Tā, kā tumsa runājas ar tumsu,
Tā, kā zīdainis - ar avīzi,
Tā, kā vecums runājas ar skūpstu?
Pāri dvēselei ir lijis lietus,
Pacēlusies migla.
Dvēselē
Var iet un iziet cauri -
Nebūs brūces,
Nebūs zilumu,
Tikai atkal aizvērusies migla.
Miglas valodu zin tikai basas kājas.
Kā mēs, mēmie, sarunāsimies?
O.Vācietis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru