Pirmās dienas Ungārijā

Sveiciens visiem no karstās Ungārijas!

Kāpēc devos uz Ungāriju? - Erasmus. Protams, vietējie bieži uzdod jautājumu, kāpēc tieši Ungārija, kāpēc tieši Pēča (jā, patiesi, šo pilsētu izrunā tieši šādi, nevis Peka, kā es un arī viena kanādiešu meitene Emilie bija domājusi). Tad es viņiem atbildu, ka pirms vairākiem gadiem iepazinos ar ungāriem un par viņiem man radās pats labākais priekšstats (1); gribēju tur, kur spīd mazliet vairāk saulīte (2), meklēju skolu, kur var apgūt socioloģiju Erasmus angļu valodā (3); svarīgas arī kultūras iespējas (īpaši - iespēja dejot) (4); un tad nu pajautāju saviem draugiem ungāriem, ko viņi saka par šo vietu (5) - atbilde bija vairāki punkti, kuriem pretrunu nebija. There're no more questions. :)

Pēdējās nedēļas Latvijā bija diezgan savādas - visu ko vēl gribējās izdarīt un novest līdz galam, bet ar domām visu laiku biju arī šeit. Tā jau laikam ir visiem, kas dodas pilnīgi citā vidē.

Lidojums bija dikti viegls, nebija nekādu smagu atvadu utt. Jauki. Biju pārsteigta, ar cik mazu lidmašīnīti lidojām - pirmo reiz ar tādu. Laikam 82 vietas (AirBaltic).

Nonākot Budapeštas lidostā jau sākām justies interesanti (nezinātājiem aizmirsu pieminēt, ka šeit devos kopā ar savu draudzeni un kursa biedreni Lindu :) ) - tādi tumšāki cilvēki pievērsa uzmanību mūsu gaišajām galvām un īsajiem svārkiem.... Mūsu ceļš uz Budapeštas centru sākās pavisam citādāk, nekā parasti ieceļojot citā vasltī - mūs sagaidīja mans ilgi - 4 gadus - nesatiktais ungāru draugs Attila  jeb vienkārši Otiš. Tā bija ļoti jauka tikšanās, diemžēl neuzņēmām nevienu kopfoto, bet to vēl paspēsim, oktobra sākumā Ungārijā notiek dažādi vīna svētki, un šogad tajos ieradīsimies arī mēs.
Otiš izvadāja mūs ar mašīnu pa Budapeštas centru un aizveda līdz mūsu hostelim - "Casa de la musica" (starp citu, iesaku! - lēti, ļoti jauka atmosfēra, un tas ir turpat centrā). Vienīgi jāatceras, ka jāņem naudiņa skaidrā (der arī Eiro) un ka latus samainīt nevar ne RIX lidostā, ne arī kādā bankā Ungārijā. Līdz ar to - man laikam lati skaidrā naudā stāvēs līdz brīdim, kad došos mājās.

Pēcāk sākām iepazīt Budapeštu. Iesaku nopirkt dienas biļeti visiem transportiem (1550 Ft) - dikti izdevīgi, ja sanāk ( un noteikti sanāk) braukt ar dažādiem transportiem dažādos virzienos. Apskatījām nedaudz no Budapeštas skaistajām vietām, bet tas bija pietiekami, lai vakarā sajustos tik nogurušas, ka pat īsti lāgā ballēties negribējās doties.

Vēl mēs bijām vīna pagrabā, kur visticamāk dodas lielākā daļa tūristu, un testējām 3 vīnus. kas bija jaukākais no tā visa - mums arī visādas gudrības pastāstīja un, lai man arī negaršo sausais vīns, viens no šiem bija fantastisks. :))

Budapeštā veikali ir dārgi - tā bija tāda manāma vilšanās.
Vēl mēs trāpījām tādā kārtīgā ungāru ūķī - atļaušos to tā nosaukt, jo tas ir vislabākais apzīmējums. :D Skaitās - bārs. še tev.

Sākšu ar mīnusiem, ko esmu novērojusi, lai pēc tam pateiktu, cik tomēr šeit ir jauki. :))
Lielākais mīnuss ir smēķēšana - VISUR un DAUDZ!!! Baigais pē. Prieks, ka daudzi Erasmus studenti nesmēķē- viņiem šis ir tikpat liels nepatīkams pārsteigums, kā man. Vai vari iedomāties, ka klubā dejojot, kāds tev blakus stāvēs ar cigareti? Nē? - Atbrauc uz Ungāriju, spēsi.
Vēl, lai arī man patīk silti laika apstākļi, šīs pirmās dienas šeit ir nu briesmīgi karstas. Naktīs gulēt ir pagrūti.. tā nu šī nakts bija pirmā normāli gulētā nakts, jo vakarnakt sākās baigie vēji - tas, protams, nemaina to, ka arī šodien ir karsts.

Pārējais šķiet, ir tikai pozitīvs! Es mīlu šo cilvēku attieksmi!
No Budapeštas uz Pēču ir jādodas vai nu ar vilcienu vai minibusu, var arī ar autobusu, bet tas ir dikti ilgi. Mēs izvēlējāmies vilcienu. Man bija saraksts, kuru atradu viņu vilcienu mājaslapā. Rakstīts no Keleti vilciena stacijas uz Pēču. Viss ok, līdz brīdim, kamēr nonākam Keleti vilcienu stacijā - izrādās, mums ir jādodas uz Deli staciju, kas ir 7 metro pieturas tālāk. Līdz vilcienam mums palikušas vien 25 minūtes. Par stacijām mūs paskaidroja kāds vīrietis.
Ar milzu koferiem metro stacijās un vispār pilsētā ir diezgan grūti pārvietoties... labi, ka metro augšā lejā braukājas trepes.. :D Bet tur, kur tās nav... tur atkal mums palīdzēja! un tas bija cilvēks, kurš pat nerunāja angliski. Manuprāt, pat knapi saprata, ko saku. Bet paldies viņam ar koferu stiepšanu. :)
Tā kā Budapeštā ir ļoti labi attīstīta satiksme, tad mēs paspējām uz vilcienu.
Lai arī šeit es pieminu vairāk cilvēku, kas nerunā angliski, mani pārsteidza tas, ka te ļoti daudzi labi prot angļu valodu.
Nezinājām, kur nopirkt biļetes, to mums parādīja atkal cilvēks, kurš nerunāja angliski, citi mūs palaida pa priekšu rindā, jo mums bija nudien 3 minūtes palikušas, tas pats nerunājošais biļešu kontrolieris jau gaidīja pie vilciena un rādīja, kur mums jākāpj. Mēs gan mazliet sasmējāmies par to, ko jau nojautām - kādu trešdaļu no ceļa mēs braucām pirmajā klasē... :D (jā, biļetes bija 2.klasei)

Te es sāku mācīties vācu valodu...

Izbaudījām mazliet lielāku komfortu un atlikušo ceļu braucām savā klasē. Uzreiz pamanīju pāris studentus, kas arī ir Erasmus - nekļūdīgi. :)

Sagaidīja mūs mūsu mentori. Tad reģistrēšanās viesnīcā, ievākšanās...- šeit ir ļoti pieklājīgas kojas - viesnīca, vannas istaba & WC uz 2 istabām viena, vienā istabā 2 cilvēki, virtuves - 2 uz stāvu. Internets, daudz mēbeļu (te visu visur var salikt), kameras koridoros, atpūtas telpas - mīksti krēsli, galdi, TV utt. Atvērts - 24/7. Šobrīd vēl nav nekāda kontrole, bet pēc pāris nedēļām sāks darboties reāla caurlaižu kontrole.

Diezgan nekavējoties devāmies iekarot Pēču, jo mums nebija gandrīz nekā no ēdamā, par traukiem un tādām lietām vispār nerunājot. Centru atradām, mūsu vakara tikšanās vietu ar citiem Erasmus studentiem arī, veikalu arī, tikai tur sākās joki - 6d tas strādā līdz 17:00...mēs pie tā bijām tieši 17:00. Tad jautājām vienam vīrietim, kur ir vēl kāds veikals. Jautājumu saprata, bet angliski īsti atbildēt nesanāca - vai nu vāciski vai ungāriski. Viņš piedāvāja mūs aizvest uz to veikalu. Super!! Tikai... ēdienu dabūjām, bet kafijas krūzes mums vēl joprojām nebija.

Šī atslēgu kabināšanas tradīcija izrādās nākusi no Pēčas!

Vakarā tikāmies un sapazināmies ar citiem studentiem. Biju pārsteigta, kad uzzināju, ka te ir studenti no Kanādas, Korejas, Japānas utt. Es pirms tam domāju, ka Erasmus ir vairāk Eiropas programma.. :) Bet tas jau forši. :)) Tad arī iepazinām vietējos krodziņus, pāris klubus - tos visus nevar vienā naktī izstaigāt, te kafejnīcas, krogi, restorāni, klubi ir dikten daudz, ne jau par velti šī pilsēta pagāšgad bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Visi tie, kas bija ieradušies uz pirmo organizēto Erasmus studentu tikšanos.

Svētdiena pagāja ļoti miegaina - karstums nogalina. Biju sarunājusi, ka ar vienu vācu puisi tiksim uz Tesco...tas notika vairākas stundas pēc norunātā laika, bet nu vismaz mums vairs netrūkst trauku un citu sīkumu. :))

Toties vakar bija t.s. Orientēšanās dienas - pārbāza mūsu galvas ar drausmīgi daudz info, bet neteikšu, ka viss nu ir skaidrs..

Tā kā uz Orientēšanās dienu ieradāmies pārāk laicīgi, spēlējām iepazīšanās spēles - šī mūsu grupiņa.

Pirmais iespaids par Erasmus - Erasmus studentiem miera nav nekad, katru vakaru ir jābūt ballītē, Ungārijā jāgaršo vīns vai alus un nepārtraukti jārunājas un jāiepazīstas. :D

Jā, arī vakar bija "fish party" = tas ir siļķes mucā balle, jo klubiņš ļoti mazs, bet ļoti iecienīts. Ak jā, te gandrīz katrā universitātes ēkā ir pa kādam klubam - jā, arī mūsu kojās 0 stāvā ir klubs.

Vakardien tiku pie jauna datora. cerēju, ka cenas te būs mazliet zemākas kā Latvijā, bet tā pa lielam nekas neatšķiras. Ir dažas dārgākas lietas, dažas lētākas. He, un šim datoram ir ungāru burtiņi... :D