8.nedēļa - challenges

Šonedēļ jūtos interesanti - dažbrīd šķiet, ka esmu paņēmusi pārāk lielus izaicinājumus, bet kad par to iedomājos, iekšā kāds saka, ka es varu izdarīt ne to vien. :)
Šova dejas ungāru valodā - diezgan traki; nepavisam nav viegli - visvairāk jau dēļ valodas; kung fu ungāriski - uztvert ir vieglāk nekā dejas; jo tur ir kāds, kas vienmēr pārtulkos, ja galīgi nesapratīšu. Valodai ir tik sasodīti liela nozīme!
Vēl viens izaicinājums - vācu valoda pašmācības ceļā. Dikti gribētos to panākt, bet ir tiiiik grūti pašai sevi piespiest katru dienu mazliet piesēsties! Visu labie plāni par vāciešu palīdzēšanu, ikdienas uzdevumu pildīšanu un cenšanos runāt vāciski pazūd kopā ar slinkumu jeb tagad-darīšu-to-un-to un domu "ātrāk visu ir pateikt angliski".
Arī mācībās jūtu, cik man daudz vēl vajadzētu mācīties, tai skaitā arī daudz jaunus angļu valodas vārdiņus; citādi tas viens man nezināmais vārds var mainīt visu nozīmi jebšu liegt man saprast domu.
Vēl šonedēļ secinu, ka ātrāk šķiet iemācīšos lietuviešu valodu, nekā vācu, hā.

Šomēnes visām fakultātēm dažādos laikos brīvlaiki. Visi ceļo. Atkal var manīt, kā atšķiras dzīves līmenis un uztveri par dzīvi latviešiem un citiem. Piemēram, kanādiete (vai arī viņi visi) aizceļoja pa Eiropu uz 2 mēnešiem! Protams, priekš viņiem Eiropa ir maziņa un arī kabatas nauda viņiem ir citādos apmēros. "Aizbrauc uz lidostu un paķer pēdējās biļetes par dažiem Eiro un tā ceļo no pilsētas/valsts uz pilsētu/valsti. Jūs nekad tā neesat darījuši?" teica kanādietis. :D

Bet nekas, nekas, ceļosim jau mēs ar,tikai mazliet pieticīgāk. :)

Viss i maziņš! WT un LV prezentācija

Jau iepriekš pamanīju, ka jogurtu, kefīru, pienu nevar nopirkt lielās pakās... bet te arī augļi, dārzeņi, kastaņkoki ir maziņi! Mājām logi ir maziņi, tāpēc viņi noteikti daudz maksā par elektrību. Halovīna ķirbji arī neizceļas ar apmēriem - un jā, šķiet, ka ķirbjus viņi izmanto tikai šiem amerikāniskajiem svētkiem, jo pirms tam ne veikalos, ne tirgū tos neredzēju.

Mans šodienas valodas sasniegums- tirgū sapratu, ka tante prasa, vai man nav 50 Ft monēta. Jēj! :D

Esmu noskatījusi vairākas vietas, kuras noteikti nofotografēšu - gaidu tik saulainu laiku un brīvu dienu. :)

Vienu vakaru gatavojām ungāru ēdienu - dereja nosaukumā. Ļoti sātīgs un smags saldais ēdiens - kaut kas līdzīgs pelmeņiem, kuros pa vidu ir vai nu ievārījums vai biezpiens. Ja viņu ceptu manuprāt man labāk patiktu, bet šitos vāra. Un garšo pēc neizvārītiem pelmeņiem, jo tā mīkla nepagatavojas.. . Slikti nebija, bet neesmu pārliecināta vai gribu gatavot vēlreiz tādu. Varbūt vienīgi pamēģināt ielikt cepeškrāsnī. :D

Vakar radās pirmie zilumi no Wing Tsun. Bet tie tādi sīkumi; viena meitene visu laiku staigā zilām rokām. Laikam nemāk kauties. :D Bet vispār tas ir viens no vislabākajiem sporta veidiem - trenē visu, īpaši domāšanu. Vakar pat sajutos kā pirtī - dikti ilgojos pēc LV pirts.. :) Un atmosfēra - fantastiska; esmu vienīgā ne-ungāriete, bet jūtos kā ģimenē. :))

Un tagad varbūt nekavēšu vairāk salsas nodarbības - ja vien arī citreiz varēšu dejot ar pasniedzēju. :D

Eh..man patīk Ungārija. :))

Šonedēļ prezentējām Latviju - ~15 min. video + mācījām "Cūkas driķos" + devām garšot ķilavmaizes, gotiņas, ābolkūku un Rīgas melno balzamu. Korejietes negāja prom no ķilavmaizīšu šķīvjiem, ābolmaizi apēda hiperātrumā, par gotiņām teica - mmmm..... bet balzams... diezgan lielā cieņā. :)) Un pat tukšās pudeles savāca! :)) :D
Par video - nesaprotu, kā cilvēki no super lielajām valstīm var izlemt, ko iekļaut prezentācijā un ko ne; mums par Latviju bija tik daudz ko teikt! :)

Apmēram var noskatīties šeit: [tā kā nācās sadalīt video, iespējams, kāds no kadriem ir pazudis..]

Dejas. 2.ziņa

Šis būs īss apraksts par to, kā mums gāja deju atlasē.
Pirmais pārsteigums bija atrast mazās sarkanās durvis pa kreisi. Durvis pašas redzēt nevarēja, bet stenderi gan. Mums gan palaimējās, jo neliels bariņš jau pie slēgtajiem vārtiem bija sapulcējies.

Nākošais - es ļoti steidzīgi gribu iemācīties ungāru valodu! Nesaprast pat elementāras lietas ir stulba sajūta, pavisam. Ja es būtu Vācijā, es jau šobrīd spētu saprast vismaz par ko tiek runāts...šeit - nu tā - varu minēt. Dažkārt izdodas, dažkārt nē.

Kādu pusstundu kopā ar ungāriem gaidījām, kad tiksim iekšā zālē, jo tur jau notika kaut kādas dejas. Bija fantastisks noskaņojums, īpaši nekāds uztraukums, jo mēs te parādīsimies un pazudīsim.. :D nu tā.
Bet kamēr gaidījām, sanāca daudz cilvēku.. ne tikai minētie 9, bet vismaz kādi 30.

Kad pasniedzēji turpat kāpņu telpā visu izstāstīja visiem ungāru valodā, tad pienāca arī mūsu kārta to visu īsumā uzzināt no kāda ļoti labi dejojoša puiša. Jā - kā saprotiet, mēs bijām vienīgās ungāriski nerunājušās. Gaidīju, ka būs vēl kāds.

Viss sākās ar iesildīšanos. (Jā, viņi sāka vērtēt jau no tā brīža.) Pavingrojām...šie nočekoja, kam pa spēkam ir špagats.. par laimi nebijām vienīgās, kurām pietrūka centimetri līdz zemei. :D

Nākošais - pēc saraksta sauc visus dejotājus rādīt savu priekšnesumu. Pirmā meitene vienkārši sagrāva visas ilūzijas par to, kas varētu būt gaidāms. Viņa bija super. Bet pēc tam daži nākošie nebija tik spīdoši, nomierinājos. Lai arī es to visu uztvēru vairāk kā izaicinājumu, kuru pieņemu; labu laika pavadīšanu un paskatīšos-kā-viss-notiek-Ungārijā, maziņš stresiņš jau iekšā tāpat bija.

Pienāca mana un Lindas kārta. Lielākais mīnuss - mums vajadzēja vismaz 2x lielāku telpu, lai varētu parādīt to, ko gribējām. Zāle, kur mēs tikām sapulcināti vairāk atgādināja mazu skolas klasi, nevis zāli tik daudz cilvēkiem un dejošanai. Bet neskatoties uz to, nodejojām pieklājīgi. :)

Pati pēdējā lieta - tas, pēc kā sapratu, ka nudien nenožēlošu, ja netikšu iekšā (jā, rezultātus es uzzināšu kaut kad šodien) - jāmācās daži soļi. Tas man interesēja visvairāk - ko viņi mācīs un kādā līmenī prasīs. Līmenis bija ļoti augsts (kā jau tam vajadzētu būt deju komandā...bet es vienalga nebiju gaidījusi ko šādu). Dažiem izdevās ātri tikt līdzi, dažiem ne tik ātri. Man - nu tā pa vidam - visu krietni apgrūtināja, ka nesaprotu valodu. Soļus mācīja 3 jauni pasniedzēji - 1. bija meitene - nevaru aprakstīt stilu, kādu viņa mācīja, bet tas bija vissarežģītākais. Pēc tam bija puisis, kas mācīja ko līdzīgu hiphopam - tas man ļoti patika...un arī tas, kā viņš mācīja. Vienīgi pirmajā reizē ar mūziku biju pārsteigta, ka mēs iemācījās tikai kādas 5 sekundes. :D 3.bija jauna sieviete, kas mācīja salsu - o, tas arī man patika, jo bija salīdzinoši viegli (kā nekā pamatsoļus jau zināju.. :) ).Visi dejotāji tika sadalīti grupās; pēc iemācītās kombinācijas visām grupām jāparāda tas bez pasniedzēja palīdzības. Yeah, right! :D

Vismaz iečekoju kā tas notiek, esmu gandarīta par sevi, ka esmu mēģinājusi to darīt un ka nemaz tik traki jau nebija. :) Zinu, ka Latvijā, ja es par sevi nebūtu 100% pārliecināta, diez vai darītu ko tādu (lai arī vienmēr ir gribējies).

Šodien taps 2 ziņas - DEJAS. 1.ziņa

Iepriekš rakstīju par to, ka apmeklēšu Dancing University atklāšanas pasākumu. Pasākums pats par sevi bija ne šāds, ne tāds, jo sākumā gaidījām kādu stundu, kamēr varēsim skatīt kādu priekšnesumu..(nu kādas 40 min. varējām skatīties, kā daļa ungāru mācās salsas pamatsoļus) Bet pēc tam sākās nu tādi priekšnesumi.. mm... īpaši DU Dance team performances, kas noslēgumā bija kopā ar šejienes popstāru Kiraly Viktor. Jau iepriekš biju nolēmusi censties tikt iekšā šajā deju grupā, bet kad paskatījos, kā viņi dejo...noskaudu un pat nobijos. 

Par spīti tam, tajā pašā naktī sākās pieteikšanās uz deju kursiem. Es pieteicos arī uz šo deju grupu. Šodien ir atlase. Manas prognozes - būs labi! (mans mūžīgais optimisms!) Ir pieteikušies 9 cilvēki no max. 30 iespējamajiem. Mēs ar Lindu turp dosimies kopā un esam arī padomājušas mazliet par to, ko parādīt. Precīzāk - 2 dienas mēģinām ~1 minūtes garu priekšnesumu (jā, šis priekšnesums var būt no 30sek - 1 min. garš). Domāju, ka tā kā mēs būsim tik maz, esam arī mazliet patrenējušās, tur būs iesildīšanās un pēc mūsu priekšnesumiem vēl jāpamācās dažas deju kustības... nevajadzētu būt tik traki. Jūtos diezgan labi, kā arī mums ir daudz atbalstītāju (kas gan diemžēl nebūs klāt tur). :) 

Diezgan jautri ir mēģināt koridorī, kad garām staigā daudzi viesnīcas iedzīvotāji... :D 

Ok, ja jūs šo izlasiet šodien, tad turiet īkšķus - 19:30 (jeb 20:30 pēc LV laika) mēs bliezīsim pa bundžām! Un pēc tam jau redzēsim un jūs arī droši vien varēsiet izlasīt, kā bija un vai mēs Cyrano klubā svinēsim iekšā tikšanu vai nodejosim neveiksmi. :))

Da dam.

Lai arī kā varbūt izskatās no malas - eju brīvi, neklibojot, ar balto apsēju ap kājas. 

Bet ziniet? Ticiet vai nē, bet ja Tu spēj paiet neklibojot, tas nenozīmē, ka spēj dejot. 

Ne es varu uz pirkstgaliem staigāt, ne lekt, ne skriet - kāda tur vēl dejošana sanāk? - tikai uz papēžiem tipinot ( un tā nav deja).

Izlēmu tā - kad spēšu noskriet 2km, tas nozīmēs, ka spēšu dejot vairākas stundas -> tad es iešu dejot. 

Tautiņdejas

Ieslēdzu TV, rādīja 2008. gada Dziesmu svētku koncertu Arēnā. 

Nespēju mierā nosēdēt, tā gribējās atkal sajust koncerta sajūtu, dejot!!

Domāju, kas tajās latviešu tautas dejās ir tāds, kas katru reizi skatoties liek skraidīt skudriņām pa visu ķermeni...

Kopība? Mūzika? Soļi? Smaidi? Tērpi? Rotas?

Viss kopā. Un vēl daudz....bet katram tas ir kas cits.

Ak šīs dejas...

Wow...no rīta ieslēdzu televizoru, lai kafijas taisīšanas laikā kaut kas skanētu fonā, bet nevarēju no tā atiet, jo ieraudzīju Prāta vētras video dziesmai "Tin drums". Dīvaini, tas ir 2006. gada video, bet es nudien to nebiju redzējusi.. :D
Mm...viņi tāāā dejo..
/Video iz youtube/