Ko nozīmē vārds „intuīcija”? Tas ir atvasināts no latīņu „intueri”, kas nozīmē aplūkot, uzskatīt. Viduslaiku ‘intuitio” apzīmē šī vārda mūsdienīgo skaidrojumu – iedvesma, nojausma. Ar šo vārdu domāta tieša iekšēja uztvere vai iedvesmas aina.
Kurts Teperveins, intuīcijas pētnieks, raksta: „...intuīcija ir sensibilitāte, iejušanās spējas, nojauta, neapzināta uztvere, radošas idejas, kreativitāte.”[1] Viņš to uztver, kā cilvēka dabiskas spējas, kuru var raksturot kā garīgu izpausmi, radošu, kreatīvā enerģiju, kā nojautu, kā atklājumu un lēmumu pieņemšanas galveno elementu, padomdevēju ikdienas dzīvē. [2] Tur pat lasām:”Intuitīvā uztvere enerģētiski un holistiski noved pie visaptverošas un neierobežotas nepastarpinātas atklāsmes. Pāri visām robežām un līmeņiem , tā var novest pie universāla risinājuma – apskaidrības galvenās pazīmes.”[3]
/Ojārs Rode/
