Šis būs īss apraksts par to, kā mums gāja deju atlasē.
Pirmais pārsteigums bija atrast mazās sarkanās durvis pa kreisi. Durvis pašas redzēt nevarēja, bet stenderi gan. Mums gan palaimējās, jo neliels bariņš jau pie slēgtajiem vārtiem bija sapulcējies.
Nākošais - es ļoti steidzīgi gribu iemācīties ungāru valodu! Nesaprast pat elementāras lietas ir stulba sajūta, pavisam. Ja es būtu Vācijā, es jau šobrīd spētu saprast vismaz par ko tiek runāts...šeit - nu tā - varu minēt. Dažkārt izdodas, dažkārt nē.
Kādu pusstundu kopā ar ungāriem gaidījām, kad tiksim iekšā zālē, jo tur jau notika kaut kādas dejas. Bija fantastisks noskaņojums, īpaši nekāds uztraukums, jo mēs te parādīsimies un pazudīsim.. :D nu tā.
Bet kamēr gaidījām, sanāca daudz cilvēku.. ne tikai minētie 9, bet vismaz kādi 30.
Kad pasniedzēji turpat kāpņu telpā visu izstāstīja visiem ungāru valodā, tad pienāca arī mūsu kārta to visu īsumā uzzināt no kāda ļoti labi dejojoša puiša. Jā - kā saprotiet, mēs bijām vienīgās ungāriski nerunājušās. Gaidīju, ka būs vēl kāds.
Viss sākās ar iesildīšanos. (Jā, viņi sāka vērtēt jau no tā brīža.) Pavingrojām...šie nočekoja, kam pa spēkam ir špagats.. par laimi nebijām vienīgās, kurām pietrūka centimetri līdz zemei. :D
Nākošais - pēc saraksta sauc visus dejotājus rādīt savu priekšnesumu. Pirmā meitene vienkārši sagrāva visas ilūzijas par to, kas varētu būt gaidāms. Viņa bija super. Bet pēc tam daži nākošie nebija tik spīdoši, nomierinājos. Lai arī es to visu uztvēru vairāk kā izaicinājumu, kuru pieņemu; labu laika pavadīšanu un paskatīšos-kā-viss-notiek-Ungārijā, maziņš stresiņš jau iekšā tāpat bija.
Pienāca mana un Lindas kārta. Lielākais mīnuss - mums vajadzēja vismaz 2x lielāku telpu, lai varētu parādīt to, ko gribējām. Zāle, kur mēs tikām sapulcināti vairāk atgādināja mazu skolas klasi, nevis zāli tik daudz cilvēkiem un dejošanai. Bet neskatoties uz to, nodejojām pieklājīgi. :)
Pati pēdējā lieta - tas, pēc kā sapratu, ka nudien nenožēlošu, ja netikšu iekšā (jā, rezultātus es uzzināšu kaut kad šodien) - jāmācās daži soļi. Tas man interesēja visvairāk - ko viņi mācīs un kādā līmenī prasīs. Līmenis bija ļoti augsts (kā jau tam vajadzētu būt deju komandā...bet es vienalga nebiju gaidījusi ko šādu). Dažiem izdevās ātri tikt līdzi, dažiem ne tik ātri. Man - nu tā pa vidam - visu krietni apgrūtināja, ka nesaprotu valodu. Soļus mācīja 3 jauni pasniedzēji - 1. bija meitene - nevaru aprakstīt stilu, kādu viņa mācīja, bet tas bija vissarežģītākais. Pēc tam bija puisis, kas mācīja ko līdzīgu hiphopam - tas man ļoti patika...un arī tas, kā viņš mācīja. Vienīgi pirmajā reizē ar mūziku biju pārsteigta, ka mēs iemācījās tikai kādas 5 sekundes. :D 3.bija jauna sieviete, kas mācīja salsu - o, tas arī man patika, jo bija salīdzinoši viegli (kā nekā pamatsoļus jau zināju.. :) ).Visi dejotāji tika sadalīti grupās; pēc iemācītās kombinācijas visām grupām jāparāda tas bez pasniedzēja palīdzības. Yeah, right! :D
Vismaz iečekoju kā tas notiek, esmu gandarīta par sevi, ka esmu mēģinājusi to darīt un ka nemaz tik traki jau nebija. :) Zinu, ka Latvijā, ja es par sevi nebūtu 100% pārliecināta, diez vai darītu ko tādu (lai arī vienmēr ir gribējies).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru