Hmm..nu tā baigi savādi. Laikam jau tiešām tā ziema ir klāt. Tik sniega vēl tā īsti nav. Ārā tumšs jau 5os vakarā. Vairums tādi melanholiski palikuši, šķiet, klusām, paslēpušies kaut ko perina. Nē, nē, neko ļaunu. Varbūt gatavojas Ziemassvētkiem vai Valentīndienai. Tik nu tā interesanti. Rodas arī sajūta, ka daudzi grib klusēt. Nepateikt visu līdz galam, kā tas skaisti nāktos. Varbūt es arī? Nē. Es taču saku..
Ļoti labi jūtams, kuri cilvēki ir svarīgi un kuriem tu esi svarīgs. Un galvenais - vajadzīgs. Skumji, ka tas ne vienmēr ir abpusēji. Tas ir arī no tāda viedokļa, ka varbūt kādam es esmu vairāk vajadzīga nekā man šis kāds. Atkal skumji. Redziet, melanholija ir lipīga. Bet varbūt tā ir ziemīgā nostaļģija?? Ak jā, pareizi, vēl vakar atcerējos vairākus skaistos notikumus iz past.
Visi vienādi pelēki, noslēpumaini..satinušies šallēs un mēteļos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru