Yeah!

Man ir apnicis saņemt linkus, uz kuriem jāspiež, lai par kaut ko nobalsotu. Un tas vēl nav viss, pirms tam ir jāspiež "sekot", tad notiek kaut kāda super duper pieslēgšanas un tikai tad var darīt ko tālāk. Atvainojiet, bet kādu laiku, kamēr man nepienāks pilnīgi-nav-ko-darīt brīdis, nebalsošu.

Es sapratu, kādi ir tie skūpsti, kurus zīmē komiksos un rāda komēdijās, kad cilvēks paģībst. Es tiešām sapratu! :))

Gribās mazliet izslēgt telefonu un kārtīgi izgulēties, tik apstākļi neļauj. Vai arī es?

Pie manas mājas var rīkot dubļu cīņas. Tas nekas, ka es dzīvoju pilsētā un manā pagalmā ir asfalts.

Yes, pie manis atgriežas radošais! Es jūtu, drīzi būs. Tas kaut kā nemanāmi bija nozudis. Paslēpies. Atslēdzies. Būs.. :)

Jūs esat redzējuši kā baloži uz elektrības vada dejo Gatves deju? :D

Nikolass Evanss "Lēkt liesmās"

Ko Tu darītu, ja Tev būtu jāizvēlas starp citu un savu dzīvību?
Ko Tu darītu, ja savā ziņā dēļ Tavas neuzmanības būtu cietis kāds Tev tuvs cilvēks? Vai Tu viņam ziedotu savu dzīvi, lai arī pats nekad nejusties pilnīgi laimīgs?
Vai Tu ļautu savai mīļotajai sievietei ieņemt bērnu no sava labākā drauga, jo pats to nespētu?
Vai Tu bēgtu no savām skumjām, sevis paša un nonāktu karadarbības zonās, kur cilvēki tiek mērdēti badā, spīdzināti un nogalināti?
Ko Tu nofotogrāfētu un ko ierakstītu tikai savās atmiņu fotogrāfijās?

Domāju, kāpēc kāda grāmata ir laba, bet cita nekā neizsakoša?
Ja es būtu režisors, tad noteikti uztaisītu ekranizāciju Nikolasa Evansa grāmatai "Lēkt liesmās" -par dabu, tās stihiju - uguni, cilvēkiem, par sajūtām, par karu, mieru, mīlestību, slimību, izdzīvošanu, palīdzību, par skumjām un laimi.