Sniegs! :)

Gandrīz Ziemassvētki un nu pirmais nopietnais sniegs Pēčā! Vispār jau negaidīju, bet klāt ir! :D
Ziņoja jau, ka te - Meček kalnā ap TV torni ir normāli sasnidzis, bet kamēr savām acīm neredzu, tikmēr neticu.. lai gan šeit izskatās diezgan ticami - http://www.szeretlekmagyarorszag.hu/ilyen-a-havas-mecsek [Mans viedoklis gan bija, ka šīs ir bildes no pagājušā gada, jo aizvakar vēl nebija ne miņas no ledainiem nokrišņiem..:D]

Tā starp citu - vēl viens eksāmens palicis; cerība nokārtot ar pirmo reizi, bet viegli nebūs. Un nu vēl katru dienu vismaz stunda tiek veltīta vācu valodai... nu cerība arī, ka šo eksāmenu LV varēšu nolikt. 8)

Šeiten es dzīvoju! :)

Valodas

Vēl viens novērojums:
vārdus svešvalodās vieglāk atcerēties no tās valodas, kurā šī svešvaloda ir mācīta (protams, kamēr šī valoda netiek pārvaldīta brīvi). Izklausās sarežģīti?
Nē. Tas ir tā - krieviski es nevaru runāt, nepārveidojot domās vārdus latviski - jo mācījos krievu valodu es no latviešu valodas. Man neizdodas pa tiešo no angļu valodas tulkot krieviski un otrādi.
Tāpat pieļauju, ka man ies ar ungāru un vācu valodu - varēšu es vispirms iztulkot angliski un tikai tad latviski. Fun! Kaut gan nu jau tās valodas jaucās tā, ka ej nu sazin. :)

Kārtējie novērojumi Ungārijā

Ungārijā netulko grāmatu autorus - ja reiz ir Daniele Steel, tad ir. Viņi šeit ir ļoti aktīvi uz atgādinājumu sūtīšanu par nenodotām grāmatām bibliotēkā. Bet tas labi, citādi tiešām var aizmirsties.

Izrādās, ka mana teorija par to, ka šeit rudenī vienkārši visi koki nokalst, nevis nokrāsojas, nav patiesa - nu ir skaists rudens - dzelten-zaļi-oranžas lapas. :)

Kā jūs iedomājieties, kā šeit tiek laboti ceļi!? Tāpat kā Latvijā? Nē. Latvijā bez vismaz 3 milzu agregātiem vispār nekas netiek sākts. Šeit viņiem ir varbūt viena mašīna, kas pieved smiltis un asfaltu, 5 lāpstas, 2 grābekļi un rokas prese. Ļoti vienkārši - nav jāuztur milzu mašīnas, bet to naudiņu samaksā cilvēkiem algās.

Pasniedzēji kavē lekciju sākumus. Gandrīz visi. Bet tā ir norma šeit. Tie, kas te nav pirmo pusgadu/gadu jau to ir pamanījušies iegaumēt un prot ierasties "laikā" jeb tad, kad pasniedzējs beidzot ir izdomājis sākt lekciju.
Ja viņš saka - "just a minute! I will take a water (vai vienalga ko citu)", tas ievilksies vēl uz vismaz 5 minūtēm. Toties laikā beigt viņi gan prot. :D

Pēčā, kā izrādās ir augstākā pamestā ēka Centrāleiropā. Nav tā, ka es to nepamanīju - to nevar nepamanīt..bet nedomāju, ka augstākā.

Studentiem šeit ir 50% atlaide sabiedriskajā transportā - nē, ne tikai pilsētas, bet tieši starppilsētu! Un par bagāžu atsevišķi NAV jāmaksā, kā tas ir pie mums Latvijā. Starp citu, arī Lietuvā studentiem ir atlaides sabiedriskajā transportā visā valstī - par to naudiņu, par kuru es no Limbažiem tieku uz Rīgu, Lietuvas studenti var aizbraukt no Viļņas līdz Klaipēdai.

Starp citu, šodien un rītu arī laikam Ungārijā ir milzu brīvdienas. Ja man pat vajadzētu kaut ko šodien veikalā - varētu doties tikai uz benzīntanku.. kaut gan būtu vērts pārbaudīt, kā ir ar lieliem iepirkšanā centriem. Tanī pašā laikā, kad viņiem pagāš7d bija brīvdienas, ar kājām aizgāju uz Tesco, kurš bija slēgts. Bū.

Vīrieši. Iespaidi. Atbilde. :)

Šodien man viens paziņa traki vēlējās noskaidrot, kādi tad ir tie ārzemju puiši un viņu attieksme pret sievietēm (lasīt - iegūt viņas).

Tad nu mana atbilde skanēja tā:
Franči ir nenormāli kruti domās par sevi, bet ja ir izdomājuši dabūt kādu meiteni, tad ir neatlaidīgi tik ilgi, kamēr dabū; vai atmet ar roku..bet biežāk jau dabū. Kanādieši ir tik ļoti aizņemti ar savu ķermeni, ka arī uzskata gluži tāpat. Un tas, protams, paver viņiem vārtus panākt to ātrāk nekā frančiem. Ja kāds ungārs ir pagadījies sajaukties ar citu nāciju un sanācis gluži izskatīgs, tad, visticamāk, arī viņam nebūs grūtību dabūt meiteni. Spāņi ir traki draudzīgi, bet vairāk tomēr tēmē uz savām spāņu meitenēm vai arī vismaz tādām, kas ir tikpat garas (lasi- īsas), kā tās. Izskatās, ka baltkrievi un poļi ir pārāk aizņemti ar domām par politiku vai ej nu sazin ko un par meitenēm nedomā; tāpat arī ķīnieši domā tik par kung fu un "ko tie stulbie eiropieši var dzert!". Vācieši ir katrs par sevi citādāki, jo kļuvuši par vāciešiem no visām citām tautām. Ko es vēl aizmirsu..? ā, un lietuvieši ir tādi paši kā latvieši - ej-nu-sazin-ko-viņi-domā (un dara).

Kinomānija

Nav jau tā, ka es katru dienu ietu uz kinoteātri (par spīti tam, ka te ir vismaz 3 kinoteātri). Bet filmu vakari gan man / mums ir cieņā. Tad nu pēdējās redzētās vai daļēji skatītās filmas.

Red Riding hood - skaista mistikfilma. :) Tas pats stāsts par meiteni ar sarkano cepurīti (šeit- sarkanu mēteli), kas dodas ciemos pie vecmāmiņas. Viens no ciemata iedzīvotājiem ir vilks, kas uzbrūk daudziem, lai tik sarkanmēteļainā meitene nāk viņam līdzi. Kurš ir vilks?

Gribēju parādīt draugiem vienu no manām mīļākajām filmām - The Bear's Kiss. Šobrīd to uztveru mazliet citādi un redzu dažas nepilnības jebšu, kā es gribētu pasniegt citādi, ja būtu režisors... bet vienalga, viena no pirmajām manā sarakstā. :) 

Death note. Tie, kas ciena japāņu multenes, visticamāk ir dzirdējuši par šo stāstu. Tā nu sanāca, ka cenšoties nolādēt multenes, novilku filmas. Triloģiju. Tad nu arī noskatījāmies. Nu traki smieklīgs tas "L"... Mēs arī tā tagad izgaršojam lietas. :D

Devil - nu tik romantiska šausmene! Nu labi, nē, nepavisam. Viss notiek liftā un ap to. Skatāma, bet ne drausmīgi aizraujoša.

Friends with benefits - ja jūs domājat, ka dēļ Džastina Timberleika filma kļūst skatāma, jūs smagi maldāties. Neskatieties šo filmu, jo tā ir lieka laika kavēšana - neinteresanta un bez satura. Un jā..varbūt britiem tiešām šķiet jautri... 

Šī bija filma, kas man patika, bet ar nepacietību gaidu citu šī romāna ekranizējumu, kas, šķiet, varētu būt vēl aizraujošāks. Jāsaka, ka ar grāmatas (Meitene ar pūķa tetovējumu) lasīšanu man necik spīdoši negāja, bet filmas skatīšanās - jā.. :))

Horrible Bosses ir viegla, uzjautrinoša komēdija par 3 stulbiem vīriešiem, kas mēģina tikt vaļā no saviem priekšniekiem, jo viņi ir baigie riebekļi. :D Iesaku. 

Kontroll ir ungāru filma par kontroli Budapeštas metro stacijās. Nezinu, varbūt, ka pirms dažiem gadiem tā arī notika, bet šobrīd neesmu manījusi Budapeštā neko tamlīdzīgu..nu ja vien kontroli pie kāpnēm.

Saturs mazliet mistisks - ne viss ir tik viegli uztverams, bet katrā ziņā ir interesanti. 

Peaceful warrior - laba filma. Tipisks stāsts par to, kā sporta fanāts pēc traumas cenšas sasniegt tos pašus rezultātus; un pat vēl labākus. Interesanti parādīts, kā šis puisis atbrīvojas no sava milzu ego un pārkāpj pāri sev un citu uzskatiem.

Bobijs ir puisis, kurš saprot, ka ir gejs. Dzīvo viņš ļoti reliģiskā ģimenē un laikā, kad homoseksuālisms bija noziegums jeb sabiedrībā pilnīgi nepieņemama lieta. Filma laba, bet pārāk daudz raudāšanas. Šķiet, ka pusi filmas visu laiku kāds raud...

The Help - filma par laikiem šķiet pēc 2.pasaules kara Amerikā, kad melnās rases pārstāvji bija kalpi balto mājās. Skumjš stāsts par cenšanos panākt vienlīdzību starp baltiem un melnajiem. Iesaku.

Mao's Last Dancer - diezgan gara filma, bet interesanta. Kā jau vairākas no sarakstā minētām, arī šī balstīta uz patiesiem notikumiem. Filmā skaisti parādīti daži Ķīnas skati; komunisma ienākšana Ķīnā, 80.gadi Amerikā un atšķirības uzskatos, dzīves stilā utt. 

Savdabīgi šķita, ka skolēnus izvēl uz pārbaudēm, lai tie iekļūtu mākslas skolā [nevis pēc viņu pašu vēlmes], bet citādi dikti jauka filma. Un ja tev vēl patīk balets - iesaku!

8.nedēļa - challenges

Šonedēļ jūtos interesanti - dažbrīd šķiet, ka esmu paņēmusi pārāk lielus izaicinājumus, bet kad par to iedomājos, iekšā kāds saka, ka es varu izdarīt ne to vien. :)
Šova dejas ungāru valodā - diezgan traki; nepavisam nav viegli - visvairāk jau dēļ valodas; kung fu ungāriski - uztvert ir vieglāk nekā dejas; jo tur ir kāds, kas vienmēr pārtulkos, ja galīgi nesapratīšu. Valodai ir tik sasodīti liela nozīme!
Vēl viens izaicinājums - vācu valoda pašmācības ceļā. Dikti gribētos to panākt, bet ir tiiiik grūti pašai sevi piespiest katru dienu mazliet piesēsties! Visu labie plāni par vāciešu palīdzēšanu, ikdienas uzdevumu pildīšanu un cenšanos runāt vāciski pazūd kopā ar slinkumu jeb tagad-darīšu-to-un-to un domu "ātrāk visu ir pateikt angliski".
Arī mācībās jūtu, cik man daudz vēl vajadzētu mācīties, tai skaitā arī daudz jaunus angļu valodas vārdiņus; citādi tas viens man nezināmais vārds var mainīt visu nozīmi jebšu liegt man saprast domu.
Vēl šonedēļ secinu, ka ātrāk šķiet iemācīšos lietuviešu valodu, nekā vācu, hā.

Šomēnes visām fakultātēm dažādos laikos brīvlaiki. Visi ceļo. Atkal var manīt, kā atšķiras dzīves līmenis un uztveri par dzīvi latviešiem un citiem. Piemēram, kanādiete (vai arī viņi visi) aizceļoja pa Eiropu uz 2 mēnešiem! Protams, priekš viņiem Eiropa ir maziņa un arī kabatas nauda viņiem ir citādos apmēros. "Aizbrauc uz lidostu un paķer pēdējās biļetes par dažiem Eiro un tā ceļo no pilsētas/valsts uz pilsētu/valsti. Jūs nekad tā neesat darījuši?" teica kanādietis. :D

Bet nekas, nekas, ceļosim jau mēs ar,tikai mazliet pieticīgāk. :)

Viss i maziņš! WT un LV prezentācija

Jau iepriekš pamanīju, ka jogurtu, kefīru, pienu nevar nopirkt lielās pakās... bet te arī augļi, dārzeņi, kastaņkoki ir maziņi! Mājām logi ir maziņi, tāpēc viņi noteikti daudz maksā par elektrību. Halovīna ķirbji arī neizceļas ar apmēriem - un jā, šķiet, ka ķirbjus viņi izmanto tikai šiem amerikāniskajiem svētkiem, jo pirms tam ne veikalos, ne tirgū tos neredzēju.

