Patiesībā jau no festa šobrīd ne miņas - tējas ar medu un citronu vien! Bet tas, iespējams, no OktoBORfesta! [Bor - ungāriski ir vīns, tātad - vīna festivāls]
Dzimšanas diena pienāca un pagāja. Pilnīgi neproduktīvs laiks - ne spēka, ne prieka, ne vēlmes ko darīt; tik vien kā nosist laiku vai aiziet kur paballēties.
Pienāca liktenīgā diena, kad Otiš (jeb latviskā rakstībā Atis) mani un Lindu atrada pie mūsu viesnīcas un nogādāja ~25km attālajā vīna ciematā Mecsegnádasd [lasi - Mečegnādašd]. Kā izrādījās, mans draugs, kuru zinu jau kādus gadus 4us, ir vīna festivāla galvenais organizators -> tikām sapazīstinātas ar visiem vietējiem svarīgajiem cilvēkiem, stafu un mūziķiem. Protams, arī welcome-wine neizpalika.
Cilvēki nudien fantastiski, tikai skumji, ka tos ungāru vārdus nemaz tik vienkārši nav iegaumēt un no visiem simtiem satikto cilvēku, atceros labi ja 3 vārdus - Erno (atceros, jo man viņu jau vajadzēja zināt; tāpat kā solisti, kurai vārdu neatceros, un tāpēc, ka viņš arī būšot tas, kas novembrī mums gatavos ungāru ēdienus..:P), Szuzi (atceros, jo no rīta vecmāmiņa histērijā viņai zvanīja, jo no mūsu body language saprata, ka Otiš pēc daudzo vīnu garšošanas stūrē uz Budapeštu, un tāpēc, ka viņa bija tā, kas mūs izmitināja savā mājā - hotelī) un Grandma jeb vecmāmiņa (jo vecmāmiņa tā teica...). :D
Aizmirstot, ka raiti nespēju iegaumēt cilvēku vārdus, jau pirmajās minūtēs noķēru īsto pasākuma sajūta - jēj, kultūra, cilvēki, draudzība (skan jau kā pagātnes laikos.. :D), mūzika... smaidīju kā maija saulīte, lai arī tā bija pirmā diena, kad Ungārijā sākās ziema. Jā, ziema, jo rudens te nav. Varbūt viņi to sauc par rudeni, bet laika maiņa bija tik krasa, ka manas sajūtas saka, ka es no vasaras nokļuvu ziemā.
Iepazināmies arī ar Otiša draugiem no Budapeštas, kas bija vieni no vienīgajiem, kas ar mums runāja angliski (citi - ungāriski un vāciski), un ar kuriem kopīgi spēlējām bērnu spēlītes spēļu laukumā un skatījām ungāru dejas/orķestri. Nogaršojām arī picu ungāru stilā - maize kā jau picai+krējums+sīpoli+gaļa+tīra čili mērce vai mērce ar čili pēc izvēles. Garšoja labāk nekā izskatījās un vismaz 3 stundas vēl pēc tam jutām sīpolu auru ap sevi.
Festivāls sākās ar aizkavēšanos tehnisku iemeslu dēļ, bet neizskatījās, ka kādam citam bez organizatoriem vēl tas uztrauktu...superīgs orķestris, vēl superīgākas grupas...un fantastiska dziesma par mazu meitenīti pavisam mazā ciemā un ar vēl kaut ko mazu..,kas man iepatikās jau pie pirmās nots. Izrādās to sarakstījis mans paziņa Gergo. Atgriežoties rādīju Lindas mentorei (tātad - ungārietei) Sofijai - "dikti forši dziesma, Tev jādzird!" Kad viņa sadzirdēja, tad teica: "Kādus 10 gadus neesmu dzirdējusi! Tā ir dziesmiņa bērniem." O forši, nezināju, ka manas paziņas šeit ir tik slavenas...
Šī ir tā dziesmiņa tās pašas grupas izpildījumā, tikai citā pasākumā un mazliet citā sastāvā.
Vakara gaitā pabijām arī privātos vīna pagrabos; krietni foršāk un interesantāk nekā butaforijās Budapeštas centrā.:)) Virs pagrabiem - telpa viesiem, kur jau muzicēja slovēnietes, pasēdējām, papriecājāmies, latviešu valodā ierakstījāmies viesu grāmatā (ja nokļūstat tur, nofotografējiet un nogādājiet foto man, jo mēs to neizdarījām) un atgriezāmies hallē - festivālā, kurš jau arī palēnām noslēdzās... Divreiz man dažādās valodās tika dziedāts "Happy birthday" un visbiežākais teikums, ko dzirdēju naktī, bija "Enjoy your birthday!"
Par nākošo dienu neko nestāstīšu, jo tas būtu vēl vismaz 2x garāk (vai arī tomēr- īsumā - pamodos,nesapratu, kāpēc priekšā sarkana siena; sapratu; atradu maizīti somā; apēdu; satikām vecmāmiņu; pazudām no mājas; neaizgājām ciemos pie pārējiem; meklējām autobusa pieturu; atradām; gaidījām; izmēģinājām iešanu ar kājām; izmēģinājām stopēšanu - Paldies,Sofij,Tev bija taisnība - bezcerīgi; pasalām; atgriezāmies pieturā; parunājāmies ar divām dāmām,kas izskatījās, ka arī nezina,kur taisās doties,gaidījām vēl - kopā ~2h aukstā miklā laikā ārā; autobuss pārbāzts, bet vismaz biļeti dabūjām ar studenta atlaidi; izkāpām pirmajā Pēčas pieturā;mums vienalga,mēs neesam no HU,ēdām marinētus gurķīšus un supergaršīgus ābolus,bridām mājās,esmu narkomāns no Policijas akadēmijas (nu ar to foršo balsi un runas stilu);dziedam Man vienalga viss; iepērkamies vakara ballītei;ap tumsu esam savā viesnīcā).
...un vakara ballītei tiek sagatavots rasols[ to apēdām trijatā], kekss plātmaizes formā, čipšu paka, dīvainas maizītes, garšīgs siers, vīns, 2 paštaisītās (ne manis) palinkas (= ungāru šņabis) un glāzītes. Lai arī cilvēki sanāca padaudz, diezgan mierīgs vakars, jo svētdienas - visi klubi ciet un uz šo pirmdienu visi kaut kā ļoti apzinīgi bija kļuvuši un gāja agri gulēt, jo uz skolu jāiet esot. Patiesībā jau nesūdzējos, jo arī es nebiju daudz gulējusi, bet ballītes noskaņojums vienalga bija. Nolēmām nosvinēt dejojot manu dzimšanas dienu 2d un/vai 3d,kad klubi atvērti, bet kā nu sanāca kā ne, veiksmīgi noķēru pavisam ungārisku apaukstēšanos.
Šodien beidzot esmu sagatavojusies ziemai - man ir cepure, šalle un zābaki..jā, arī cimdi. 8)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru