Rāda ziņas ar etiķeti sapņi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sapņi. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

Banānu revolūcija jeb otrā dzīve

Man sapņos patiešām ir otrā dzīve. Nesaku to pirmo reizi, bet mani pārņēma kārtējais pierādījums, kad pat pamostoties nevari īsti saprast vai esi pamodies.

*Ja nevēlies samežģīt savas smadzenes ar maniem suņa murgiem, tālāk nelasi! :D Šo rakstu rakstīju vairāk pašai, bet ar domu, ka varbūt vēl kādam ir tik interesanti naktīs gulēt.

Uz mirkli negribas pazaudēt domu, tas ir, aizmirst to, ko redzēju, sajutu un atceros [no sapņa].

Sākšu ar to, ka šonakt gandrīz nebija iespējams pagulēt. Gluži kā tai filmā, kur viena sieviete dzīvo divas dzīves - vienu pamostoties vienā vietā, otru - otrā. Man tikai tā otra ir ļoti dažādos personāžos, laikos un vietās.

Vēl pirms saules lēkta es nokļuvu 2.Pasaules kara laikā. (Ok, skaidrs, grāmatas iespaids) [nespriediet kāpēc tā - tas ir sapnis]
Tur arī par to "banānu revolūciju" - krievi latviešus uzskatīja par mērkaķiem, mums viņiem bija jāmelo, ka tev garšo banāni, ka tu tos dievini, un tad viņi tev brutāli to iegrūž sejā. Vispārējs pazemojums - visiem, tūkstošiem cilvēku, kas šinī sapnī - murgā bija. Kad daudzi jo daudzi cilvēki bija sapulcējušies kādā milzīgā ēkā (lielākā par operu, lielākā par Nacionālo teātri, bet tādā teātra/operas stilā), tad viņi iebruka un sāka baudīt visus, uzdot stulbus jautājumus un 'testēt' vai šis latvietis būs jāved prom vai jānošauj vai nebūs. Es tiku caur vienai strīpai ar šiem 'testeriem' un tad bēgu. Skrēju ko kājas nes uz mežu, cauri mežiem. Es nebiju vienīgā, cilvēki kā bites skraidīja kur nu kurais, bet no visām pusēm uzmācās šie ļaundari.
Tā kā vienreiz jau biju 'notestēta', vēlreiz to nevajadzētu darīt - pati arī nebiju pārliecināta, vai vēlreiz mani palaistu. Viņi pārbaudīja visus, ko sastapa savā ceļā, tāpēc man labāk bija atrasties vietā, kur viņi jau bijuši. Tā nu saprotot, ka esmu strupceļā, jo pārējie bēgļi skrien uz manu pusi, devos atpakaļ.
Nezinu no kurienes uzradās 2as man (sapnī, bet ne dzīvē) pazīstamas sievietes, viena ar ļoti mazu bērniņu, kuru nedrīkstēja ieraudzīt, viņu mēs slēpām, un cerējām, ka viņš neizdvesīs ne skaņu šo ļauno cilvēku klātbūtnē.
Uzbrucēji lika vienai sievietei darīt galīgi nesmukas lietas....bet pēc tā viņš bija dabūjis savu un mēs bijām tā teikt "brīvi".

Pamodos..

Un atkal mēģināju gulēt..
Sapnis ko atceros- pats spilgtākais - no paša rīta, burtiski tikko.
Atkal biju sapņu sapnī.
Madara man pārmeta par to, ko esmu izdarījusi citā sapnī - man pat šķita, ka tas ir bijis patiesībā, ja jau viņa tā pārmeta...bet nē.
Jelgavas tirgū (kas gan tā neizskatās) šķiet katrs ,kas grib var pārdot visu. Nezinu, ko vēlējos pagatavot, bet pirku olas, krējumu...salīdzināju cenas.
Sāku runāties ar pārdevējiem...tie bija pāris jauni puiši, kas turpināja sarunu ar to, ka sāka rādīt - rasēt, kāda izskatās naudas mašīna.
Diemžēl to tā skaidri neatceros, jo sapņi klausījos, kā mamma saka, ka vajadzētu celties, jo....(lāgā nedzirdēju - kā jau tas pa miegam ir). Bet arī tas tā nebija. Kā jau teicu - sapnis sapnī.

Vispār grūti nesajukt.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

[bez nosaukuma]

Fantastika! - Es 2d-3d naktī redzēju ziemā ziedošu un ļoti smaržojošu jasmīnu! Un vēl mazliet sarkanīgas lilijas.. Bet tas jasmīns! Tik kupls, tik skaists! :)) Tikai uzplaucis mazliet neīstā laikā - tūlīt taču ziema...

Vakar ballīte @ "Tonuss" bija super! :)) Yeah!

Gribu zināt, kā Tevi sauc,
Gribu pateikt Tev tik daudz,
Gribu darīt to, kas nav ļauts,
Gribu laikam....laikam par daudz!
/Klusā stunda - "Tikai dziesma"/

Cik dažkārt grūti ir saprast cilvēkus! It kā viņi ko saka, bet nepasaka.. viņi runā ķermeņa valodā; bet atkal nepasaka. Un tad tu vari tikai minēt - vai viņi vispār gribēja ko teikt...

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Vēlēšanas

Es nosapņoju, ka Ušakovs un Urbanovičš kaut kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties vēlēšanās. :D

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Ja vien ticētu...

Ja vien varētu ticēt sapņu tulkiem, tad esmu traki laimīgs cilvēks; un būšu vēl laimīgāks. :))
Kaut gan šīs nakts sapnis bija, manuprāt, diezgan graujošs, tā skaidrojumi ir gluži pretēji, mani gaida laime, prieks un bagātība nākotnē, iepazīšos ar kādu īpaši uzticamu cilvēku, laimīga laulība, jāuzmanās tik no kāda viltnieka, kas vēlēsies pierunāt mani uz pretlikumīgām darbībām.
Ticēt vai neticēt, bet katrā ziņā interesanti. :)

piektdiena, 2010. gada 16. jūlijs

Laupītāji Galerijā "Centrs"?

No rīta kopā ar kādu bariņu cilvēku tautastērpos bijām Radio Valmiera, kura birojs atrodas Rīgā. Sākumā dejojām tā, bet pē brīža, lai lielāks šovs, dejošana notika esot kailiem. Radio Valmiera studija izskatījās diezgan līdzīga baseina telpām, tādējādi tas nemaz nešķita dīvaini.

Pēc šī interesantā rīta notikuma atvadījos no pāris draudzenēm un devos uz centra pusi, lai satiktu Ievu. Ar viņu gājām pa Čaka ielu, līdz man ienāca prātā, ka vajadzētu aiziet līdz "Spolītei", lai nopirktu pērlītes utml. sīkumus rotu veidošanai. Tā kā mēs bijām gandrīz pie Origo, izdomājām, ka atpakaļ neiesim, bet iesim uz Galeriju "Centrs", varbūt tur būs kāds šūšanas veikals, kur varētu būt interesantas lietiņas. Un vēl viņa teica, lai ietaupu naudu. Kā reiz makā bija diezgan daudz..

Nezinu, kur palika Ieva, bet pa veikalu staigāju kopā ar Anniņu un vēl vienu paziņu. Izstaigājot vairākus veikalus, ar savu ģipsēto kāju kāpjot pa trepēm augšā un lejā, pēkšņi kaut kas notika uz pretējām trepēm - tika pagrūsta kāda sieviete, kas, izskatījās, bija stāvoklī. Ļoti ātri un operatīvi viņa tika aprūpēta, taču ļaundarim jau skrēja pakaļ.

Izrādās, tā bija tikai uzmanības novēršana. Lēnām devos uz izeju, bet nesapratu, kur pēkšņi visi tā skrien un satraucas. Vairāki vīri iebruka pa visām durvīm, bruņojušies un biedējot cilvēkus. Es ar kādu meiču paslēpos aiz soliņa, netālu no ieejas. Neredzēju neko, kas notiek. Centos mierīgi, klusi un nekustīgi gulšņāt, līdz brīdim, kad viens no viņiem man pievērsa uzmanību. Tad beidzot pacēlu galvu, sapratu, ka mana brūnā somiņa jau vairs nav man līdzās. Šaize - tur bija abi telefoni - tas, kas man jāatdod draugam un tas, kurš man tikko ir iedots.

Kad šis ļaundaris pievērsa uzmanību, viņš sākotnēji sāka ņirgāties- uz lapiņas rakstīja manu vārdu un lika pie stikla, tad ar melnu marķieri to pašu rakstīja uz skatloga. Gandrīz smiekli sanāca, kad viņš nemācēja to uzrakstīt spoguļrakstā.
Tad teicu: "Vai drīkstu uzdot kādu jautājumu?"
"Jā, protams."
"Vai jūs to darāt naudas dēļ vai kas cits..?"
"Protams, ka naudas."
"Vai es dabūšu atpakaļ savu somu, kad viss būs beidzies?"
"Tā soma jau sen ir izsviesta uz ielas." Paskatījos uz ielu, neredzēju somu, taču redzēju dažādas atlūzas, kā reiz, varētu būt no telefona.
"Nu tad jau jūs man varēsiet atmest kādu simtnieku, lai varu sapirkt atpakaļ to, kas bija manā somā?" (Izskatījās, ka šo cilvēku - laupītāju/durvju sargu, var ietekmēt provocējot, jo likās, ka viņš to dara ne pēc savas gribas.)

Un tad man uz gultas tika nolikts jaunais, mazais minka...nācās mosties un pieskatīt kaķēnu.:)

Sakiet vēl, ka es no saviem sapņiem nevarētu izveidot kādu action filmu.. :D

piektdiena, 2010. gada 2. jūlijs

Sapnīši....

Šonakt veseli 3 un traki gari.. - fragmenti..

1) šoferēju treileri uz kādu vietu, kur baltā estrādē notiek pūtēju orķestra koncerts. Pati arī esmu tērpusies pilnīgi baltā un gribot ieskandināt koncerta sākumu ar bungu vālītēm, orķestris atcērt, ka, ja vajadzētu, paši varētu... [bet man vienalga sanāca labāk nekā viņiem.. ] Bet viņi vismaz bija skaisti ģērbušies - smokingos..mm.. Hē..un ar vienu tādā tērpā ģērbtu es dejoju.
Tad bija kkāds misēklis ar treileriem, bet tas bija tik sarežģīts, ka pat grūti aprakstīt; galu galā, viss beidzās labi.

2) Es fotogrāfēju ar fantastisku kameru vēl fantastiskākus skatus. Zinājāt, ka Limbažu aptiekai centrā ir rokoko stila rotājumi? -Manā sapnī bija..un viņi bija izgaismoti dažādās krāsās. Bija fantastisks saulriets un mēnesnīca.
Pēc tam es slapjā zālē kopā ar maziem bērniem un viņu skolotāju meklēju ādiņu, ar ko aiztaisīt kameras lēcu.
Pēc fotogrāfēšanus, ar Inetu meklējām manu auto, kuru pēc vairākām stundām vng nebiju atradusi. Un šajā sapnī es dejoju salsu!

3) Sveiciens manai pamatskolas klasei (vislabāk atceros Gati un Zani )! Sapnī mēs bijām super draudzīgi un domājām, ko varētu dāvināt klases audzinātājai - nezinu kāpēc, bet nospriedām, ka jādāvina ar hēliju pildīti baloni.
Pēc kāda brīža katram no mums tika iedoti kaut kādi krekli vai jakas, kuras jāuzvelk virs mūsu esošajām drēbēm..un vēl pēc brīža mums dēva visādas šokolādes..

otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

Gribi tici, gribi netici.. (26.04.2009.)

Sapnī redzēju auskarus. Kāds man uzdāvināja skaistus maziņus auskarus ar vardītēm [!!], bet tā bija ļoti svarīga dāvana....Bet tad viens nokrita zemē..kad sāku meklēt, atradu ļoti daudzus mazus - veselus, saplēstus, tikai akmentiņus, tikai kājiņas.. bet nu jā, savu ne.
Ko tad par to saka sapņu tulks?
redzēt auskarus sievietēm - labas ziņas, interesants darbs, arī prieks;
neprecētai - precības;
salauzti- tenkas un aprunāšana var nodarīt daudz ļauna;
tos pazaudēt- pazaudēt mīlestību;
tos atrast- laime mīlestībā, ari peļņa;
tos salauzt- neuzticība;
tos dāvināt- ar glaimiem negūt panākumus;

Tad ko tad lai no tā visa secina? Ka man būs traki jautri?

Sapnīši.. (05.03.2010.)

Es biju kādā skolas pasākumā - uzstājās dažādas skolēnu grupas, bet tad pēkšņi parādījās tas latviešu iluzionistu pāris! - viņi lidināja baltu balodi. Kā nu gadījās, kā ne - balodis ieķērās aizkulises aizkaros un nokrita. kūņojās, kustējās, bet palidot vairāk nevarēja. Nezinu kāpēc, bet lai viņi pabeigtu priekšnesumu, viņiem nācās nojaukt visu skatuvi. Izskatījās, ka tas ir tā normāli, pieņemts, jo skatītāji neprotestēja, tikai aizgāja pastaigāties. Kad tie atgriezās, protams, skatuve nebija salikta atpakaļ.
---
Tad es pēkšņi sapņoju kā lietoju narkotikas! Nu ne jau tādu smalku pulverīti, kādu varētu iešņaukt, bet tādus kā plānus rīsus! Pēc tam man iedeva kādus pāris kilogramus tās mantas. Tā bija sabērta plastmasas maisiņā, bet gar malām (lai neredzētu, ka tur tā narkotika ir iekšā) bija kkādi citi graudi, kukurūza utml.
Khm.. Žēl, ka vairāk neatceros.
---
Un tad vēl es paspēju nosapņot, ka skatos avīzi (savā ziņā tā izskatījās pēc elektroniskās avīzes) - tur viena lapa ar skolu nosaukumiem, pieejamajām fakultātēm. Protams, meklēju savējo sarakstā. Atradu. Un tad viena aile bija speciāli paredzēta franču koledžām, licejiem un arodskolām, kuras itkā IR Latvijā!