Mans šodienas valodas sasniegums- tirgū sapratu, ka tante prasa, vai man nav 50 Ft monēta. Jēj! :D

Esmu noskatījusi vairākas vietas, kuras noteikti nofotografēšu - gaidu tik saulainu laiku un brīvu dienu. :)

Vienu vakaru gatavojām ungāru ēdienu - dereja nosaukumā. Ļoti sātīgs un smags saldais ēdiens - kaut kas līdzīgs pelmeņiem, kuros pa vidu ir vai nu ievārījums vai biezpiens. Ja viņu ceptu manuprāt man labāk patiktu, bet šitos vāra. Un garšo pēc neizvārītiem pelmeņiem, jo tā mīkla nepagatavojas.. . Slikti nebija, bet neesmu pārliecināta vai gribu gatavot vēlreiz tādu. Varbūt vienīgi pamēģināt ielikt cepeškrāsnī. :D

Vakar radās pirmie zilumi no Wing Tsun. Bet tie tādi sīkumi; viena meitene visu laiku staigā zilām rokām. Laikam nemāk kauties. :D Bet vispār tas ir viens no vislabākajiem sporta veidiem - trenē visu, īpaši domāšanu. Vakar pat sajutos kā pirtī - dikti ilgojos pēc LV pirts.. :) Un atmosfēra - fantastiska; esmu vienīgā ne-ungāriete, bet jūtos kā ģimenē. :))

Un tagad varbūt nekavēšu vairāk salsas nodarbības - ja vien arī citreiz varēšu dejot ar pasniedzēju. :D

Eh..man patīk Ungārija. :))

Šonedēļ prezentējām Latviju - ~15 min. video + mācījām "Cūkas driķos" + devām garšot ķilavmaizes, gotiņas, ābolkūku un Rīgas melno balzamu. Korejietes negāja prom no ķilavmaizīšu šķīvjiem, ābolmaizi apēda hiperātrumā, par gotiņām teica - mmmm..... bet balzams... diezgan lielā cieņā. :)) Un pat tukšās pudeles savāca! :)) :D
Par video - nesaprotu, kā cilvēki no super lielajām valstīm var izlemt, ko iekļaut prezentācijā un ko ne; mums par Latviju bija tik daudz ko teikt! :)

Apmēram var noskatīties šeit: [tā kā nācās sadalīt video, iespējams, kāds no kadriem ir pazudis..]

Oktobris-fest.

Patiesībā jau no festa šobrīd ne miņas - tējas ar medu un citronu vien! Bet tas, iespējams, no OktoBORfesta! [Bor - ungāriski ir vīns, tātad - vīna festivāls]

Dzimšanas diena pienāca un pagāja. Pilnīgi neproduktīvs laiks - ne spēka, ne prieka, ne vēlmes ko darīt; tik vien kā nosist laiku vai aiziet kur paballēties.

Pienāca liktenīgā diena, kad Otiš (jeb latviskā rakstībā Atis) mani un Lindu atrada pie mūsu viesnīcas un nogādāja ~25km attālajā vīna ciematā Mecsegnádasd [lasi - Mečegnādašd]. Kā izrādījās, mans draugs, kuru zinu jau kādus gadus 4us, ir vīna festivāla galvenais organizators -> tikām sapazīstinātas ar visiem vietējiem svarīgajiem cilvēkiem, stafu un mūziķiem. Protams, arī welcome-wine neizpalika.

Cilvēki nudien fantastiski, tikai skumji, ka tos ungāru vārdus nemaz tik vienkārši nav iegaumēt un no visiem simtiem satikto cilvēku, atceros labi ja 3 vārdus - Erno (atceros, jo man viņu jau vajadzēja zināt; tāpat kā solisti, kurai vārdu neatceros, un tāpēc, ka viņš arī būšot tas, kas novembrī mums gatavos ungāru ēdienus..:P), Szuzi (atceros, jo no rīta vecmāmiņa histērijā viņai zvanīja, jo no mūsu body language saprata, ka Otiš pēc daudzo vīnu garšošanas stūrē uz Budapeštu, un tāpēc, ka viņa bija tā, kas mūs izmitināja savā mājā - hotelī) un Grandma jeb vecmāmiņa (jo vecmāmiņa tā teica...). :D

Aizmirstot, ka raiti nespēju iegaumēt cilvēku vārdus, jau pirmajās minūtēs noķēru īsto pasākuma sajūta - jēj, kultūra, cilvēki, draudzība (skan jau kā pagātnes laikos.. :D), mūzika... smaidīju kā maija saulīte, lai arī tā bija pirmā diena, kad Ungārijā sākās ziema. Jā, ziema, jo rudens te nav. Varbūt viņi to sauc par rudeni, bet laika maiņa bija tik krasa, ka manas sajūtas saka, ka es no vasaras nokļuvu ziemā.

Iepazināmies arī ar Otiša draugiem no Budapeštas, kas bija vieni no vienīgajiem, kas ar mums runāja angliski (citi - ungāriski un vāciski), un ar kuriem kopīgi spēlējām bērnu spēlītes spēļu laukumā un skatījām ungāru dejas/orķestri. Nogaršojām arī picu ungāru stilā - maize kā jau picai+krējums+sīpoli+gaļa+tīra čili mērce vai mērce ar čili pēc izvēles. Garšoja labāk nekā izskatījās un vismaz 3 stundas vēl pēc tam jutām sīpolu auru ap sevi.

Festivāls sākās ar aizkavēšanos tehnisku iemeslu dēļ, bet neizskatījās, ka kādam citam bez organizatoriem vēl tas uztrauktu...superīgs orķestris, vēl superīgākas grupas...un fantastiska dziesma par mazu meitenīti pavisam mazā ciemā un ar vēl kaut ko mazu..,kas man iepatikās jau pie pirmās nots. Izrādās to sarakstījis mans paziņa Gergo. Atgriežoties rādīju Lindas mentorei (tātad - ungārietei) Sofijai - "dikti forši dziesma, Tev jādzird!" Kad viņa sadzirdēja, tad teica: "Kādus 10 gadus neesmu dzirdējusi! Tā ir dziesmiņa bērniem." O forši, nezināju, ka manas paziņas šeit ir tik slavenas...

Šī ir tā dziesmiņa tās pašas grupas izpildījumā, tikai citā pasākumā un mazliet citā sastāvā.

Vakara gaitā pabijām arī privātos vīna pagrabos; krietni foršāk un interesantāk nekā butaforijās Budapeštas centrā.:)) Virs pagrabiem - telpa viesiem, kur jau muzicēja slovēnietes,  pasēdējām, papriecājāmies, latviešu valodā ierakstījāmies viesu grāmatā (ja nokļūstat tur, nofotografējiet un nogādājiet foto man, jo mēs to neizdarījām) un atgriezāmies hallē - festivālā, kurš jau arī palēnām noslēdzās... Divreiz man dažādās valodās tika dziedāts "Happy birthday" un visbiežākais teikums, ko dzirdēju naktī, bija "Enjoy your birthday!"

Par nākošo dienu neko nestāstīšu, jo tas būtu vēl vismaz 2x garāk (vai arī tomēr- īsumā - pamodos,nesapratu, kāpēc priekšā sarkana siena; sapratu; atradu maizīti somā; apēdu; satikām vecmāmiņu; pazudām no mājas;  neaizgājām ciemos pie pārējiem; meklējām autobusa pieturu; atradām; gaidījām; izmēģinājām iešanu ar kājām; izmēģinājām stopēšanu - Paldies,Sofij,Tev bija taisnība - bezcerīgi; pasalām; atgriezāmies pieturā; parunājāmies ar divām dāmām,kas izskatījās, ka arī nezina,kur taisās doties,gaidījām vēl - kopā ~2h aukstā miklā laikā ārā; autobuss pārbāzts, bet vismaz biļeti dabūjām ar studenta atlaidi; izkāpām pirmajā Pēčas pieturā;mums vienalga,mēs neesam no HU,ēdām marinētus gurķīšus un supergaršīgus ābolus,bridām mājās,esmu narkomāns no Policijas akadēmijas (nu ar to foršo balsi un runas stilu);dziedam Man vienalga viss; iepērkamies vakara ballītei;ap tumsu esam savā viesnīcā).

...un vakara ballītei tiek sagatavots rasols[ to apēdām trijatā], kekss plātmaizes formā, čipšu paka, dīvainas maizītes, garšīgs siers, vīns, 2 paštaisītās (ne manis) palinkas (= ungāru šņabis) un glāzītes. Lai arī cilvēki sanāca padaudz, diezgan mierīgs vakars, jo svētdienas - visi klubi ciet un uz šo pirmdienu visi kaut kā ļoti apzinīgi bija kļuvuši un gāja agri gulēt, jo uz skolu jāiet esot. Patiesībā jau nesūdzējos, jo arī es nebiju daudz gulējusi, bet ballītes noskaņojums vienalga bija. Nolēmām nosvinēt dejojot manu dzimšanas dienu 2d un/vai 3d,kad klubi atvērti, bet kā nu sanāca kā ne, veiksmīgi noķēru pavisam ungārisku apaukstēšanos. 

Šodien beidzot esmu sagatavojusies ziemai - man ir cepure, šalle un zābaki..jā, arī cimdi. 8) 

"Draugi"

Es dažbrīd nesaprotu..

Kāpēc latvieši sevi pazemo? Kāpēc mēs esam paši savu domu marionetes? Viedokļi mainās, bet tik krasi uz tiem reaģēt - bērnu spēles - es esmu tavs draugs, bet nākošā dienā, kad viņš nav atdevis manu spēļmantiņu, vairs neesmu..

Jā, šoriez es runāju par vēlēšanām un to iznākumu. Ja reiz tas tāds ir, tad ir - viss taču notika likumīgi! Nē? - Pierādījumi? Nesanāks. Ja nu arī kaut kas ir noticis nelikumīgi, to varēs uzzināt pēc gadiem 20; vai arī nekad. Daļa tautas gaida citu rīcību, daļa priekā berzē rokas - "nu tik būs!" Es neesmu vienaldzīga pret to, kas notiek LV un arī kādā valodā tas notiek,

BET-

Ja reiz latvieši ir bijuši tik slinki un nav sabalsojuši par saviem favorītiem, nu tad ļausim tautas vairākumam - aktīvai daļai darboties! Un ja ne, tad varbūt arī mainām Satversmi, kā tas šobrīd notiek Ungārijā!? Būtu tikai vēl lielāks haoss! Bet mums taču tas patīk..

Un atkal sapnis par draudzīgu valsti un draudzīgiem pilsoņiem - LATVIJĀ.

Socioloģijas studijas

No Latvijas studentiem vienmēr varu dzirdēt smagu ironiju, kad paziņoju, ka studēju socioloģiju. Šādu pašu attieksmi gaidīju arī šeit, bet te visi ir patīkami pārsteigti par to un saka, ka tas taču ir baigi interesanti!

Kāpēc Latvijā šāda attieksme? - Jā, mums nav jāmācās ķīmija vai fizika, mums ir jāzina pamati augstākajā matemātikā - un jā, nav jāiedziļinās tajā līdz ausīm, tomēr mums ir jāzina statistika - pat vairāk nekā eksakto zinātņu studentiem. Latvijā tiek kultivēts, ka svarīgas ir tikai inženierzinātnes, bet humanitārās zinātnes tiek noteiktas kā nekam nevajadzīgas. 

Nerunāšu par vajadzību, jo tās nudien IR vajadzīgas, bet runāšu par to, ka vajadzētu mainīt attieksmi pret to, kas ir grūti apgūstams un kas ne. Sociālās zinātnes nevar salīdzināt ar eksaktajām grūtības pakāpēs, jo tas vienkārši ir pilnīgi kaut kas cits. Nevar teikt, ka fizika ir grūtāka par statistiku vai ķīmija grūtāka par psiholoģiju un filozofiju. Fizikā un ķīmijā izteiksmes un izpratnes līdzekļi balstās uz skaitļiem un simboliem; psiholoģijā un filozofijā - uz vārdiem un idejām.

Socioloģija? Es teikšu, ka apgūt socioloģiju ir diezgan sarežģīts pasākums, jo tā neietver tikai socioloģijas teorijas un izpētes metodes, bet arī visas citas apkārtējās humanitārās zinātnes - psiholoģiju, ekonomiku, vēsturi, tiesībzinātni utt. Ja pārsvarā psiholoģiju padziļināti mācās psiholoģijas studenti, tad šeit, Ungārijā, mēs esam starp viņiem un mēģinām apgūt to, kur pārējiem jau ir kādi pamati un zināšanas (uh, un vēl pie tam no grāmatas, kas paredzēta pasniedzējiem - psihologiem). Tas pats ir arī civiltiesībās - esam starp tiesību zinātņu studentiem, kuriem ir krietni pamatīgākas priekšzināšanas šajā jomā, nekā mums, bet neko - viss vienkārši jāapgūst ātrāk un vairāk. Vienīgais priekšmets, kurā šāda sajūta nerodas ir starptautiskā kultūras komunikācija - šajā priekšmetā mums ir jāizzina dažādas kultūru īpatnības, par tām jādiskutē, jāpieņem citu viedoklis vai jāoponē, šeit svarīgāku lomu spēlē tikai iepriekšējā pieredze un cik atvērts un bezprincipāls esi tu pats.

Ko es ar šo garo izklāstu gribēju pateikt? - To, ka socioloģijas studentiem ir jābūt zinošiem ļoti daudzās jomas, nevis tikai vienā konkrētā virzienā.

Šodienas bilance

Nostaigāti vismaz 12 km mūsu mazajā lielpilsētā;
Piekauti vismaz 3 cilvēki;
Nodejoti vismaz 500 soļi;
Iztērētas vismaz 1500 naudiņas;
Nokopētas vismaz 230 lappuses;
Izcepti 500 grami gaļas un 1 sīpols;
Apēsts 1 saldējums, vismaz 70 grami šokolādes un 1 citrons;
Iegūtas vismaz 10 jaunas paziņas.

Diezgan veiksmīga diena! :))

Vakara filma

Brīvdienās biju Horvātijā, bet par to es pastāstīšu ticamāk rīt - kopā ar foto. Šovakar apsveicām Sofiju (Lindas mentori) jau pagājušajā dzimšanas dienā. Vakars turpinājās ar daudzām sarunām un ierosinājumu skatīties kādu filmu. Viena no Sofijas mīļākajām. Nezinu kāpēc, bet atceros tikai beigas. Vai tiešām es būtu šo filmu redzējusi un neatcerējusies!? Nefilozofēšu; ja neesi redzējis, noskaties. 

Vēlme pēc pavisam trakas mīlestības. :)

Dejas. 2.ziņa

Šis būs īss apraksts par to, kā mums gāja deju atlasē.
Pirmais pārsteigums bija atrast mazās sarkanās durvis pa kreisi. Durvis pašas redzēt nevarēja, bet stenderi gan. Mums gan palaimējās, jo neliels bariņš jau pie slēgtajiem vārtiem bija sapulcējies.

Nākošais - es ļoti steidzīgi gribu iemācīties ungāru valodu! Nesaprast pat elementāras lietas ir stulba sajūta, pavisam. Ja es būtu Vācijā, es jau šobrīd spētu saprast vismaz par ko tiek runāts...šeit - nu tā - varu minēt. Dažkārt izdodas, dažkārt nē.

Kādu pusstundu kopā ar ungāriem gaidījām, kad tiksim iekšā zālē, jo tur jau notika kaut kādas dejas. Bija fantastisks noskaņojums, īpaši nekāds uztraukums, jo mēs te parādīsimies un pazudīsim.. :D nu tā.
Bet kamēr gaidījām, sanāca daudz cilvēku.. ne tikai minētie 9, bet vismaz kādi 30.

Kad pasniedzēji turpat kāpņu telpā visu izstāstīja visiem ungāru valodā, tad pienāca arī mūsu kārta to visu īsumā uzzināt no kāda ļoti labi dejojoša puiša. Jā - kā saprotiet, mēs bijām vienīgās ungāriski nerunājušās. Gaidīju, ka būs vēl kāds.

Viss sākās ar iesildīšanos. (Jā, viņi sāka vērtēt jau no tā brīža.) Pavingrojām...šie nočekoja, kam pa spēkam ir špagats.. par laimi nebijām vienīgās, kurām pietrūka centimetri līdz zemei. :D

Nākošais - pēc saraksta sauc visus dejotājus rādīt savu priekšnesumu. Pirmā meitene vienkārši sagrāva visas ilūzijas par to, kas varētu būt gaidāms. Viņa bija super. Bet pēc tam daži nākošie nebija tik spīdoši, nomierinājos. Lai arī es to visu uztvēru vairāk kā izaicinājumu, kuru pieņemu; labu laika pavadīšanu un paskatīšos-kā-viss-notiek-Ungārijā, maziņš stresiņš jau iekšā tāpat bija.

Pienāca mana un Lindas kārta. Lielākais mīnuss - mums vajadzēja vismaz 2x lielāku telpu, lai varētu parādīt to, ko gribējām. Zāle, kur mēs tikām sapulcināti vairāk atgādināja mazu skolas klasi, nevis zāli tik daudz cilvēkiem un dejošanai. Bet neskatoties uz to, nodejojām pieklājīgi. :)

Pati pēdējā lieta - tas, pēc kā sapratu, ka nudien nenožēlošu, ja netikšu iekšā (jā, rezultātus es uzzināšu kaut kad šodien) - jāmācās daži soļi. Tas man interesēja visvairāk - ko viņi mācīs un kādā līmenī prasīs. Līmenis bija ļoti augsts (kā jau tam vajadzētu būt deju komandā...bet es vienalga nebiju gaidījusi ko šādu). Dažiem izdevās ātri tikt līdzi, dažiem ne tik ātri. Man - nu tā pa vidam - visu krietni apgrūtināja, ka nesaprotu valodu. Soļus mācīja 3 jauni pasniedzēji - 1. bija meitene - nevaru aprakstīt stilu, kādu viņa mācīja, bet tas bija vissarežģītākais. Pēc tam bija puisis, kas mācīja ko līdzīgu hiphopam - tas man ļoti patika...un arī tas, kā viņš mācīja. Vienīgi pirmajā reizē ar mūziku biju pārsteigta, ka mēs iemācījās tikai kādas 5 sekundes. :D 3.bija jauna sieviete, kas mācīja salsu - o, tas arī man patika, jo bija salīdzinoši viegli (kā nekā pamatsoļus jau zināju.. :) ).Visi dejotāji tika sadalīti grupās; pēc iemācītās kombinācijas visām grupām jāparāda tas bez pasniedzēja palīdzības. Yeah, right! :D

Vismaz iečekoju kā tas notiek, esmu gandarīta par sevi, ka esmu mēģinājusi to darīt un ka nemaz tik traki jau nebija. :) Zinu, ka Latvijā, ja es par sevi nebūtu 100% pārliecināta, diez vai darītu ko tādu (lai arī vienmēr ir gribējies).

Šodien taps 2 ziņas - DEJAS. 1.ziņa

Iepriekš rakstīju par to, ka apmeklēšu Dancing University atklāšanas pasākumu. Pasākums pats par sevi bija ne šāds, ne tāds, jo sākumā gaidījām kādu stundu, kamēr varēsim skatīt kādu priekšnesumu..(nu kādas 40 min. varējām skatīties, kā daļa ungāru mācās salsas pamatsoļus) Bet pēc tam sākās nu tādi priekšnesumi.. mm... īpaši DU Dance team performances, kas noslēgumā bija kopā ar šejienes popstāru Kiraly Viktor. Jau iepriekš biju nolēmusi censties tikt iekšā šajā deju grupā, bet kad paskatījos, kā viņi dejo...noskaudu un pat nobijos. 

Par spīti tam, tajā pašā naktī sākās pieteikšanās uz deju kursiem. Es pieteicos arī uz šo deju grupu. Šodien ir atlase. Manas prognozes - būs labi! (mans mūžīgais optimisms!) Ir pieteikušies 9 cilvēki no max. 30 iespējamajiem. Mēs ar Lindu turp dosimies kopā un esam arī padomājušas mazliet par to, ko parādīt. Precīzāk - 2 dienas mēģinām ~1 minūtes garu priekšnesumu (jā, šis priekšnesums var būt no 30sek - 1 min. garš). Domāju, ka tā kā mēs būsim tik maz, esam arī mazliet patrenējušās, tur būs iesildīšanās un pēc mūsu priekšnesumiem vēl jāpamācās dažas deju kustības... nevajadzētu būt tik traki. Jūtos diezgan labi, kā arī mums ir daudz atbalstītāju (kas gan diemžēl nebūs klāt tur). :) 

Diezgan jautri ir mēģināt koridorī, kad garām staigā daudzi viesnīcas iedzīvotāji... :D 

Ok, ja jūs šo izlasiet šodien, tad turiet īkšķus - 19:30 (jeb 20:30 pēc LV laika) mēs bliezīsim pa bundžām! Un pēc tam jau redzēsim un jūs arī droši vien varēsiet izlasīt, kā bija un vai mēs Cyrano klubā svinēsim iekšā tikšanu vai nodejosim neveiksmi. :))

Uz Latviju - no malas

Kaut arī esmu Ungārijā, tāpat kā daudzi citi, kas atrodas ārzemēs, kaut nedaudz sekoju līdzi LV notiekošajam.

Neteikšu neko labu vai sliktu par vēlēšanu rezultātiem - tie ir tādi, kādi tie ir.

Teikšu par to, kāda ir sajūta nebūt mājās, bet uztvert visu informāciju no medijiem un tuviniekiem. Latvijas prese visu atspoguļo negatīvi. Tāpēc es to burtiski nelasu; izņemot tos rakstus, kurus draugi ieteikuši iekš Twitter vai atsūtījuši man linku. Aizvakar nopirku nelētu žurnālu angļu valodā - objektīvāk par Eiropu kopumā kā arī tā man ir laba iespēja uzlabot savu angļu valodu.

Šodien nejaušām trāpīju uz rakstu "Savādais kosmiskais objekts - Latvija". Pirmais iespaids - kas nu atkal būs...!? Bet, kad sāku lasīt, tad sapratu, ka Otto Ozols izsaka gluži manas domas. Man tā tracina šī nebeidzamā cīņa starp krievvalodīgajiem un latviešiem! Man tiešām ļoti gribētos, lai šo rakstu izlasītu VISI. Kāpēc? Tāpēc, ka, lai arī ar foršu ironiju, bet rakstā ir cilvēcīgi paskaidrots, kāpēc latvieši uzvedas tik agresīvi pret krievvalodīgiem, kad viņi sāk runāt par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā un kāpēc krievvalodīgie noliedz okupāciju kā tādu. Arī es esmu par ideju, ka mēs varētu būt skaista, plaukstoša valsts, kurā dzīvo saticīgi iedzīvotāji ar bagātām valodas zināšanām. Es esmu par to, ka ikvienam jārunā tajā valodā, kurā valstī viņš dzīvo (tādēļ arī es šeit - Ungārijā pēc iespējas ātrāk gribu iemācīties ungāru valodu; par spīti tam, ka tā ir patiešām sarežģīti un nelīdzinās nevienai no man kaut daļēji zināmām). Nav jābaidās kļūdīties, vietējie būs krietni priecīgāki dzirdēt tevi viņu valodā un labprāt palabos nepareizi pateikto. Un arī pašam lielāks prieks! :)

Atkāpe: pirmajās dienās šeit grāmatu veikalos meklēju grāmatas, no kurām varētu mācīties ungāru valodu (jo LV tādas neatradu). Tad nonācu Pēčā, vienā lielā grāmatveikalā - tur ir ļoti liela dažādība ar grāmatām! Un ne tikai, lai ungāru valodu iemācītos angliski runājošais.. Pameklējiet Latvijas grāmatu veikalos! Kā ir? Cik daudz grāmatu sniedz iespēju cittautietim iemācīties latviešu valodu? Nav nemaz tik viegli..? Nu ja atrodas, padodiet ziņu, es gribu redzēt! ;)

Nesen izlasīju biogrāfisku grāmatu par 1.,2.pasaules karu un zeltītiem 20-30.gadiem Latvijā. Man radās iespaids, ka tad jebkurš cilvēks, kas mācījās skolā, zināja vismaz 3 valodas! Tā taču ir bagātība - zināšanas! Man ir sajūta, ka Latvijā to liela daļa nudien nesaprot. Kaut gan es ceru, ka kļūdos. :)

Lietus, rudens, cikādes un "man patīk mācīties"

Jēj, šodien līst! :)) Es patiešām šeit priecājos par lietu, citādi te ir tik spiedīgi karsts... Bet šim lietum ir jābeidz līt līdz pus7iem vakarā, jo tad notiks Dancing University prezentācija/atklāšana. :)

Es jau vakar rakstīju, ka manuprāt šeit lapas nekrāsojas, bet gan vienkārši nokalst un nokrīt. Vizuāls pamatojums manam teiktajam:

Pie dabas apraksta aizmirsu pieminēt cikādes (?? varbūt kaut kas cits, kas līdzīgs šitiem) pie Balatona - tās vakaros grieza tik spēcīgi, ka galva dulla jau pēc pavisam īsa brīža. Glābiņš bija vien vilciens, kas kursēja ik pa pusstundai un uz pusminūti apklusināja šos kukaiņus.

Nu arvien skaidrāks sāk tapt lekciju saraksts un tas, ko mēs tur vispār darām un darīsim. Šodien gan atkal - ieradāmies uz lekciju un domājām, ka sāksim mācīties starptautisko politikas ekonomiku, nekā. Pasniedzēja parunājās, pateica, ka šis priekšmets būs trešdienās un bye,bye. Jā, trešdienās ir gandrīz visi priekšmeti. Vēl jaukāk ir tas, ka trešdienās tie ir pasniedzēji (nu vismaz pāris), kas uz šejieni brauc no Budapeštas, kas nozīmē, ka nevarēs pārlikt citu laiku. Nu nekas, būsim universāli - atradīsimies vairākas vietās vienlaicīgi. 8)

Jā, un viena no tām pasniedzējām ir tā, kurai es jau 3x esmu rakstījusi e-pastu, lai noskaidrotu, kad notiks mūsu lekcija...atbildi, protams, es nesaņēmu no viņas, bet gan no kādas viņas kolēģes. 

Otrā lekcija šodien bija par etniskajām minoritātēm, identitātes krīzi Eiropā. Pasniedzējs patiešām erudīts, ļoti kompetents; pagāšreiz pat mazliet nobiedēja ar saviem jautājumiem, bet šodien dikti ieinteresēja. :) Patiešām priecājos, ka šodien kāda lekcija arī bija kā lekcija, citādi sāka jau rasties sajūta, ka mēs te it kā esam, bet neesam. :D Kā Anna teica - vairāk laika paiet gaidot lekcijas, nekā tajās esot. Cerams, ka drīz tas mainīsies, lai var ķerties citām lietām klāt. :)

Par lekcijām vēl - šeit viņiem ir ungāru angļu plūsma, tas ir, šeit ir daudz ungāru studentu, kas studē angļu valodā, līdz ar to, mūsu lekcijas papildina daudzi ungāru studenti. :)

Liels uzsvars uz gala vērtējumu tiks likts uz to, cik aktīvi mēs iesaistāmies diskusijās, uzdodam un atbildam uz jautājumiem...Man tas nozīmē - intensīvo angļu valodas kursu. 

Secināju, ka man patīk mācīties. Hmm.. :D

--

-Es nekad negribētu būt zāle. [paskatoties uz šeit izkaltušo zāli]

-Linda: Arī Amsterdamā nē?

-Nē, jo tad mani vēl dedzinātu!

Ungāri sasveicinoties un atsveicinoties saka 'szia'. Mēs ar Lindu nospriedām, ka varētu sākt kaut kur dziedāt...

-Szia!

-Szia!...Szia!...Sijā auzas tautu meita...

Brīvdienas..

Šajās brīvdienās ~20 cilvēku bariņā devāmies apskatīt un pabaudīt Centrāleiropas lielāko ezeru - Balatonu.
Mums atkal dikten paveicās, ka šajās brīvdienās iztikām bez maksas par naktsmītni, jo palikām Bārnija (latviskojot) drauga vasaras mājā Balatona ezera dienvidu pusē. Arī par ēdamām lietām sanāca maksāt diezgan maz, jo dalījām uz visiem. :)

Pie Balatona saule nenoriet kā Baltijas jūrā - tā pazūd spalvmākoņos un tur arī paliek. Līdz rītam.

Brauciens uz turieni...
Jau ļoti laicīgi aizgājām uz autoostu, kas šeit nemaz tā pa gabalu neizskatās pēc autoostas, bet gan drīzāk pēc kāda tirgus teritorijas.. mūs sveic latvāņu bulciņas:

Tornyos Latvany Pekseg

Vēl Bārnijs par mums parūpējās un sameklēja visus transporta sarakstus. Puse brauca ar auto, puse ar autobusu. Mēs tajā otrajā. Baigie joki - uz Kapošvaru brauc 2 autobusi vienlaicīgi...hmm...izvēlējāmies pareizo (otrs kursē caur kaut kurieni un kādas 20min ilgāk). Autobusu biļetes mums kā studentiem sanāk varbūt mazliet lētāk, nekā Latvijā, jo šeit ar studenti karti sabiedriskajā transportā (visā valstī, nevis tikai galvaspilsētā!) ir 50% atlaide. Ja nav nekādu atlaižu - tad gan sabiedriskais transports varētu nebūt izdevīgs. 

Mīnuss pirmajā starppilsētu braucienā ar autobusu - visu ceļu (~1,5h) nostāvējām kājās - autobuss pārbāzts.

Kapošvarā jāgaida kāda pusstunda līdz nākamajam autobusam uz Balatonlelli (jap, LELLI!). Izdomāju sameklēt saldējumu. Atradu skaistu ieliņu, ko jau pamanīju internetā bildēs; diemžēl neievietošu te, jo tās bildes manā mobilā. Nākošā autobusā tīri labi - ne vairs tik karsti; arī sēdēt bija kur.

Balatonlellē mūs - autobusa braucējus sagaidīja Bārnijs un Fiona (šoferīši). :) Nokļuvām Balatonfenyves. Šis ciemats parasti ir pārpildīts vasarā, bet tagad tur diezgan maz cilvēku; jā, tas nekas, ka priekš mums šī vēl ir vasara. :)

Nu gandrīz visi...labi - puse.

Šeit mana istabas biedrene Džordžīna (Georgina) taisa mums visiem angļu brokastis. Labs, labs! :))

Neko īpašu jau tur nedarījām - kopīga padzīvošana un sadzīvošana, peldēšana, sauļošanās :) - jā, nevarēju iedomāties, ka septembra saulē es varētu tā apdegt...šodien diezgan traka sajūta. Bet vispār fantastika, beidzot atkal kaut mazliet vairāk pie dabas - tā bija pirmā vieta Ungārijā, kur satiku kaut ko līdzīgu odiem un skudrām. Arī kaķi, kurš ķer (un arī noķer) peles. :) O, arī zirnekļus! Zirnekļa bilde gan man ir!: 

Vēl par dabu..

Iespējams, ka es jau pieminēju tos baložus, kas vispār atgādina pūces. Tie mūs sagaida 'mājās' un atvadās, kad ejam prom. Vēl gan nevienu no viņiem neesmu redzējusi, bet dzirdam gan. Nu tiešām kā pūces pilsētā! :D

Naktī guļot vasaras mājā pie Balatona, man radās sajūta, ka ir pavasaris - es dzirdēju tik daudz putnu ārā! Nu tiešām tā kā Latvijas pavasarī! :))

Te rudens nav rudens. Ja jau prom braucot sāka dzeltēt bērzi, tad šeit nekā tamlīdzīga - tas sāk pietrūkt - Latvijas skaistā rudens. :) Šķiet, ka te visas lapas vienkārši nokalst un nokrīt. Pēc tā mēs secinām, ka viņiem varētu būt baigie pārsteigumi, kad prezentēsim Latviju... :))

Un jā, vēl - šeit, Pēčā, ir ļoti karsts - vēl joprojām. tieši tādēļ neapkrāvos ar daudz mantām dodoties uz Balatonu, un nepaņēmu neko no jakām, zeķēm un garām biksēm. Diezgan stulbi no manas puses, jo tur tiešām jau ir par vairākiem grādiem vēsāks.. un naktis arī vairs nav tik siltas. Mācība. 

Šorīt atgriezāmies. Šādi Kuns (Koen) un Marko gaida autobusu :D:

Puse dienas pa miegam, bet otra puse gatavojot ēst.. un "ok, aizejam paskatīties, kas notiek centrā".

Pēčā no piektdienas līdz nākošajai svētdienai notiek Örökség Fesztivál (jeb tulkojumā Mantojuma festivāls).

Šovakar pabijām Lyre le Temps koncertā. Fantastika! Biju viņus dzirdējusi ierakstos...bet tas nudien nav tas. Dzīvajā viņi ir tīīīk enerģiski, ka pat visnogurušākais cilvēks (ja vien viņam patīk laba, kā es saku, progresīva mūzika) saēdīsies kaudzi enerģijas. Super! :)) Ieskatam dziesma pazīstamās skaņās no šodienas koncerta:

Mācīties pirtī nav joka lieta!

Vakar beidzot notika pirmā īstā lekcija, kuru tiešām var nosaukt par lekciju. Sapratu, ka par civiltiesībām nezinu gandrīz neko, un ka pirtī mācīties ir nenormāli "interesanti"  - ārā bija kādi 30+ grādi, bet iekšā - kā siltumnīcā + bez nekādas ventilācijas. Godīgi sakot, tur nomirt varēja. Un ja vēl ņem vērā, ka otrdien atkal bija milzu ballīte...Īsāk sakot, es priecājos, ka es to izturēju. Vienīgi pēc tādām lekcijām, gribas ielēkt kādā dīķī.

Un stundu pirms mums bija lekcija psiholoģijā. Tā kā nākošā lekcija ir vismaz 40minūšu gājienā vai arī kādu padsmit minūšu braucienā, tad neko īsti tur nepadarījām - sapratām vien to, ka mums ir jālasa grāmata, kuru šobrīd nav iespējams dabūt un pēc tam par izlasīto jāparunājas. :D

Pirmais uzdevums - atrast īsto autobusu. Ok, atrast īsto ielu, no kuras atiet autobuss. Dažu minūšu laikā arī tas izdodas. Iekāpjam pārpildītajā autobusā un spriežam kā tiksim ārā. Mēģinām saprast arī to, kā te darbojas biļešu sistēma un cik tas maksā.. Rezultātā - pirmais brauciens Pēčas sabiedriskajā transportā - pa zaķi.

Izkāpām laikam vienu pieturu pirms vajadzīgas, bet tas nekas, autobuss gandrīz tikpat ilgi gaidīja pie sarkanās gaismas.

Nākošais uzdevums - atrast īsto ēku - "Z" ēku. Nolēmu, ka jautāšu pirmajam cilvēkam, kas parādīsies blakus fakultātei - paveicās; meitene saprata, ko mums vajag. Tikām ēkā...nu jāatrod auditorija..4.stāvs (pēc LV sistēmas) - o jā, augsts kāpiens.

Pirts ārā, pirts autobusā un vēl lielāka pirts šajā lekcijā, bet nekas - visur bijām un visu paspējām laikā! :))

Mūsu ēdieni Ungārijā. 1.daļa. - Fotostāsts :)

Šo es ēdu vakar vakariņās. Gribējām atrast kādu kafejnīcu, kur ir kaut kas no ungāru ēdieniem. Nezinu gan vai šim ir kāds sakars ar tradicionāliem ēdieniem, bet garšīgs tas gan bija. Miniet - kas tas ir? Pasūtīju kaut ko ar sēnēm. Hmm... Černobiļas sēnes? :D Nē, iekš tā brūnā ir šampinjoni ar fetas (varētu būt) sieru. .... UN karija mērce!!! :)) - tā bija viena no lietām, ko es šeit veikalos meklēju un nevaru atrast. Ak, lucky me.

Šī ir šobrīd labākā maize, kādu šeit esam ēdušas. Bet tāpat nestāv tuvu Latvijas mantai - novērtējiet! ;)

Šos mums ir paredzēts izbarot puišiem, kad viņi dzers aliņu. Pē, šitos nepērciet!

..tad jau šitā lieta ir krietni labāka. Kroketes, laikam. Liksim iekšā zupā kādā no tuvējiem vakariem. Bet vispār ir ēdamas arī tāpat - tādi forši kraukšķi! :)

Šos vēl nepamēģinājām, bet cena un nosaukums ir daudzsološs.... (LV "Līcis" ! :D )

The best! Var ēst ar karotēm! :D

Tā nav tēja, tas ir piens! Un tas ir piens ar mazliet nenormālu derīguma termiņu (gluži kā mūsu "Lāse").

Ņamma.

Šito NEpērciet! Garšo pēc pelējuma vai...nu vispār galīgs pē. Tik tālu kāds šo izdzēra, kad vairs nejuta, ko dzer - iebarojām.

Jā, šis vīns tādā gadījumā ir krietni labāks. Man gan visiem vīniem šajā pusē prasās piebērt cukuru, bet tā būtu mazākā bēda. :)

Šis ir tas dēļ kura veikalā aiz priekiem gandrīz sāku lēkāt! KEFĪRS! Un garšo tikpat labi kā Latvijā! :P

Ilgi meklētās auzu pārslas. Tiešām reti kur ieraugāmas. bet citronpiparus tā arī te nevaru atrast... :(

Bietes - pirkām, lai uztaisītu auksto zupu. Sagrieztas šķēlēs, nevis kā LV, bet labas gan! :))

O jā, izskatās, ka mums ir tik daudz ēdiena! :D Bet jā, tas tā noteikti ir tikai sākumā....

Šie gaida Latvijas prezentācijas vakaru... un arī gotiņkonfektes to dara...un arī mūsu idejas par citiem ēdieniem, plaukstiņpolka un LV video.

Arī šādā formātā var nopirkt ievārījumu. Tīri tā neko. Nav jau gluži kā no mājām, bet pankūkām derēs.

Mūsu fakultātē (arī viesnīcā) ir daudz dzērienu un ēdienu automātu. Šajās karstajās dienās esam iecienījušas kafijpienu - super! :))

Šeit iekšā ir sojas desa. :D Pievienojam aukstai zupai...

Izdiedelēju milzu bļodu un here it is! :))

Piedāvājām katram garamgājējam. Viņiem patiešām garšoja! Un viņi atcerēsies mūs, jo nekad agrāk nebija ēduši kaut ko TIK ROZĀ! Dažs tik vēl apvaicājās vai tās ir pusdienas vai vakariņas...mēs esot izvēlējušās galīgi dīvainu laiku ēšanai. "Atnācu mājās - gribu ēst!" 

Jā, vis- kaut- kas. 

Vis- kaut - kas dubultā. Negaršīga kafija un garšīgas garšvielas (bez citronpipariem :( ).

Kur nu bez saldējuma!? Katru dienu vismaz pa vienam jāapēd! (garšo gandrīz gluži kā Itālijā!:)) )

Nemēģiniet uzcept picu mikroviļņu krāsnī. Ja nesanāk ieslēgt cepeškrāsni, pasūtiet no picērijas. Bet par spīti tam - bija tīri ēdama.

Ak jā...šeit tiek mācīta viena no dzertiņspēlēm. Dzēra Laima, Barny un Tom. Kā tad tā!?

Starp citu - pasūtīt šādu milzu picu uz veselu bariņu ir krietni lētāk,  nekā  pašiem gatavot kaut ko patiešām nopietnu. Vienīgais mīnuss - nu dikti ilgi sanāk gaidīt! (Bet tas tāpat nemazina ēšanas prieku... :D )