtas saka, ka es no vasaras nokļuvu ziemā.

Iepazināmies arī ar Otiša draugiem no Budapeštas, kas bija vieni no vienīgajiem, kas ar mums runāja angliski (citi - ungāriski un vāciski), un ar kuriem kopīgi spēlējām bērnu spēlītes spēļu laukumā un skatījām ungāru dejas/orķestri. Nogaršojām arī picu ungāru stilā - maize kā jau picai+krējums+sīpoli+gaļa+tīra čili mērce vai mērce ar čili pēc izvēles. Garšoja labāk nekā izskatījās un vismaz 3 stundas vēl pēc tam jutām sīpolu auru ap sevi.

Festivāls sākās ar aizkavēšanos tehnisku iemeslu dēļ, bet neizskatījās, ka kādam citam bez organizatoriem vēl tas uztrauktu...superīgs orķestris, vēl superīgākas grupas...un fantastiska dziesma par mazu meitenīti pavisam mazā ciemā un ar vēl kaut ko mazu..,kas man iepatikās jau pie pirmās nots. Izrādās to sarakstījis mans paziņa Gergo. Atgriežoties rādīju Lindas mentorei (tātad - ungārietei) Sofijai - "dikti forši dziesma, Tev jādzird!" Kad viņa sadzirdēja, tad teica: "Kādus 10 gadus neesmu dzirdējusi! Tā ir dziesmiņa bērniem." O forši, nezināju, ka manas paziņas šeit ir tik slavenas...

Šī ir tā dziesmiņa tās pašas grupas izpildījumā, tikai citā pasākumā un mazliet citā sastāvā.

Vakara gaitā pabijām arī privātos vīna pagrabos; krietni foršāk un interesantāk nekā butaforijās Budapeštas centrā.:)) Virs pagrabiem - telpa viesiem, kur jau muzicēja slovēnietes,  pasēdējām, papriecājāmies, latviešu valodā ierakstījāmies viesu grāmatā (ja nokļūstat tur, nofotografējiet un nogādājiet foto man, jo mēs to neizdarījām) un atgriezāmies hallē - festivālā, kurš jau arī palēnām noslēdzās... Divreiz man dažādās valodās tika dziedāts "Happy birthday" un visbiežākais teikums, ko dzirdēju naktī, bija "Enjoy your birthday!"

Par nākošo dienu neko nestāstīšu, jo tas būtu vēl vismaz 2x garāk (vai arī tomēr- īsumā - pamodos,nesapratu, kāpēc priekšā sarkana siena; sapratu; atradu maizīti somā; apēdu; satikām vecmāmiņu; pazudām no mājas;  neaizgājām ciemos pie pārējiem; meklējām autobusa pieturu; atradām; gaidījām; izmēģinājām iešanu ar kājām; izmēģinājām stopēšanu - Paldies,Sofij,Tev bija taisnība - bezcerīgi; pasalām; atgriezāmies pieturā; parunājāmies ar divām dāmām,kas izskatījās, ka arī nezina,kur taisās doties,gaidījām vēl - kopā ~2h aukstā miklā laikā ārā; autobuss pārbāzts, bet vismaz biļeti dabūjām ar studenta atlaidi; izkāpām pirmajā Pēčas pieturā;mums vienalga,mēs neesam no HU,ēdām marinētus gurķīšus un supergaršīgus ābolus,bridām mājās,esmu narkomāns no Policijas akadēmijas (nu ar to foršo balsi un runas stilu);dziedam Man vienalga viss; iepērkamies vakara ballītei;ap tumsu esam savā viesnīcā).

...un vakara ballītei tiek sagatavots rasols[ to apēdām trijatā], kekss plātmaizes formā, čipšu paka, dīvainas maizītes, garšīgs siers, vīns, 2 paštaisītās (ne manis) palinkas (= ungāru šņabis) un glāzītes. Lai arī cilvēki sanāca padaudz, diezgan mierīgs vakars, jo svētdienas - visi klubi ciet un uz šo pirmdienu visi kaut kā ļoti apzinīgi bija kļuvuši un gāja agri gulēt, jo uz skolu jāiet esot. Patiesībā jau nesūdzējos, jo arī es nebiju daudz gulējusi, bet ballītes noskaņojums vienalga bija. Nolēmām nosvinēt dejojot manu dzimšanas dienu 2d un/vai 3d,kad klubi atvērti, bet kā nu sanāca kā ne, veiksmīgi noķēru pavisam ungārisku apaukstēšanos. 

Šodien beidzot esmu sagatavojusies ziemai - man ir cepure, šalle un zābaki..jā, arī cimdi. 8) 

"Draugi"

Es dažbrīd nesaprotu..

Kāpēc latvieši sevi pazemo? Kāpēc mēs esam paši savu domu marionetes? Viedokļi mainās, bet tik krasi uz tiem reaģēt - bērnu spēles - es esmu tavs draugs, bet nākošā dienā, kad viņš nav atdevis manu spēļmantiņu, vairs neesmu..

Jā, šoriez es runāju par vēlēšanām un to iznākumu. Ja reiz tas tāds ir, tad ir - viss taču notika likumīgi! Nē? - Pierādījumi? Nesanāks. Ja nu arī kaut kas ir noticis nelikumīgi, to varēs uzzināt pēc gadiem 20; vai arī nekad. Daļa tautas gaida citu rīcību, daļa priekā berzē rokas - "nu tik būs!" Es neesmu vienaldzīga pret to, kas notiek LV un arī kādā valodā tas notiek,

BET-

Ja reiz latvieši ir bijuši tik slinki un nav sabalsojuši par saviem favorītiem, nu tad ļausim tautas vairākumam - aktīvai daļai darboties! Un ja ne, tad varbūt arī mainām Satversmi, kā tas šobrīd notiek Ungārijā!? Būtu tikai vēl lielāks haoss! Bet mums taču tas patīk..

Un atkal sapnis par draudzīgu valsti un draudzīgiem pilsoņiem - LATVIJĀ.