Vīrieši. Iespaidi. Atbilde. :)

Šodien man viens paziņa traki vēlējās noskaidrot, kādi tad ir tie ārzemju puiši un viņu attieksme pret sievietēm (lasīt - iegūt viņas).

Tad nu mana atbilde skanēja tā:
Franči ir nenormāli kruti domās par sevi, bet ja ir izdomājuši dabūt kādu meiteni, tad ir neatlaidīgi tik ilgi, kamēr dabū; vai atmet ar roku..bet biežāk jau dabū. Kanādieši ir tik ļoti aizņemti ar savu ķermeni, ka arī uzskata gluži tāpat. Un tas, protams, paver viņiem vārtus panākt to ātrāk nekā frančiem. Ja kāds ungārs ir pagadījies sajaukties ar citu nāciju un sanācis gluži izskatīgs, tad, visticamāk, arī viņam nebūs grūtību dabūt meiteni. Spāņi ir traki draudzīgi, bet vairāk tomēr tēmē uz savām spāņu meitenēm vai arī vismaz tādām, kas ir tikpat garas (lasi- īsas), kā tās. Izskatās, ka baltkrievi un poļi ir pārāk aizņemti ar domām par politiku vai ej nu sazin ko un par meitenēm nedomā; tāpat arī ķīnieši domā tik par kung fu un "ko tie stulbie eiropieši var dzert!". Vācieši ir katrs par sevi citādāki, jo kļuvuši par vāciešiem no visām citām tautām. Ko es vēl aizmirsu..? ā, un lietuvieši ir tādi paši kā latvieši - ej-nu-sazin-ko-viņi-domā (un dara).

Paulu Koelju "Vienpadsmit minūtes"

"Vīrieši ir ļoti dīvaini, es nerunāju tikai par tiem, kas nāk uz Copacabana, bet par visiem vīriešiem, ko līdz šim esmu sastapusi. Viņi var tevi sist, bļaut uz tevi, draudēt, bet paši vai mirst no bailēm no sievietes. Varbūt tā nenotiek ar tā, ko viņi apprec, bet vienmēr būs kāda sieviete, kas viņos uzdzīs bailes un liks pakļauties visām iegribām. Kaut arī tā būtu viņu māte."

"Brīvi jūtas vienīgi tas, kurš mīl no visas sirds."

"Kaislība cilvēkam atņem spēju ēst, gulēt, strādāt, un tu nekur nevari rast mieru. Daudzi no tās baidās, jo kaislība sagrauj savā ceļā visus vecos priekštatus.[..] Turēties pa gabalu no kaislības vai akli atdoties tai - kas tavu dzīvi posta mazāk?"

"Katram cilvēkam ir vēlēšanās, un tās vārdā viņš dzīvo. Tā ir daļa no viņa dvēseles bagātības. Vēlēšanās kā emocijas var kādu atgrūst, bet parasti tā atved pie tevis īsto cilvēku. Mana dvēsele izvēlējās tik stipras emocijas, ka tās var saindēt visus un visu, kas ir ap mani."

"Marķīzs de Sads ir sacījis, ka cilvēka dzīvē vissvarīgākās ir tās pieredzes, kas viņam sagādā galējas sajūtas. Tikai tā mēs kaut ko iemācāmies, jo tas prasa no mums visu mūsu drosmi. Ja saimnieks pazemo kalpu vai vīrs pazemo savu sievu, tas nozīmē, ka šie kungi ir vienkārši gļēvi vai arī atriebjas par grūto dzīvi, tie ir cilvēki, kas nemēdz ieklausīties savā dvēselē un necenšas noskaidrot, no kurienes rodas vēlme atbrīvot sevī zvēru, saprast, ka sekss, sāpes, mīlestība ir cilvēka galējo sajūtu pieredze. Un tikai tas, kurš pazīst šīs robežas, zina, kas ir dzīve. Viss pārējais ir tikai laika nosišana, vienmuļš darbs, vecums un nāve, un tu tā arī īsti nesaproti, ko esi te darījis."

"Dzīve ir pārāk īsa - vai pārāk gara, lai es varētu atļauties to dzīvot tik slikti."