Rāda ziņas ar etiķeti pārmaiņas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pārmaiņas. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2011. gada 5. jūnijs

Īstā intervija īstajā brīdī.

Šodien izlasīju Santas Ančas interviju ar aktieri Normundu Laizānu (žurnāls "Santa", jūnija numurā) - radās sajūta, ka tā ir saruna ar mani pēc gadiem; atšķirība tik tā, ka esmu sieviete, man nav pastāvīgas nodarbošanās un esmu ~3x jaunāka.

Tāds citāts no šīs intervijas:
"-Un kad sieviete kļūst skaista? Mēs visas varam būt gan neglītas, gan skaistas.- To es tev pateikšu. Sieviete ir skaista un apburoša tajā brīdī, kad viņa ir kopā ar savu īsto vīrieti. To lieliski var redzēt pasākumos, skatoties uz pāriem, un nav pat nozīmes cilvēku gadiem. Tu redzi, kā viņi viens pret otru izturas. Ja sieviete jūt vajadzību būt īstajai šim vīrietim un vīrietis šo sajūtu rada, tad sievietei acīs ir brīnišķīgs mirdzums. Skaista kleita un skaista frizūra vēl nedod neko. Visu pasaka acis. Vai sieviete jūtas mīlēta. Un tas ir briesmīgākais, ja cilvēki dejo tikai tāpēc, ka ir jādejo. Bet, lai šī sajūta visu laiku būtu, tā jau ir vēlējuma izteiksme. Tas nemaz nav tik vienkārši."
***


*** 
 Kā man patīk vērot saderīgus pārus! Arī vakar- sēdēju, skatījos kā cilvēki dejo, kā viņi ir aizrāvušies viens ar otru, diez vai viņi maz pamana, kas notiek apkārt...un jā, tā dzirkstele acīs - pat pa gabalu var manīt; un vēroju arī tādus,kas tiešām dejo, jo ir jādejo - "ak, man pie rokas ir sieviete? Skan mūzika? Kaut nu tagad mani kāds uzrautu gaisā.." - vīrietis ar tukšu skatienu lūkojas apkārt, sieviete jūtas kā manta, ko stumda uz priekšu un atpakaļ.

Izlasiet šo interviju un uzzināsiet arī daļu manas domas par to, kādām jābūt attiecībām un lietu būtībai. ( nē, nē, intervijā nepiedalījos, tik mans dzīves skatījums ir ļoti līdzīgs tam, kādu atspoguļo šī intervija.)


Un šobrīd man šķiet, ka esmu tādā kā koridorā starp vienām durvīm un otrām. Trakākais tas, ka nekad nevar zināt pie kurām pieklauvējot būs labākais iznākums.

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Un atkal studijas!

Pirmā nedēļa jau garām..pat mājās negribējās braukt, ja apkārt tik pozitīvi cilvēki! :)) Nē, arī mājās viss ir pozitīvi, bet šeit katrs aizņemts ar savām lietām. Skolā - skolā tomēr vairumam ir līdzīgas aizņemtības.
Pirmā balle šogad pagāja super, iepazīstot dažus pirmkursniekus. Vispār - fenomens - momentā ir redzams, kurš ir pirmkursnieks un kurš ne (ok, ne jau 100%) - tie lielākoties izskatās kā no saites norāvušies un drosmi saēdušies (daudzviet tas ir ok un pat pozitīvi!).. :D
Skola rāda savu- garas lekcijas, garas dienas un kārtīgs nogurums pēc tās, bet būs vien jāpierod.
Trešdien atkal sanāca pēkšņais tusiņš - atgriezās īstā koju sajūta - kad Tev vairs nav izvēles - ja Tavi draugi ir izdomājuši pie Tevis doties, viņi būs klāt, lai arī ko Tu teiktu! :D :)) [Bet tas man pat ļoti,ļoti patīk!]
Man saka, ka esmu krietni pa vasaru mainījusies...jā, tā noteikti ir. Es zinu arī iemeslus, lielākoties. Un tie, kas vēlas, tos jau ir uzzinājuši. :) Bet es saku- pagaidiet!! Pagaidiet vēl nedēļu, es pieradīšu atkal pie fantastiskās studentu dzīves un viss atkal būs savās sliedēs! ;) :))

P.S. Tie, kas solījās man uzlabot garastāvokli un visādu citādu iešējo stāvokli.. Jums tas izdevās! ;) :))

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

18:20:21


Vislabākais līdzeklis,lai aizbiedētu vientulības sajūtu, pārdomas un visas citas sajūtas  ir DARBS. 
[Sāc strādāt.]

sestdiena, 2010. gada 7. augusts

"Tātad es esmu"

Iedomājies murgu, kas tev liek pārdomāt dzīvi! Kāds tas būtu?
Tā ir izrāde ar nosaukumu: "Tātad es esmu", bet tiklīdz tu tajā nonāc, tu aizmirsti, ka esi izrādē un sākas murgs. Tu atrodies pavisam savādā vietā, tev ir dots kāds uzdevums, tev jāsargā sevi un sava apkārtne... bet tikko tu aizgriezies no četrstūrī sakļautiem kokiem, kur glabājas ēdiens un dažādas mantas, tur parādas drausmīga paskata sieviete - kaila, milzīgām ciskām, šauru vidukli un plānprātīgām acīm. Tikko tu vēlies ko teikt, viņa dīvainā skrējienā ir aizvāvuļojusi prom. Viņa līdzinās tai madonnas figūriņai, kāda tika atrasta Divupē pirms n-tajiem tūkstošiem gadu.
Gulēt aiziet tu nevari, jo tikko aizver acis, tevi aptver kropļu bari, šķiet, ka tev apkārt ir visas pasaules nelaimes. Miegs ir kā pazudis no tās vietas, kur tu atrodies. Tu krīti izmisumā.
Pārdomā, kāpēc tas ar mani notiek.
Paiet pāris 'dienas un naktis' un tu nonāc kādā vietā, kur satiec sev dzīvē nozīmīgus cilvēkus un kādu,kas ir veidojis šo izrādi. Šim autoram tu uzdod miljons jautājumu, uz kuriem viņš neatbild, bet liek tikai domāt. Par laimi, viņš atklāj, ka visi kroplīgie cilvēki ir tikai maskas, kā jau izrādē pieklājas būt.
Pēc tam tu izej no izrādes un jūties kā pilnīgi cits cilvēks. Kā no citas pasaules. Uz visu skaties citādi. Bet aizmigt vēl īsti nevari.

= Pārmaiņas.