Kārtējie novērojumi Ungārijā

Ungārijā netulko grāmatu autorus - ja reiz ir Daniele Steel, tad ir. Viņi šeit ir ļoti aktīvi uz atgādinājumu sūtīšanu par nenodotām grāmatām bibliotēkā. Bet tas labi, citādi tiešām var aizmirsties.

Izrādās, ka mana teorija par to, ka šeit rudenī vienkārši visi koki nokalst, nevis nokrāsojas, nav patiesa - nu ir skaists rudens - dzelten-zaļi-oranžas lapas. :)

Kā jūs iedomājieties, kā šeit tiek laboti ceļi!? Tāpat kā Latvijā? Nē. Latvijā bez vismaz 3 milzu agregātiem vispār nekas netiek sākts. Šeit viņiem ir varbūt viena mašīna, kas pieved smiltis un asfaltu, 5 lāpstas, 2 grābekļi un rokas prese. Ļoti vienkārši - nav jāuztur milzu mašīnas, bet to naudiņu samaksā cilvēkiem algās.

Pasniedzēji kavē lekciju sākumus. Gandrīz visi. Bet tā ir norma šeit. Tie, kas te nav pirmo pusgadu/gadu jau to ir pamanījušies iegaumēt un prot ierasties "laikā" jeb tad, kad pasniedzējs beidzot ir izdomājis sākt lekciju.
Ja viņš saka - "just a minute! I will take a water (vai vienalga ko citu)", tas ievilksies vēl uz vismaz 5 minūtēm. Toties laikā beigt viņi gan prot. :D

Pēčā, kā izrādās ir augstākā pamestā ēka Centrāleiropā. Nav tā, ka es to nepamanīju - to nevar nepamanīt..bet nedomāju, ka augstākā.

Studentiem šeit ir 50% atlaide sabiedriskajā transportā - nē, ne tikai pilsētas, bet tieši starppilsētu! Un par bagāžu atsevišķi NAV jāmaksā, kā tas ir pie mums Latvijā. Starp citu, arī Lietuvā studentiem ir atlaides sabiedriskajā transportā visā valstī - par to naudiņu, par kuru es no Limbažiem tieku uz Rīgu, Lietuvas studenti var aizbraukt no Viļņas līdz Klaipēdai.

Starp citu, šodien un rītu arī laikam Ungārijā ir milzu brīvdienas. Ja man pat vajadzētu kaut ko šodien veikalā - varētu doties tikai uz benzīntanku.. kaut gan būtu vērts pārbaudīt, kā ir ar lieliem iepirkšanā centriem. Tanī pašā laikā, kad viņiem pagāš7d bija brīvdienas, ar kājām aizgāju uz Tesco, kurš bija slēgts. Bū.

Mācīties pirtī nav joka lieta!

Vakar beidzot notika pirmā īstā lekcija, kuru tiešām var nosaukt par lekciju. Sapratu, ka par civiltiesībām nezinu gandrīz neko, un ka pirtī mācīties ir nenormāli "interesanti"  - ārā bija kādi 30+ grādi, bet iekšā - kā siltumnīcā + bez nekādas ventilācijas. Godīgi sakot, tur nomirt varēja. Un ja vēl ņem vērā, ka otrdien atkal bija milzu ballīte...Īsāk sakot, es priecājos, ka es to izturēju. Vienīgi pēc tādām lekcijām, gribas ielēkt kādā dīķī.

Un stundu pirms mums bija lekcija psiholoģijā. Tā kā nākošā lekcija ir vismaz 40minūšu gājienā vai arī kādu padsmit minūšu braucienā, tad neko īsti tur nepadarījām - sapratām vien to, ka mums ir jālasa grāmata, kuru šobrīd nav iespējams dabūt un pēc tam par izlasīto jāparunājas. :D

Pirmais uzdevums - atrast īsto autobusu. Ok, atrast īsto ielu, no kuras atiet autobuss. Dažu minūšu laikā arī tas izdodas. Iekāpjam pārpildītajā autobusā un spriežam kā tiksim ārā. Mēģinām saprast arī to, kā te darbojas biļešu sistēma un cik tas maksā.. Rezultātā - pirmais brauciens Pēčas sabiedriskajā transportā - pa zaķi.

Izkāpām laikam vienu pieturu pirms vajadzīgas, bet tas nekas, autobuss gandrīz tikpat ilgi gaidīja pie sarkanās gaismas.

Nākošais uzdevums - atrast īsto ēku - "Z" ēku. Nolēmu, ka jautāšu pirmajam cilvēkam, kas parādīsies blakus fakultātei - paveicās; meitene saprata, ko mums vajag. Tikām ēkā...nu jāatrod auditorija..4.stāvs (pēc LV sistēmas) - o jā, augsts kāpiens.

Pirts ārā, pirts autobusā un vēl lielāka pirts šajā lekcijā, bet nekas - visur bijām un visu paspējām laikā! :))