Uz Latviju - no malas

Kaut arī esmu Ungārijā, tāpat kā daudzi citi, kas atrodas ārzemēs, kaut nedaudz sekoju līdzi LV notiekošajam.

Neteikšu neko labu vai sliktu par vēlēšanu rezultātiem - tie ir tādi, kādi tie ir.

Teikšu par to, kāda ir sajūta nebūt mājās, bet uztvert visu informāciju no medijiem un tuviniekiem. Latvijas prese visu atspoguļo negatīvi. Tāpēc es to burtiski nelasu; izņemot tos rakstus, kurus draugi ieteikuši iekš Twitter vai atsūtījuši man linku. Aizvakar nopirku nelētu žurnālu angļu valodā - objektīvāk par Eiropu kopumā kā arī tā man ir laba iespēja uzlabot savu angļu valodu.

Šodien nejaušām trāpīju uz rakstu "Savādais kosmiskais objekts - Latvija". Pirmais iespaids - kas nu atkal būs...!? Bet, kad sāku lasīt, tad sapratu, ka Otto Ozols izsaka gluži manas domas. Man tā tracina šī nebeidzamā cīņa starp krievvalodīgajiem un latviešiem! Man tiešām ļoti gribētos, lai šo rakstu izlasītu VISI. Kāpēc? Tāpēc, ka, lai arī ar foršu ironiju, bet rakstā ir cilvēcīgi paskaidrots, kāpēc latvieši uzvedas tik agresīvi pret krievvalodīgiem, kad viņi sāk runāt par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā un kāpēc krievvalodīgie noliedz okupāciju kā tādu. Arī es esmu par ideju, ka mēs varētu būt skaista, plaukstoša valsts, kurā dzīvo saticīgi iedzīvotāji ar bagātām valodas zināšanām. Es esmu par to, ka ikvienam jārunā tajā valodā, kurā valstī viņš dzīvo (tādēļ arī es šeit - Ungārijā pēc iespējas ātrāk gribu iemācīties ungāru valodu; par spīti tam, ka tā ir patiešām sarežģīti un nelīdzinās nevienai no man kaut daļēji zināmām). Nav jābaidās kļūdīties, vietējie būs krietni priecīgāki dzirdēt tevi viņu valodā un labprāt palabos nepareizi pateikto. Un arī pašam lielāks prieks! :)

Atkāpe: pirmajās dienās šeit grāmatu veikalos meklēju grāmatas, no kurām varētu mācīties ungāru valodu (jo LV tādas neatradu). Tad nonācu Pēčā, vienā lielā grāmatveikalā - tur ir ļoti liela dažādība ar grāmatām! Un ne tikai, lai ungāru valodu iemācītos angliski runājošais.. Pameklējiet Latvijas grāmatu veikalos! Kā ir? Cik daudz grāmatu sniedz iespēju cittautietim iemācīties latviešu valodu? Nav nemaz tik viegli..? Nu ja atrodas, padodiet ziņu, es gribu redzēt! ;)

Nesen izlasīju biogrāfisku grāmatu par 1.,2.pasaules karu un zeltītiem 20-30.gadiem Latvijā. Man radās iespaids, ka tad jebkurš cilvēks, kas mācījās skolā, zināja vismaz 3 valodas! Tā taču ir bagātība - zināšanas! Man ir sajūta, ka Latvijā to liela daļa nudien nesaprot. Kaut gan es ceru, ka kļūdos. :)

Londonā

"...Es vairs te nevaru izturēt. Šeit visi ir kaut kādi briesmoņi. Man liekas, ka viņi grib mani nomušīt - nopietni! Visi man smaida un prasa, kā iet. Es taču neesmu stulbs, es saprotu, ka viņiem īstenībā neinteresē, kā man iet. Nu necik. Nevar taču tā būt, ka pilnīgi katram cilvēkam ir iemesls man smaidīt. Viņi visi prasa, no kurienes es esmu. Viņi taču redz, ka esmu ārzemnieks, un noteikti grib nostučīt, jo es esmu bez biznesa vīzas. Pilnīgs pizģec. Nevienam nevar uzticēties. Tāda sajūta, ka var dabūt nazi mugurā jebkurā brīdī. Vienkārši briesmīgi cilvēki. Mana dzīve šeit ir kā šausmu filmā, vecīt."

"..jo kā gan es ar savām latvieša smadzenēm spētu izskaidrot to, ka pretimnācējs tev uzsmaida bez jebkāda iemesla?! Ko viņam no manis vajag, tam melnajam puisim autobusa pieturā, un kāpēc viņš runājas ar mani par to, cik grūta nedēļa bijusi mums abiem? Varbūt viņš gribēja man aptīrīt kabatas?"

/Vilis Lācītis "Stroika ar skatu uz Londonu"/

Vēsturisks iespaids? Gēni? Vienkārši bailes? Neinformētība? Kāpēc latvietim citā zemē ir tāds aizdomīgums uz citiem? (vai vismaz bija) Katrā ziņā, interesanti. :) Latvietis ir gudrs, par spīti tam, ka viņam nākas strādāt un dzīvot citā zemē.

Starp citu, interesanta grāmata - par 2000o gadu sākumu, kad latvieši sāka straumēm plūst uz Lielbritāniju un Īriju strādāt un meklēt laimes zemi. Par to, kā viņi dzīvo, kā jūtas un kā izdzīvo. 

Un atkal par aizbraukšanu...

Šorīt nejauši uzslēdzu dokumentālo seriālu "SIB Īrija" - par latviešiem Īrijā, un atkal man acīs sariesās asaras. Tie ir mūsu tautieši, kas ir Īrijā, kuri skumst pēc Latvijas, bet viņiem nākas strādāt tur, lai justos kā cilvēki - nestrādātu 2 darbos par 150Ls mēnesī un knapi savilktu galus Latvijā. 

Kā viņi saka: "Nauda tomēr rada brīvību."

Lielākoties viņi vēlas atgriezties mājās, tomēr daudzi nezina kad; viņu "pagaidām" ir ievilcies jau gadiem ilgi; daži neatgriezīsies, jo viņiem ir labi tur. Tur ir viņu ģimene, tur ir viņu jaunie draugi, viņu uzņēmums, darba vietas un..mājas.

Vēl kas - mēs, Latvijā, varam censties, lai mūsu jaunatne neaizbrauc prom, bet mēs nevaram pieprasīt aizbraucējiem, lai tie atgriežas, nepiedāvājot iespējas, kā viņi varētu normāli dzīvot. Un arī tad, lai jaunatne naizbrauktu, ir jābūt darba vietām atbilstoši izglītībai; ja cilvēks ir izdomājis sākt savu biznesu, viņu ir jāatbalsta, nevis jāliek šķēršļi viņa ceļā, kā to Latvijā dara domes, valdība un bankas.

Mēs.

Kā cilvēks kļūst liels?
Vai tas ir smags un nenogurstošs darbs?
Vai tas notiek brīdī, kad cilvēks ir īstajā vietā un īstajā laikā?
Vai arī šajā cilvēkā jau piedzimstot ir ielikts, kas tāds, kas to jau zīdaiņa vecumā padara lielu?
Kas tas ir?

Domāju, ar aizkustinājuma asarām acīs skatoties uz Renāru un tūkstošiem dziedātāju Dziesmu svētku Koru koncertā izpildot "Manu dziesmu".... :)

Viva Latvia!

[18:55:09] Laima: Nē nu šitā, ka visi draugi lēnām pazūd uz ārzemēm, šķiet, ka LV kļūst par māju ar 4 sienām. - ja neizkļūsti ārā, jūties iesprostots.

Ārprāc!

Latvija = 3.smēķējošākā valsts Eiropas Savienībā? Drausmīgi.
Cīnies!

Ziņas

Latvieši - "atvērti un izpalīdzīgi"? - man jau šķita, ka kopumā izskatās gluži pretēji, bet prieks dzirdēt to no kāda brazīlieša (LTV1). :)