Krievu žilbinošā gaume un smārds

"Dobroje utro!"

"Yes, arī Jums izdevās aizvērt durvis!"... un tamlīdzīgi komplimenti tiek veltīti ikkatrai, iespējams, trauslai krievu dāmai ar milzīgu kažoku, kas tikko ielēkusi mikriņā un vēlas kaut kur noslidināt savu Rīdzinieka karti. Vai tad tu nezini, sārto vaigēnu īpašniec, ka vecajos, aprūsējušajos mikroautobusos šāda ekstra nav un būs vien jāvelk ārā lielais ādas maks? Ah..bet tas taču ir tikai vēl lielāks iemesls visiem izrādīt savu jauno kažoku un paflirtēt ar autobusa šoferi. Un viņam jau arī tīk.


Un tad viena.. un otra.. un viens kažoks..un nākošais..ar garām spalvām, zaļām spalvām, balts un melns, īss, garš, kupls kā kleita, apspīlēts kā triko... lai kāds tas arī ir, TAS IR MILZĪGS! un mikriņā tādam blakus sajūties nosmacēts ar kāda veca dzīvnieka ādu.. ja vēl ir palaimējies trāpīties tādā miklā rītā, tad arī šī dzīvnieka, atvainojos, - kažoka, smārds arī ir tāds ļoti savāds.. bet krievu dāmām ļoti patīk šo smaržu aizstāt ar kādām ļoti salkanām, uzbāzīgām smaržām.


**

Nemanot pienāk vakars..un atkal esi sabiedriskā transporta skavās. Kad esi dziļi grāmatā, tad var izdoties noslēgties no ķengaragiešu sestdienas vakara sarunām un smaržām.. beeet ja reiz neesi pamanījis nevienu īpašu kadru sabiedriskajā transportā, tad tieši ārā kāpjot tādiem jābūt vairākiem.

Lai arī mana šī brīža dzīvesvieta šķiet ļoti droša, klusa un mierīga, sapratu, ka sestdienas vakarā trolejbusa pieturā un pie Maximas iepriekš neesmu bijusi.. divi veči turpat katrs savu koku laista, skaļi lamājas uz mazajiem puikām, kuri tos iesvēta ar sniega pikām...bet nevar jau likt to krānu biksēs, kamēr līdz galam nav iztecējis. Un tā viņi tur stāv un stāv.. un lamājas, ka visa iela skan (lieki piebilst kādā valodā).

Otrpus ielai arī tādi - ar bamšļiem rokās līgojas, bet tanī pusē pārāk gaišs un koku nav... tie tikai sērīgi vēro tos divus, kas kokiem mēslojumu gādā.

Un tad tie kažoki... tu ieej veikalā, ej pēc maizes un nobīsties no lāča. Ej pēc saldējuma, bet netiec garām tīģerim. Stāvot pie kases nobīsties no hameleona krāsās, bet pēc skata 10cm bieza, pūdeļa! Man kaut kā šķiet, ka mums latvietēm, kažoks ir tikai viens no apģērbiem, kas gada aukstajā laikā pasargā no vēja.. bet krievu dāmām tas ir statusa jautājums! Nav kažoka - tu tū - esi nekas. [!?]

Tā es viņas apbrīnoju...un domāju, vai arī es pilsētā kādreiz vēlēšos līdzināties kādam meža iemītniekam..

Uz Latviju - no malas

Kaut arī esmu Ungārijā, tāpat kā daudzi citi, kas atrodas ārzemēs, kaut nedaudz sekoju līdzi LV notiekošajam.

Neteikšu neko labu vai sliktu par vēlēšanu rezultātiem - tie ir tādi, kādi tie ir.

Teikšu par to, kāda ir sajūta nebūt mājās, bet uztvert visu informāciju no medijiem un tuviniekiem. Latvijas prese visu atspoguļo negatīvi. Tāpēc es to burtiski nelasu; izņemot tos rakstus, kurus draugi ieteikuši iekš Twitter vai atsūtījuši man linku. Aizvakar nopirku nelētu žurnālu angļu valodā - objektīvāk par Eiropu kopumā kā arī tā man ir laba iespēja uzlabot savu angļu valodu.

Šodien nejaušām trāpīju uz rakstu "Savādais kosmiskais objekts - Latvija". Pirmais iespaids - kas nu atkal būs...!? Bet, kad sāku lasīt, tad sapratu, ka Otto Ozols izsaka gluži manas domas. Man tā tracina šī nebeidzamā cīņa starp krievvalodīgajiem un latviešiem! Man tiešām ļoti gribētos, lai šo rakstu izlasītu VISI. Kāpēc? Tāpēc, ka, lai arī ar foršu ironiju, bet rakstā ir cilvēcīgi paskaidrots, kāpēc latvieši uzvedas tik agresīvi pret krievvalodīgiem, kad viņi sāk runāt par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā un kāpēc krievvalodīgie noliedz okupāciju kā tādu. Arī es esmu par ideju, ka mēs varētu būt skaista, plaukstoša valsts, kurā dzīvo saticīgi iedzīvotāji ar bagātām valodas zināšanām. Es esmu par to, ka ikvienam jārunā tajā valodā, kurā valstī viņš dzīvo (tādēļ arī es šeit - Ungārijā pēc iespējas ātrāk gribu iemācīties ungāru valodu; par spīti tam, ka tā ir patiešām sarežģīti un nelīdzinās nevienai no man kaut daļēji zināmām). Nav jābaidās kļūdīties, vietējie būs krietni priecīgāki dzirdēt tevi viņu valodā un labprāt palabos nepareizi pateikto. Un arī pašam lielāks prieks! :)

Atkāpe: pirmajās dienās šeit grāmatu veikalos meklēju grāmatas, no kurām varētu mācīties ungāru valodu (jo LV tādas neatradu). Tad nonācu Pēčā, vienā lielā grāmatveikalā - tur ir ļoti liela dažādība ar grāmatām! Un ne tikai, lai ungāru valodu iemācītos angliski runājošais.. Pameklējiet Latvijas grāmatu veikalos! Kā ir? Cik daudz grāmatu sniedz iespēju cittautietim iemācīties latviešu valodu? Nav nemaz tik viegli..? Nu ja atrodas, padodiet ziņu, es gribu redzēt! ;)

Nesen izlasīju biogrāfisku grāmatu par 1.,2.pasaules karu un zeltītiem 20-30.gadiem Latvijā. Man radās iespaids, ka tad jebkurš cilvēks, kas mācījās skolā, zināja vismaz 3 valodas! Tā taču ir bagātība - zināšanas! Man ir sajūta, ka Latvijā to liela daļa nudien nesaprot. Kaut gan es ceru, ka kļūdos. :)