Rāda ziņas ar etiķeti idejas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti idejas. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs

Loģiski politisks traktāts

Ieinteresēja jaunā nodibinātā partija "Pēdējā partija". Atvēru viņu web lapu un tas, ko izlasīju, manī radīja domu, ka es tiešām varētu ko darīt, lai Latvija kā valsts pastāvētu arī nākotnē. Lai arī vairākas ir diezgan pārsteidzošas un, mūsuprāt, neiespējamas idejas, ir vērts apdomāt arī tās, un arī tās var kļūt iespējamas.

Lūk daži citāti no "Loģiski politiskā traktāta":
1.6. Mēs ar nolūku provocējam sabiedrību, lai rosinātu domāt un diskutēt par būtisko.
2.2. Politiskajam procesam ir jābalstās divvirzienu komunikācijā.
3.3.2.2. Ikviens lats, kas ieguldīts bērnu veselībā tagad, ietaupīs vairākus, kas būtu jātērē nākotnē, ārstējot pieaugušos.
4.4. Izglītību ir jāpadara par eksporta preci, likvidējot šķēršļus citu valstu studentu iebraukšanai.
4.6. Sākumskolās un pamatskolās bērniem ieteicams mācīt metodoloģiju, nevis faktus, citiem vārdiem - vispirms skolotājs iemāca bērnam veidu, kā iegūt zināšanas un tad palīdz virzīt bērna izglītības un attīstības procesu.
4.8.1. Visiem mācību līdzekļiem ir jābūt par brīvu pieejamiem digitālā vidē, turklāt, ievērojot universiāla dizaina principu un visus nepieciešamos formātus.
4.9. Mūzikas skolām, sporta skolām, pulciņiem, mākslas skolām - ir jābūt. Gan pilsētās, gan reģionos. Tā ir īpaša mūsu valsts kultūras iezīme. Tas ir nozīmīgs stimuls, lai jaunā paaudze izaugtu vispusīgi izglītota un intelektuāli attīstīta.
4.12.1. Studentam, kas studējis par budžeta līdzekļiem, pēc augstskolas beigšanas vismaz trīs gadus ir jānostrādā Latvijā.
4.19.1. Intelektuālais pārākums ir stiprākais valsts aizsardzības ierocis mūsdienu pasaulē. Valsts bez sava augsti attīstīta intelektuālā potenciāla nav droša.
5.8. Ar atbilstošām izmaiņām likumdošanā, cietumi ir jāpadara par plaša profila rūpnīcām, dodot privātajiem uzņēmējiem iespēju outsorsēt ražošanu, tādējādi noņemot ieslodzīto uzturēšanu no šo pašu cietumnieku upuru un citu nodokļu maksātāju pleciem. Kas nestrādā - pārtiek no maizes un ūdens, nevis bauda cietumu kā bezmaksas viesnīcu. Mēs esam pārliecināti, ka daudzi noziedznieki prot un gribētu darīt vairāk par kāršu spēlēšanu kamerā, biedru sišanu, koka kastu naglošanu u.tml.
 P.S. Esmu dzirdējusi un redzējusi TV, ka dažviet cietumos jau ir darbnīcas - to vajadzētu paplašināt, lai tas tā būtu visur.
5.17. Bezdarbnieku reģistrācijas un atbalsta sistēma ir jāreorganizē. Ir jāveic stingra kontrole, nepieļaujot nelegālo nodarbinātību.
5.18. Par neapstrādātu dabas resursu eksportēšanu būs jāmaksā izvedmuita.
6.7.2. Ja Saeimas deputāts pieķerts alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā vadot automašīnu, viņš automātiski zaudē deputāta mandātu.
7.1. Cilvēku radošie talanti ir Latvijas "nafta, ogles un gāze".
7.3. Valsts finansējums kultūrai ir jāpalielina. Tā ir investīcija, nevis patēriņš.
7.4. Katrs kultūrā ieguldītais lats pēc tam valsts budžetā ienes trīs.
7.7. Latvijai ir jāpievienojas Creative Commons licencei, kas nodrošina adekvātu brīvību autoriem, izpildītājiem un radošo produktu lietotājiem.
8.1. Valstij visā teritorijā ir jānodrošina bezvadu interneta pieejamība.
9.1. Būvējot jaunus ceļus, ka obligāts standarts būs riteņbraucējiem paredzētas joslas ierīkošana.

Un dažas vēl interesantākas idejas par citām:
2.3. Mēs esam par to, ka Latvijas demogrāfiskajos apstākļos, Saeimas vēlēšanās vēlētājam jāpiešķir tik balsis, cik viņam/viņai ir nepilngadīgu bērnu.
4.14. Ja augstskolas beidzējs gada laikā nevar atrast darbu, valsts maksā viņam pārkvalificēšanās stipendiju viena gada garumā.
5.3. Saimnieciskās darbības veicējiem ar apgrozījumu līdz 30 000 Ls gadā dot iespēju nereģistrēties, kā PVN maksātājiem, vienkāršojot grāmatvedības uzskaiti un grāmatvedību ļaujot kārtot uzņēmuma īpašniekam.
6.2. Ētisku un morālu apsvērumu dēļ, turpmāk par ministriem vairs nevajadzētu būt personām, kas ieņēmuši ministru posteņus pēdējo 8 gadu valdībās.

Un visinteresantākā:
5.12. Katru mēnesi valsts rīko izlozi - Nacionālo loteriju - Latvijas iedzīvotājiem, kas paliek dzīvot Latvijā. Loterijā, izmantojot personas kodu, 10 cilvēki ik mēnesi laimē 3000 Ls katrs.

Bet citādi : iesaku izlasīt!! Ir vērts padomāt!

otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

Limbažu filca fabrika

Vakar bijām vecajā filca fabrikā - izložņājām, izpētījām..
Un vispār, ja kādam būtu līdzekļi to mītni atjaunot, sanāktu traki laba vieta visādām nozarēm.
Kā vislabākais - tur ir tāda telpa - liela plaša, tikai ar stabu rindu vidū - tā varētu būt ideāla deju zāle, mēs pat ieraudzījām, kur varētu atrasties bāra lete... un aiz tās kā reiz būtu telpa noliktavai, virtuvei utml. :)
Mazliet par vēsturi:
Straujš tekstilrūpniecības uzplaukums Ziemeļvidzemē sākās 19. gs. otrajā pusē. Ir zināms, ka šajā laikā atsevišķi privātuzņēmēji dibināja vilnas apstrādes uzņēmumus Dikļos, kā arī Lēdurgas un Cēsu apkārtnē. Vācu tirgotājs Kārlis Aleksandrs Tīls tādu fabriku uzcēla arī Limbažos.
1876. gada 13. oktobrī laikraksta “Baltijas Vēstnesis” sludinājumu rubrikā parādījās ziņa: “Limbažos pie A. Tīla ierīkota jauna vilnas kāršana ar dampspēku pēc jaunākās un labākās vīzes, tā sakārstā vilna iznāk pavedienos un kamolos. Katra vēlēšanās tiks uz to ātrāko un labāko izpildīta.” Ar šo gadu arī sākās viena no vecākajiem Limbaþu pilsētas rūpniecības uzņēmumiem – “Limbažu filcs” vēsture. A. Tīla vadības laikā fabrika bija plaukstošs uzņēmums, kurā strādāja pat līdz 500 strādnieku, tie bija labākie gadi fabrikas vēsturē. 1907. gadā tika ražotas vīriešu cepures, sieviešu cepuru sagataves, zābaki un dzijas. Vēlāk, pēc reorganizācijām tika ražotas arī citi vilnas priekšmeti.1. Pasaules kara laikā fabrika evakuējās uz Maskavu; 2. Pasaules kara laikā tā Limbažos darbu nepārtrauca - strādāja galvenokārt armijas vajadzībām.
1992. gada novembrī finansiālu problēmu dēļ – nesaņemot samaksu par valsts pasūtījuma ietvaros saražoto un nosūtīto produkciju, velteņu ražošana tika apturēta un fabrikas darbība pārtraukta. Palika vien īpašuma uzraudzība, gatavošanās vēlākai denacionalizācijai un privatizācijai.
1996. gada maijā Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā pārņēma fabriku savā īpašumā par Ls 1.
[Pilnu rakstu var lasīt šeit.]

Šobrīd:
Vienā filca fabrikas daļā jau tiek veikts projekts - "Sabiedrības mūžizglītības un veselības centrs "Filcītis"".
Limbažu pilsētas svētkos 2010. gada 30-31. jūlijā:
Bijušās filca fabrikas teritorijā ar šīberēšanu, smalkām dejām, fotografēšanos, filca meistardarbnīcām, retro auto parādi un citām aktivitātēm 30 gadu stilā svinēs Filca svētkus, ko organizē biedrība „Limbažu Filcs”. Tiks atklāts arī mūžizglītības un sabiedrisko aktivitāšu centrs.

Tā kā - Limbažu Filca fabrika lēnām atdzimst.. :)