Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

Pa to laiku Ungārijā..

Jau pagājušajā gadā bija manāms stress par to, kas notiks valstīs, jo tiek mainīta konstitūcija.
Jaunā konstitūcija sāka darboties no šī gada 1.janvāra.

Kādas pārmaiņas?
Pozitīvā lieta, ko tiešām var pamanīt - nedrīkst smēķēt publiskās vietās, t.i. vismaz pie pašām ieejas durvīm pie kādas publiskas ēkas, kā arī kafejnīcās un klubos [klubos mēs gan vēl neesam paspējušas to izbaudīt], autobusu pieturās utt. Arī cigaretes būs dārgākas.

Negatīvā lieta, ko varbūt nevar tik ļoti pamanīt, ja nav ar to saistīts - studentu lieta.
Ungāru studenti ir diezgan lielā stresā, jo viņiem vairs nav lielas izvēles. No vienas puses jaunajā valdības programmā ir savas labās idejas, bet tikai nosacīti.
Tātad, par ko ir lieta - 
Studiju maksas tiek paaugstinātas 2kārtīgi (un jau šobrīd šeit augstākā izglītība ir dārgāka, nekā Latvijā). Cik es sapratu no ungāru studentiem, tad, ja viņi grib pretendēt uz budžeta vietām, tad viņiem ir jāparaksta līgums, ka pēc studijām viņi vēl 5 (vai 15?) gadus nedrīkstēs izbraukt no valsts [es gan saprotu - nedrīkstēs mācīties, praksēties un strādāt]. Tanī pašā laikā visa situācija iet uz to, ka robežas tiks slēgtas, jo valdības priekšgalā ir kāds īpaši autoritārs vīrs, par kuru balso visi tie, kas dzīvo ārpus Ungārijas, jo viņš ar savu partiju deva iespēju šiem ārpus valsts dzīvojošajiem ungāriem iegūt Ungārijas pilsonību.

Kā jūs noprotat, šie likumi ir diezgan ļoti pret ES likumiem, kura arī atrodas Ungārija. 
Bet jau kopš jauno likumu veidošanas [un viņi to dara pamatīgi - visu apgriež par 180 grādiem] te ir dažas pretrunas - piemēram, mediju likums. Vienuviet cenzūra ir aizliegta un ir atļauta vārda brīvība, kas neaizskar citu, bet visādi citādi mediji Ungārijā nevar normāli strādāt, jo šeit reāli pastāv cenzūra. 

Lai arī daudzi cilvēki gluži tāpat kā Latvijā vien noplāta rokas un sēžot uz vietas cer, ka kaut kas mainīsies, daudziem noskaņojums kļūst arvien nomācošāks un no visa kopējā skatu punkta var teikt, ka Ungārijā drīz būs apvērsums, revolūcija vai pilsoņu karš. Un ja vēl no globālā viedokļa paskatās uz nacionālajiem konfliktiem visā pasaulē - šeit pie varas ir daudzi tādi, kuri čigānu minoritāti grib burtiski iznīcināt - un nav jau svarīgi vai tu esi vai neesi vai arī tikai izskaties pēc čigāna. Un nav jau būtiski, ka čigāns arī ir cilvēks. Tanī pašā laikā Ungārijas statistikā [un gan jau ka visur citur] noziedzības līmenis nav atkarīgs no tautības, bet gan no izglītības līmeņa. Strupceļš.

Kā varbūt jau lasījāt Latvijas medijos, jau šobrīd notiek protesti Budapeštā.

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

"Draugi"

Es dažbrīd nesaprotu..

Kāpēc latvieši sevi pazemo? Kāpēc mēs esam paši savu domu marionetes? Viedokļi mainās, bet tik krasi uz tiem reaģēt - bērnu spēles - es esmu tavs draugs, bet nākošā dienā, kad viņš nav atdevis manu spēļmantiņu, vairs neesmu..

Jā, šoriez es runāju par vēlēšanām un to iznākumu. Ja reiz tas tāds ir, tad ir - viss taču notika likumīgi! Nē? - Pierādījumi? Nesanāks. Ja nu arī kaut kas ir noticis nelikumīgi, to varēs uzzināt pēc gadiem 20; vai arī nekad. Daļa tautas gaida citu rīcību, daļa priekā berzē rokas - "nu tik būs!" Es neesmu vienaldzīga pret to, kas notiek LV un arī kādā valodā tas notiek,

BET-

Ja reiz latvieši ir bijuši tik slinki un nav sabalsojuši par saviem favorītiem, nu tad ļausim tautas vairākumam - aktīvai daļai darboties! Un ja ne, tad varbūt arī mainām Satversmi, kā tas šobrīd notiek Ungārijā!? Būtu tikai vēl lielāks haoss! Bet mums taču tas patīk..

Un atkal sapnis par draudzīgu valsti un draudzīgiem pilsoņiem - LATVIJĀ.

pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

Dzīve vienam mirklim

Pa ilgiem laikiem tiku pie kādas, manuprāt, labas grāmatas - Egila Lukjanska "Dzīve vienam mirklim".


Neskaitot to, ka kādam izbijušam rakstniekam, nu - alkoholiķim, tiek piedāvāti 100 000 latu par romāna uzrakstīšanu, grāmatas stāsts liek noticēt - gribas pat pārbaudīt, vai grāmatā minētās personības ir patiesas vai izdomātas.
Stāsts ir par to, cik labi vai slikti ir cilvēki un kas vispār skaitās labs; par to, cik neizbēgami grūti ir izvēlies starp savu vai citu cilvēku dzīvībām un par to, ka, lai arī cilvēks spēj kļūt par slepkavu, viņā tomēr paliek kāds miligrams cilvēcības, lai kādu arī izglābtu - 2.Pasaules karš, krievu okupācija, vācu okupācija, 90.gadu sākums...un patiesībā - arī mūsdienas:
"Viss pretīgais turpinās arī šodien, rūgti nodomāju. Un pārsteidzoši - izrādās, nekas cilvēka būtībā nemainās. Kā kaleidoskopā  mainās varas un laiks, un katra jaunā vara - vienalga, okupācijas vai demokrātiska - tā vai citādi neapšaubāmi ietekmē arī gandrīz vai ikviena cilvēka dzīves uzskatus un uzvedību. Taču daudziem viņu atklāti ļaunā tieksme vienmēr atmaskot "ienaidniekus", "nepareizos" un "nodevējus", kā arī nožēlojama patika rakņāties šo ļaužu pagātnē, ir taisni vai apbrīnojama un tikai vēlreiz apliecina, kāds tāls ceļš mums vēl ejams, līdz beidzot varbūt nonāksim līdz ļoti vienkāršai atziņai - tai brīdī, kad citā cilvēkā - Dieva, patiesības vai nacionālo interešu vārdā - meklējam kaut ko politiski vai ideoloģiski nepareizu, mēs paši kļūstam nepareizi un ļaunuma saindēti. Jo neviena cilvēka politiskie vai dzīves uzskati nevar būt "pareizi" vai "nepareizi".

Šī būtu īstā grāmata tiem, kas nosoda visus tos, kas svin Leģionāru dienu vai Uzvaras svētkus vai jebkurus citus piemiņas svētkus tautas atbrīvotājiem vai bendēm -  es nezinu, kas un kā notika 2.Pasaules kara laikā, bet grāmata vēsta par to, ka ne jau tautas ir sliktas vai labas, bet gan cilvēki - viņu atriebības kāre un spēja tā dēļ nogalināt, kas viņus padara tikpat nelabojamus kā slepkavību aizsācējus.

"Tas ir pārāk nopietni, ja tavā dzīvē pēkšņi parādās līdz tam pilnīgi svešs cilvēks un grib atņemt to, ko līdz tam esi uzskatījis tikai par sev piederošu. Taču... Kas tad mums dzīvē tā īsti pieder? Šeit es domāju kaut ko tādu, ko mēs nekad sava mūža laikā nevarētu zaudēt. Nav! Nekā tāda nav! Ar pēdējo naglu zārkā mēs zaudējam visu - nekādi citi varianti nepastāv. Zaudējam visus savus tuviniekus, sakrāto naudu un mantu, zaudējam dzimteni, mazo kosmosa puteklīti zemeslodi un prātam neaptverami lielo Visumu. Nekā vairs nav. Labākajā gadījumā kādu laiciņu par mums vēl paliks vienīgi vai nu sliktas, vai nu labas atmiņas. Bet līdz ar cilvēkiem kādreiz pazudīs arī tās, un tas beidzot iestāsies Lielais Miers. Bet, ja nu tā arī gadītos, ka Dievs mūs uz brīdi kādreiz pamodinās un lūgs atcerēties katram savu dzīvi, mēs par to vai nu gauži raudāsim, vai neprātīgi smiesimies."

trešdiena, 2011. gada 11. maijs

Paraksties!

Sākot ar 11.maiju līdz 9.jūnijam visi kopā ar ģimeni, radiniekiem un draugiem dodamies uz vēlēšanu iecirkņiem un parakstamies par Latviešu valodu mūsu Latvijā!
   
Parakstu vākšanas otro posmu organizē valsts, tāpēc parakstīšanās ir bezmaksas.Parakstu vākšanas vietu adreses ir publicētas CVK mājas lapā:
http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html
   
Aizej, paraksties un izdari ko taustāmu savas tautas labā!

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Protests

Jau nedēļu protests pret visu apkārtējo klepošanu, bet šodien jo īpaši, jo pati vairs nejūtos nemaz tik spīdoši.

Protests pret s******** anketām "kuru par premjeru"- Dombrovski vai Urbanoviču. Ziniet - teikšu nevienu! Tracinoši, jābūt tiesībām izvēlēties nevis starp diviem, bet vienalga ko. Jābūt izvēlei neatbildēt vai neizvēlēties...nevis brīdī, kad pasaki, ka neatbildēsi, jo nevienu no viņiem negribi redzēt, pretim sev ieraugi dusmīgu ģīmi un strupu atbildi, ka tā jau ir jūsu izvēle, protams. Un jau vairākas reizes mani lūdz šādu aptauju aizpildīt - reāli tāpat viņiem nesanāktu optimāls viedoklis, ja cilvēki pārklājas.

Protests pret lielas, bezjēdzīgas rakstīšanas.

Protests pret tiem, kas neatrodas savā darba vietā, kad viņus vajag.

Protests pret šitik drūmu un nomāktu laiku.

Vienkārši - protests.



Laikam vajag mīļu apskāvienu. :)

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Vēlēšanas

Es nosapņoju, ka Ušakovs un Urbanovičš kaut kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties vēlēšanās. :D

trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs

Loģiski politisks traktāts

Ieinteresēja jaunā nodibinātā partija "Pēdējā partija". Atvēru viņu web lapu un tas, ko izlasīju, manī radīja domu, ka es tiešām varētu ko darīt, lai Latvija kā valsts pastāvētu arī nākotnē. Lai arī vairākas ir diezgan pārsteidzošas un, mūsuprāt, neiespējamas idejas, ir vērts apdomāt arī tās, un arī tās var kļūt iespējamas.

Lūk daži citāti no "Loģiski politiskā traktāta":
1.6. Mēs ar nolūku provocējam sabiedrību, lai rosinātu domāt un diskutēt par būtisko.
2.2. Politiskajam procesam ir jābalstās divvirzienu komunikācijā.
3.3.2.2. Ikviens lats, kas ieguldīts bērnu veselībā tagad, ietaupīs vairākus, kas būtu jātērē nākotnē, ārstējot pieaugušos.
4.4. Izglītību ir jāpadara par eksporta preci, likvidējot šķēršļus citu valstu studentu iebraukšanai.
4.6. Sākumskolās un pamatskolās bērniem ieteicams mācīt metodoloģiju, nevis faktus, citiem vārdiem - vispirms skolotājs iemāca bērnam veidu, kā iegūt zināšanas un tad palīdz virzīt bērna izglītības un attīstības procesu.
4.8.1. Visiem mācību līdzekļiem ir jābūt par brīvu pieejamiem digitālā vidē, turklāt, ievērojot universiāla dizaina principu un visus nepieciešamos formātus.
4.9. Mūzikas skolām, sporta skolām, pulciņiem, mākslas skolām - ir jābūt. Gan pilsētās, gan reģionos. Tā ir īpaša mūsu valsts kultūras iezīme. Tas ir nozīmīgs stimuls, lai jaunā paaudze izaugtu vispusīgi izglītota un intelektuāli attīstīta.
4.12.1. Studentam, kas studējis par budžeta līdzekļiem, pēc augstskolas beigšanas vismaz trīs gadus ir jānostrādā Latvijā.
4.19.1. Intelektuālais pārākums ir stiprākais valsts aizsardzības ierocis mūsdienu pasaulē. Valsts bez sava augsti attīstīta intelektuālā potenciāla nav droša.
5.8. Ar atbilstošām izmaiņām likumdošanā, cietumi ir jāpadara par plaša profila rūpnīcām, dodot privātajiem uzņēmējiem iespēju outsorsēt ražošanu, tādējādi noņemot ieslodzīto uzturēšanu no šo pašu cietumnieku upuru un citu nodokļu maksātāju pleciem. Kas nestrādā - pārtiek no maizes un ūdens, nevis bauda cietumu kā bezmaksas viesnīcu. Mēs esam pārliecināti, ka daudzi noziedznieki prot un gribētu darīt vairāk par kāršu spēlēšanu kamerā, biedru sišanu, koka kastu naglošanu u.tml.
 P.S. Esmu dzirdējusi un redzējusi TV, ka dažviet cietumos jau ir darbnīcas - to vajadzētu paplašināt, lai tas tā būtu visur.
5.17. Bezdarbnieku reģistrācijas un atbalsta sistēma ir jāreorganizē. Ir jāveic stingra kontrole, nepieļaujot nelegālo nodarbinātību.
5.18. Par neapstrādātu dabas resursu eksportēšanu būs jāmaksā izvedmuita.
6.7.2. Ja Saeimas deputāts pieķerts alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā vadot automašīnu, viņš automātiski zaudē deputāta mandātu.
7.1. Cilvēku radošie talanti ir Latvijas "nafta, ogles un gāze".
7.3. Valsts finansējums kultūrai ir jāpalielina. Tā ir investīcija, nevis patēriņš.
7.4. Katrs kultūrā ieguldītais lats pēc tam valsts budžetā ienes trīs.
7.7. Latvijai ir jāpievienojas Creative Commons licencei, kas nodrošina adekvātu brīvību autoriem, izpildītājiem un radošo produktu lietotājiem.
8.1. Valstij visā teritorijā ir jānodrošina bezvadu interneta pieejamība.
9.1. Būvējot jaunus ceļus, ka obligāts standarts būs riteņbraucējiem paredzētas joslas ierīkošana.

Un dažas vēl interesantākas idejas par citām:
2.3. Mēs esam par to, ka Latvijas demogrāfiskajos apstākļos, Saeimas vēlēšanās vēlētājam jāpiešķir tik balsis, cik viņam/viņai ir nepilngadīgu bērnu.
4.14. Ja augstskolas beidzējs gada laikā nevar atrast darbu, valsts maksā viņam pārkvalificēšanās stipendiju viena gada garumā.
5.3. Saimnieciskās darbības veicējiem ar apgrozījumu līdz 30 000 Ls gadā dot iespēju nereģistrēties, kā PVN maksātājiem, vienkāršojot grāmatvedības uzskaiti un grāmatvedību ļaujot kārtot uzņēmuma īpašniekam.
6.2. Ētisku un morālu apsvērumu dēļ, turpmāk par ministriem vairs nevajadzētu būt personām, kas ieņēmuši ministru posteņus pēdējo 8 gadu valdībās.

Un visinteresantākā:
5.12. Katru mēnesi valsts rīko izlozi - Nacionālo loteriju - Latvijas iedzīvotājiem, kas paliek dzīvot Latvijā. Loterijā, izmantojot personas kodu, 10 cilvēki ik mēnesi laimē 3000 Ls katrs.

Bet citādi : iesaku izlasīt!! Ir vērts padomāt!