Brīvdienas..

Šajās brīvdienās ~20 cilvēku bariņā devāmies apskatīt un pabaudīt Centrāleiropas lielāko ezeru - Balatonu.
Mums atkal dikten paveicās, ka šajās brīvdienās iztikām bez maksas par naktsmītni, jo palikām Bārnija (latviskojot) drauga vasaras mājā Balatona ezera dienvidu pusē. Arī par ēdamām lietām sanāca maksāt diezgan maz, jo dalījām uz visiem. :)

Pie Balatona saule nenoriet kā Baltijas jūrā - tā pazūd spalvmākoņos un tur arī paliek. Līdz rītam.

Brauciens uz turieni...
Jau ļoti laicīgi aizgājām uz autoostu, kas šeit nemaz tā pa gabalu neizskatās pēc autoostas, bet gan drīzāk pēc kāda tirgus teritorijas.. mūs sveic latvāņu bulciņas:

Tornyos Latvany Pekseg

Vēl Bārnijs par mums parūpējās un sameklēja visus transporta sarakstus. Puse brauca ar auto, puse ar autobusu. Mēs tajā otrajā. Baigie joki - uz Kapošvaru brauc 2 autobusi vienlaicīgi...hmm...izvēlējāmies pareizo (otrs kursē caur kaut kurieni un kādas 20min ilgāk). Autobusu biļetes mums kā studentiem sanāk varbūt mazliet lētāk, nekā Latvijā, jo šeit ar studenti karti sabiedriskajā transportā (visā valstī, nevis tikai galvaspilsētā!) ir 50% atlaide. Ja nav nekādu atlaižu - tad gan sabiedriskais transports varētu nebūt izdevīgs. 

Mīnuss pirmajā starppilsētu braucienā ar autobusu - visu ceļu (~1,5h) nostāvējām kājās - autobuss pārbāzts.

Kapošvarā jāgaida kāda pusstunda līdz nākamajam autobusam uz Balatonlelli (jap, LELLI!). Izdomāju sameklēt saldējumu. Atradu skaistu ieliņu, ko jau pamanīju internetā bildēs; diemžēl neievietošu te, jo tās bildes manā mobilā. Nākošā autobusā tīri labi - ne vairs tik karsti; arī sēdēt bija kur.

Balatonlellē mūs - autobusa braucējus sagaidīja Bārnijs un Fiona (šoferīši). :) Nokļuvām Balatonfenyves. Šis ciemats parasti ir pārpildīts vasarā, bet tagad tur diezgan maz cilvēku; jā, tas nekas, ka priekš mums šī vēl ir vasara. :)

Nu gandrīz visi...labi - puse.

Šeit mana istabas biedrene Džordžīna (Georgina) taisa mums visiem angļu brokastis. Labs, labs! :))

Neko īpašu jau tur nedarījām - kopīga padzīvošana un sadzīvošana, peldēšana, sauļošanās :) - jā, nevarēju iedomāties, ka septembra saulē es varētu tā apdegt...šodien diezgan traka sajūta. Bet vispār fantastika, beidzot atkal kaut mazliet vairāk pie dabas - tā bija pirmā vieta Ungārijā, kur satiku kaut ko līdzīgu odiem un skudrām. Arī kaķi, kurš ķer (un arī noķer) peles. :) O, arī zirnekļus! Zirnekļa bilde gan man ir!: 

Vēl par dabu..

Iespējams, ka es jau pieminēju tos baložus, kas vispār atgādina pūces. Tie mūs sagaida 'mājās' un atvadās, kad ejam prom. Vēl gan nevienu no viņiem neesmu redzējusi, bet dzirdam gan. Nu tiešām kā pūces pilsētā! :D

Naktī guļot vasaras mājā pie Balatona, man radās sajūta, ka ir pavasaris - es dzirdēju tik daudz putnu ārā! Nu tiešām tā kā Latvijas pavasarī! :))

Te rudens nav rudens. Ja jau prom braucot sāka dzeltēt bērzi, tad šeit nekā tamlīdzīga - tas sāk pietrūkt - Latvijas skaistā rudens. :) Šķiet, ka te visas lapas vienkārši nokalst un nokrīt. Pēc tā mēs secinām, ka viņiem varētu būt baigie pārsteigumi, kad prezentēsim Latviju... :))

Un jā, vēl - šeit, Pēčā, ir ļoti karsts - vēl joprojām. tieši tādēļ neapkrāvos ar daudz mantām dodoties uz Balatonu, un nepaņēmu neko no jakām, zeķēm un garām biksēm. Diezgan stulbi no manas puses, jo tur tiešām jau ir par vairākiem grādiem vēsāks.. un naktis arī vairs nav tik siltas. Mācība. 

Šorīt atgriezāmies. Šādi Kuns (Koen) un Marko gaida autobusu :D:

Puse dienas pa miegam, bet otra puse gatavojot ēst.. un "ok, aizejam paskatīties, kas notiek centrā".

Pēčā no piektdienas līdz nākošajai svētdienai notiek Örökség Fesztivál (jeb tulkojumā Mantojuma festivāls).

Šovakar pabijām Lyre le Temps koncertā. Fantastika! Biju viņus dzirdējusi ierakstos...bet tas nudien nav tas. Dzīvajā viņi ir tīīīk enerģiski, ka pat visnogurušākais cilvēks (ja vien viņam patīk laba, kā es saku, progresīva mūzika) saēdīsies kaudzi enerģijas. Super! :)) Ieskatam dziesma pazīstamās skaņās no šodienas koncerta: