Rāda ziņas ar etiķeti apģērbs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti apģērbs. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2014. gada 1. februāris

Krievu žilbinošā gaume un smārds

"Dobroje utro!"

"Yes, arī Jums izdevās aizvērt durvis!"... un tamlīdzīgi komplimenti tiek veltīti ikkatrai, iespējams, trauslai krievu dāmai ar milzīgu kažoku, kas tikko ielēkusi mikriņā un vēlas kaut kur noslidināt savu Rīdzinieka karti. Vai tad tu nezini, sārto vaigēnu īpašniec, ka vecajos, aprūsējušajos mikroautobusos šāda ekstra nav un būs vien jāvelk ārā lielais ādas maks? Ah..bet tas taču ir tikai vēl lielāks iemesls visiem izrādīt savu jauno kažoku un paflirtēt ar autobusa šoferi. Un viņam jau arī tīk.


Un tad viena.. un otra.. un viens kažoks..un nākošais..ar garām spalvām, zaļām spalvām, balts un melns, īss, garš, kupls kā kleita, apspīlēts kā triko... lai kāds tas arī ir, TAS IR MILZĪGS! un mikriņā tādam blakus sajūties nosmacēts ar kāda veca dzīvnieka ādu.. ja vēl ir palaimējies trāpīties tādā miklā rītā, tad arī šī dzīvnieka, atvainojos, - kažoka, smārds arī ir tāds ļoti savāds.. bet krievu dāmām ļoti patīk šo smaržu aizstāt ar kādām ļoti salkanām, uzbāzīgām smaržām.


**

Nemanot pienāk vakars..un atkal esi sabiedriskā transporta skavās. Kad esi dziļi grāmatā, tad var izdoties noslēgties no ķengaragiešu sestdienas vakara sarunām un smaržām.. beeet ja reiz neesi pamanījis nevienu īpašu kadru sabiedriskajā transportā, tad tieši ārā kāpjot tādiem jābūt vairākiem.

Lai arī mana šī brīža dzīvesvieta šķiet ļoti droša, klusa un mierīga, sapratu, ka sestdienas vakarā trolejbusa pieturā un pie Maximas iepriekš neesmu bijusi.. divi veči turpat katrs savu koku laista, skaļi lamājas uz mazajiem puikām, kuri tos iesvēta ar sniega pikām...bet nevar jau likt to krānu biksēs, kamēr līdz galam nav iztecējis. Un tā viņi tur stāv un stāv.. un lamājas, ka visa iela skan (lieki piebilst kādā valodā).

Otrpus ielai arī tādi - ar bamšļiem rokās līgojas, bet tanī pusē pārāk gaišs un koku nav... tie tikai sērīgi vēro tos divus, kas kokiem mēslojumu gādā.

Un tad tie kažoki... tu ieej veikalā, ej pēc maizes un nobīsties no lāča. Ej pēc saldējuma, bet netiec garām tīģerim. Stāvot pie kases nobīsties no hameleona krāsās, bet pēc skata 10cm bieza, pūdeļa! Man kaut kā šķiet, ka mums latvietēm, kažoks ir tikai viens no apģērbiem, kas gada aukstajā laikā pasargā no vēja.. bet krievu dāmām tas ir statusa jautājums! Nav kažoka - tu tū - esi nekas. [!?]



Tā es viņas apbrīnoju...un domāju, vai arī es pilsētā kādreiz vēlēšos līdzināties kādam meža iemītniekam..

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Apģērbs un mūzika.

Visi zina, ka Latvijā sievietēm patīk izskatīties labi, sievišķīgi, īsāk sakot viņām patīk pucēties.
Šeit, Ungārijā, ir interesanta lieta - reti kura dāma velk kurpes uz kaut maziem papēžiem, īpaši neiespringst ne uz kleitām, ne svārkiem, kur nu vēl tādām greznākām. Viņi visi šeit staigā ļoti vienkārši ģērbušies, jā, pat uz ballītēm - ja Latvijā pieņemts, ka uz klubu ejot mazliet vairāk sapucējies, nekā ikdienā, tad šeit tas nedarbojas. Grūti pie šitā pierast, līdz ar to, man sanāk mazliet izcelties - dejot papēžos un mini svārkos/kleitā.
Ko man franči pastāstīja? - Francijā klubos meitenes ir apm. 20-30%, bet pārējie puiši. Ja sieviete valkā īsus svārkus un lielu dekoltē - viņa sevi neciena. WOW! Un ko viņai darīt, ja ir karsts? Teicu, ka uz Franciju tādā gadījumā nebraukšu, jo man patīk īsi svārki. Par laimi, šeit šiem frančiem nav šādu iebildumu - viņi un spāņi paši nepārtraukti ballītēs izģērbjas - vai nu kādas spēles varā vai arī tāpat vien. :D

Pirmās dienas Ungārijā man ļoti pietrūka mūzikas! - mūzika uz ielām, radio, mašīnās, dzīvokļos skanot pa atvērtiem logiem, īsāk sakot - VISUR! Nu tas ir bišķiņ labojies - jau kopš vakardienas Pēčas centrā notiek koncerti un drīz tie kļūs par milzu koncertiem, jo sāksies kāds festivāls.

Vakar iepazinām mūsu pilsētu labāk - lai arī piecelties bija ĻOTI grūti, rīta pusē devāmies nelielā ekskursijā pa galvenajiem kultūras objektiem Pēčā. Krietni interesanti, bet karsti gan - ņemot vērā, ka grūti bija no tā vien, ka maz gulēts, vēl tādā karstumā... bet mēs jau esam varoņi.

Stundas miegs un tad taisījāmies uz Boban & Marko Markovic orķestra koncertu. Sen nebiju dzirdējusi tik kvalitatīvu mūziku. Fantastiski! :)) Koncerts notika Kodaly Kozpont (rakstu bez mīkstinājumzīmēm, kas ungāru valodā droši vien ir nepieņemami,bet..lai piedod man. :) ) jeb vienā no diezgan jaunajām un modernajām koncertzālēm. Arhitektūru šādā stilā ir vērts pavērot ik vienam! Un kāda akustika zālē! Kad pirku biļetes, tur tika norādīti decibeli, tā kā biļetes nemaz tik lētas nebija, paņēmām lētākās - pēc rakstītā šķita, ka vispār neko nedzirdēsim un neredzēsim, bet nudien ne - mums bija super labas vietas! :))

Šis gan nav koncerts, kas notika vakar, bet varat gūt ieskatu, ko mēs redzējām un dzirdējām. :)