Šonedēļ jūtos interesanti - dažbrīd šķiet, ka esmu paņēmusi pārāk lielus izaicinājumus, bet kad par to iedomājos, iekšā kāds saka, ka es varu izdarīt ne to vien. :)
Šova dejas ungāru valodā - diezgan traki; nepavisam nav viegli - visvairāk jau dēļ valodas; kung fu ungāriski - uztvert ir vieglāk nekā dejas; jo tur ir kāds, kas vienmēr pārtulkos, ja galīgi nesapratīšu. Valodai ir tik sasodīti liela nozīme!
Vēl viens izaicinājums - vācu valoda pašmācības ceļā. Dikti gribētos to panākt, bet ir tiiiik grūti pašai sevi piespiest katru dienu mazliet piesēsties! Visu labie plāni par vāciešu palīdzēšanu, ikdienas uzdevumu pildīšanu un cenšanos runāt vāciski pazūd kopā ar slinkumu jeb tagad-darīšu-to-un-to un domu "ātrāk visu ir pateikt angliski".
Arī mācībās jūtu, cik man daudz vēl vajadzētu mācīties, tai skaitā arī daudz jaunus angļu valodas vārdiņus; citādi tas viens man nezināmais vārds var mainīt visu nozīmi jebšu liegt man saprast domu.
Vēl šonedēļ secinu, ka ātrāk šķiet iemācīšos lietuviešu valodu, nekā vācu, hā.
Šomēnes visām fakultātēm dažādos laikos brīvlaiki. Visi ceļo. Atkal var manīt, kā atšķiras dzīves līmenis un uztveri par dzīvi latviešiem un citiem. Piemēram, kanādiete (vai arī viņi visi) aizceļoja pa Eiropu uz 2 mēnešiem! Protams, priekš viņiem Eiropa ir maziņa un arī kabatas nauda viņiem ir citādos apmēros. "Aizbrauc uz lidostu un paķer pēdējās biļetes par dažiem Eiro un tā ceļo no pilsētas/valsts uz pilsētu/valsti. Jūs nekad tā neesat darījuši?" teica kanādietis. :D
Bet nekas, nekas, ceļosim jau mēs ar,tikai mazliet pieticīgāk. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru