Gruzija - pirms izbraukšanas

Pirmo reizi došos uz vietu, kur informāciju par vietām ir gandrīz neiespējami vai neiespējami atrast internetā. Būs interesanti!
Dodos uz apmācībām saistībā ar Eiropas brīvprātīgo darbu uzGruziju - tā ir valsts, kur gribēju doties brīvprātīgajā darbā pirms pāris gadiem, bet vairāku apstākļu sakritību dēļ, tā arī nekur neaizbraucu. Beidzot būšu tur!
Šovakar izbraucu. Rīt no rīta agri,agri būšu Varšavā.. šoreiz man kaut kā pavisam nav paveicies ar Coučsērferu atrašanu..[un man pat nevajag naktsmītni!] - tā nu es pusi dienas Varšavā pavadīšu visticamāk fotogrāfējot dīvainus cilvēkus agrā rītā.
Tad došos uz Katowici, kur tikai iespējams satikšu vienu vietējo meiteni. Pēc tam atkal būs jāatrod autobuss un jābrauc uz lidostu.
Lidojums no Katowices uz Kutaisi Gruzijā būs ~5 stundu garumā - esmu ļoti ieinteresēta, cik maziņa būs lidmašīna vai arī pāri kurām valstīm lidosim... ka tik ilgi.
Un arī Gruzijā ieradīšos ļoti agri no rīta. Vienīgais cilvēks, kas atbildēja coučsērfingā nu ir sācis strādāt; tātad, vietējā gida man arī te nebūs. Toties, pēc kartes izskatās, ka no lidostas līdz centram mierīgi var kājām aiziet.
Kutaisi atradu tikai vienu reālu apskates vietu ar aprakstu - Bagrati katedrāli. Tur arī aizdošos un atzīmēšos vienā no retajiem geokešiem Gruzijā.
Kā no Kutaisi tikt līdz Kobuleti, kur notiks apmācības, man vēl ir diezgan nezināms; bet transports esot. Smieklīgi, ka hoteļa adrese, kur mēs tikšot izmitināti ir atsūtīta, bet Kobuleti karte ar ielu nosaukumiem internetā atrodama nav (ir redzamas tikai dažas ielas). Cerība, ka stacijā būs pilsētas karte. Ja nu arī ne, nekas - ja jau ar šķību Bermudu trijstūra karti tikām ārā no Novi Sad (Serbijā), tad daudz mazākā pilsētā atradīšu, kurp iet :D (optimisms!) -labojums - Geocatching.com kartes ir labākas! Atradu īsto ielu!
Tomēr tas laikam nav nekas traks - pēc kara Gruzijā, cik atceros, Gruzija Googlemaps bija balta kā papīra lapa - vispār bez neviena ceļa.

Wish me luck! [Atrast ko aizraujoši aukstos, agros rītos, īpaši Varšavā..]

Romberg - par uzvārdu

Kad mana drauga vecvecāki lūdza noskaidrot, vai ir zināma atdusas vieta vienam no viņu radiniekiem Jelgavā, atkal aizrāvos arī ar savu sakņu izzināšanu.

Jau pirms vairākiem gadiem meklēju, ko varētu nozīmēt mans uzvārds, kāda ir tā izcelsme.. kā tas nokļuvis līdz manai dzimtai. Diemžēl pēdējais vēl ir pavisam miglā tīts.

Lai arī biju pārliecināta, ka uzvārds ir vācu izcelsmes, nesen viena paziņa ieminējās, ka tas varētu būt arī ebreju izcelsmes uzvārds, bet - pārliecinājos, ka tā nav, izskatot vairākus ebreju uzvārdu sarakstus.

Romberg-
German, Dutch, and Scandinavian: habitational name from any of several places named Romberg.

Tātad, vācu, holandiešu un skandināvu izcelsmes uzvārds. Savādi, ka vienlaicīgi no dažādām vietām..

Atradu vēl kaut ko ļoti interesantu, bet īsti tā arī nesapratu, vai tas ir rakstīts par konkrētiem Rombergiem vai uzvārdu kā tādu - houseofnames.com. Diemžēl, lai lasītu vairāk, viss ir jāpērk.

Pirmais raksts ir par vācu Rombergu.. Par Rombergu izcelsmi teikts:

Spelling variations of this family name include: Raimbert, Reimbert, Rambert, Rembert, Rambaud, Rembaud and many more.

First found in Switzerland, where the name came from humble beginnings but gained a significant reputation for its contribution to the emerging medieval society. It later became more prominent as many branches of the same house acquired distant estates and branches, some in foreign countries, always elevating their social status by their great contribution to society. They held a family seat in the Province de Vaud.

Latviski: Pirmoreiz minēts Šveicē, kur vārds nācis no pazemīguma (?) sākumiem, bet ieguva nozīmīgu atpazīstamību par tā ieguldījumiem topošajā viduslaiku sabiedrībā. Arī citviet šis uzvārds norādīja uz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā. 

Lapā minēti arī pirmie Rombergu ģimenes izceļotāji - sākot no 18.gadsimta viņi devušies pārsvarā Amerikas virzienā. Tomēr šī lapa nekādu lielo uzticību nevieš, ņemot vērā to, ka poļu stila ģērboni var uzprintēt ikviens ar savu uzvārdu, kā arī pasūtīt apdrukātas krūzītes un vēl visu ko...

Toties ancestry.com, kas ir viens no, manuprāt, vērtīgākajiem un nopietnākajiem dzimtas koku portāliem, jo uzglabā arī dažādus dokumentus, norāda uz to, cik daudz Rombergu ģimeņu ir imigrējušas uz Ameriku, Lielbritāniju (diemžēl šīs ir 2 valstis, kurām šajā portālā tiek dota priekšroka). Un arī šeit uzsvars likts uz Ameriku. Ja vien mums Latvijā šādi ieraksti būtu redzami online...!

Secinājums: Rombergu pasaulē ir tūkstošiem. Latvijā - jā, laikam visi, kas mēs te esam, esam tuvāki vai tālāki radinieki. 

Where are we going?

Where are we going? Will the world be totally grey, made of steel and rocks, led by robots? Would not there be any beautiful, natural oasis, where to rest from the mechanical world? Will we eat modified food from tubes like astronauts were doing?

More and more similar questions come in my mind thinking of digital culture.

Actually, it does not mean that world should become extreme world of technology. Technologies are often the sign of development – we can produce things faster, easier, often in better quality. However, there is a dark side too again – people should learn how to work with these technologies and not always it is easy for them, technologies break down, they make mistakes and then there is no talk about qualitative products or faster work anymore.

One day I had to meet my friend in Riga who was hitchhiking from Vilnius. On that day I had forgotten to charge my phone and it was almost charged off when my friend should be in Riga. He managed to call me to say that the driver would not take him till the bus station where we arranged to meet and that he does not really know where is he and that he also does not have Latvian money to take a bus. When I began to ask questions what is around him, my phone charged off. I was desperate. I asked one guy to give me a call, but while the talk I just understood approximately where my friend is, but not how to get there. Afterwards, I found the right transport, went there, but I could not find my friend. It was long bridge where I was walking back and forth hoping to see him in some of the bus stops. No sign. It was already getting dark. There were few more people whom I asked to give a call, but not all of them understood the need of it. In the end I got a phone from one nice couple who also knew the names of the bus stops around the place. I found my friend after 1,5 hours of distraught walking on the one of the bridge access roads. This was the time when I valuated the power of technologies.

If I think about the future, present and past in everyday life, then yes, of course, I wouldn’t like to write essays by hand, I wouldn’t like to go to the post office and stand in the queue just to send a message that my friend can meet me next Monday at 11:00 next to the Monument of Freedom. However, now it is a bit terrible – I get up in the morning, awaken by alarm clock in my mobile phone, I push the “Turn on” button of my computer – even before making breakfast or having shower, I have 20 mails in my e-mail, half of them are advertisements and spams, what take my time to sign them as Spam, I call my mom through Skype, I chat with my friends on Facebook, I work using just a computer and internet and so on..

What about education? It is fantastic that we can study online and we can learn together with people all around a world. But what if children in schools will really have a need to have Ipad for studies, books will be something forgotten, children wouldn’t learn how to write, they would do more and more other things (surfing on internet, playing games etc) while they should listen to the teacher. Actually, similar talk was on news in Latvia before some time – one little Ipad would replace books thereby children shouldn’t bring 15kg to school and then back home. But they didn’t think about poor people, children activity, smashing or stealing cases etc.

Is it good or bad? Is it good that I can be wherever I want and I can work, chat and speak with my closest people whenever I want? Is it bad that everyone can follow me, seeing my IP address or coordinates? And where are our natural needs – being outside in the fresh air, being physically touched by other people, laugh together in real life, where are the beauty of nature? Is it all in the photos, videos and virtual connections? No, it’s outside!

I like the development of technologies while it doesn’t ruin our lives, while it helps us to live easier, and the main thing – while it doesn’t make us totally DULLS. Using technologies we should get smarter, we should know our past and understand the present. What do you think about the development of technologies and e-learning?

Kaķu uzvedība

Sapratu!

Lindas kaķis patiesībā ir tāds pats kā es - ja nepatīk, ka kaut kas stāv konkrētā vietā, viņš to vienalga pārvietos tur, kur uzskatīs, ka tam ir jāstāv. Phe.

Analyze Facebook network using Gephi & Netvizz

Here

The End of The World - 21.12.12.

Can't wait!

It doesn't mean that the end of the world should be real end. It can be also the new start, what I'm up to.

Last version what I heard (yeah, I know that somebody set The end of the world to another date again, but it doesn't matter),  is that there could be no electricity for the day of 21st December or for longer time.

That could be a great way to look to our fooled world from the other view!

Imagine yourself sitting next to the computer, writing e-mails, meanwhile talking by phone in lighted room and colorful lamps on Christmas tree. TV is telling stories of new cars going on electricity right in your neighborhood (e.g. Estonia for Latvians). You can hear that your food is ready made in microwaves. You will take warm shower in 5 minutes, because you are going to have party in the club this night. Just before the shower you have to overlook your Facebook pages to see is there something new there. You dry your hair, iron clothes, polish your shoes and go.
You go outside, it's night, but feels like day, it's really light on the streets. You walk and see blinking advertisements, there is huge noise around you, but you don't even notice it, you already are used to it, put your headphones in ears and you are listening your favorite mp3 songs.
Shit, you forgot how to get to the club. Doesn't matter, you have GPS, what will tell give you the best route.
You are annoyed that you should wait for the green traffic light to get over the street.
You find a club, they check your documents with a screenshot of ID code, pay by card, get in. You are having fun all night, you dazzle your eyes by lasers and strobes, you are dancing, sweating, but you are still cold, seems like conditioners are making -5. You go home, your ears are booming. You fall asleep, put alarm clock on your intelligent electrical multimedia.

Can you imagine your life without anything of this?
How fantastic it would be?
Do you appreciate what gift it would be for human being?
What would you do?
How you would cover your needs now?
And now think - how were people living before few centuries and before?

Gājēju maratons Lietuvā

Sestdien paviesojos pasākumā, kādā vēl ne reizi nebiju bijusi - maratonā. Bet tādā, kurš notiek pa posmiem, lielie posmi  ir 25km, bet iekš tiem vēl daži punkti - kā orientēšanās. Kopā 100km.

Jāsaka, ka man gan sestdiena iesākās diezgan savdabīgi un ne īpaši jauki - veiksmīgi biju saindējusies ar ēdienu, nezinu, kas bija pie vainas, bet nakts dēļ vēdersāpēm bija tikpat kā negulēta, bet rīts ar drudzi un nenormālu sliktuma sajūtu. Par spīti tam, dikti prasījās svaigā gaisā, ārā...un arī uz maratonu - man jau patīk lielie pārgājieni un ja vēl zināms, ka būs jauka kompānija un nepazīstami cilvēki.. nu forši!

Tā nu biju varonis visas dienas garumā..sākot jau ar nokļūšanu līdz izbraukšanas vietai uz Labanoru, gan nokļūstot tur no Viļņas, un beidzot ar šo 25km noiešanu diezgan lielā bezspēkā (dēļ manas fantastiskās nakts un rīta)..Bet neskatoties uz to, pasākums tiešām foršs. Tādus entuziastus no pilnīgi visām paaudzēm vienuviet ne īpaši bieži var redzēt. :)

Šitie visi Bobaausiai!

Mēs gan lielākā daļa gājām 25 km, daži no mūsu komandas - 50km, bet kā komanda tāpat ieguvām 3.vietu! :))  Mūsu komandas nosaukums "Bobaausiai" - tās ir sēnes, kas izskatās pēc smadzenēm, latviski laikam lāčpurni. Starp citu, šī arī bija pirmā reize, kad par šīm sēnēm dzirdēju un arī redzēju dzīvē. Augot tikai maijā un jūnijā.

Vairāk par šo maratonu var lasīt http://www.matk.lt/maratonas-2012 (jāsaka gan, ka lietuviski)

Labanoras nacionālais parks atrodas Viļņas - Ignalinas virzienā, apmēram stundas braucienā no Viļņas. Parkā ir ļoti daudz ezeru, purvu, vairākas upes, daudz mežu..īsi sakot - viss kā pie dabas pienākas. :)