otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

Sarkanā (24.04.2010.)

velnišķām acīm
vēja izpluinītiem matiem
viņa stāvēja.

paskatos - hops!
Viņas vairs nav.

Kā vējš pūta,
tā viņa radās un zuda.

Ak, atsēdās.
Sarkanā.

Viņa ko meklēja;
Bet tad savu sirdi mierināja mūzikā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru