Vakar kārtējo reizi secināju, kādu svarīgu atšķirību Latvijā un citās Eiropas valstīs. Uzreiz sagribējās atgriezties Stokholmā, Zviedrijā.
No Jelgavas uz Rīgu gribēja nokļūt kāds Āzijas izcelsmes cilvēks (izskatījās pēc ķīnieša), katrā ziņā viņš runāja angliski.
Kā jau parasti 5dienās biļetes uz autobsiem jānopērk laicīgi, mikriņi ir pilni. Viņš to nezināja. Jautājot šoferim, viņš saņēma tik krustu ar rokām, "nebūs", "mestu net". Atbildi uz jautājumu "Over there?" no šofera, viņš nesaņēma vispār. Kad pamanīju, ka cilvēks vēl joprojām pie busiņa stāv neizpratnē, norādīju, ka jā - biļete jāpērk autoostā.
Bet stāsts ir par to, cik tomēr nepieklājīgi un NEATSAUCĪGI ir autobusu šoferi (pieļauju arī, ka ne tikai šīs profesijas pārstāvji)!(Protams, pastāv izņēmumi, bet kā saka: "darvas pile medū sabojā visu medus podu.") Mirkli vēlāk viņš diezgan nelaipni jautāja pasažierei, lai parāda biļeti. Var jau būt, ka viņam vienkārši ir tāda balss, var jau būt, ka viņam bija tik slikta diena, ka šoferis labāk būtu sedējis kādā mazā istabā un piedzēries, bet tas viņu neatbrīvo no darba pienākumiem.
Salīdzinot ar Stokholmu (biju tur augustā) - tur visi ir smaidīgi (jau pirmkārt) un ļoti atsaucīgi. Autobusu šoferi pat neprasot, lai apstājas tajā un tajā pieturā (vienkārši par to apjautājoties), apstāsies un vēl pārjautās, vai tiešām šī ir nepieciešamā pietura. Un galu galā viņi ar plašu smaidu novēlēs jauku dienu.
Pieļauju, ka valodas varētu nezināt šoferi, kas braukā tikai lauku maršrutos. Bet domāju, ka diezgan bieži Jelgavā un Rīgā gadās ārzemnieki - tā pāris frāzes jau var iemācīties angliski. Un jābūt arī cilvēcīgai un pieklājīgai attieksmei, ja jau reiz strādā sabiedriskā jomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru