Sākumā, ieraugot video par prostitūcijas legalizēšanu Latvijā, uznāca dusmas - nu kas vēl? Pietiek jau, ka Rīga tāpat tiek uzskatīta par seksa galvaspilsētu.Uzreiz, protams, ieinteresēja, kas tas tāds par projektu - "Izglāb valsti", vēl pie tam saistībā ar prostitūciju. Tad nu iečekoju mājas lapu - jā, izrādās tā ir antireklāma. Antireklāma kārtējam valdības absurdajam jautājumam - viņi domā tikai ekonomiski (un tāpat šķērsām), viņiem nudien neinteresē, ka arī ielasmeitām ir dvēsele, ka bieži viņas nestrādā savas gribas pēc. Un vistrakākais, ka mājas lapā izglabvalsti.lv veiktajā aptaujā 56% cilvēku ir PAR legalizēšanu un tikai 44% PRET.Nedomāju, ka Latvijas budžetam būtu japapildinās ar cilvēka dvēseles naudu.
Tajā pašā dienā, kad ieraudzīju šo video, istabā nejauši atradu Paulu Koelju grāmatu "Vienpadsmit minūtes" - diezgan liela sakritība - šī grāmata stāsta par kādas ielasmeitas Marijas dzīvi (grāmata ir veidota no patiesa dzīvesstāsta).No maza ciemata Brazīlijā viņa aizbrauc brīvdienās uz Riodežaneiro, kur iepazīstas ar kādu vīrieti, kas viņai piedāvā zelta kalnus, apmaksāt visu ceļā uz Eiropu, kur viņa strādātu par aktrisi. Lai arī viņa par šo izdevību šaubās, tomēr atvadās no vecākiem un dodas turp. Protams, Eiropā nokļūstot, šī vīrieša attieksme mainās, viņa kļūst par dejotāju kādā Šveices klubā.
Marija sakrāj mazliet naudas, lai varētu iztikt, piesakās dažādās modeļu aģentūrās, meklē darbu. Pēc kāda laika viņa dodas uz Rue de Berne, lai kļūtu par prostitūtu, kas Šveicē ir legāls darbs. (Starp citu, prostitūcija ir legalizēta arī Nīderlandē, Austrijā, Grieķijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā u.c. )
Lai nepazaudētu savu dvēseli, Marija raksta dienasgrāmatu. Viņa ir sev liegusi visas emocionālās sajūtas. Lai arī sākotnēji viņa par savu darbu īpaši nesūdzās, beigās viņa nonāk pie secinājuma, ka viņa savu darbu IENĪST.
Esmu pārliecināta, ka tā jūtas lielākā daļa ielasmeitu, bet viņas vai nu nedrīkst no šīs vietas pazust (jo ir kāda sutenera rīcībā) vai neprot sev palīdzēt, jo uzskata, ka dzīvē nevienam nav vajadzīgas un "kur gan viņas ies, ja iepriekšējā darba vieta ir bijusi iela". Tu esi miris, ja esi sevi pārdevis. Tāpat, noteikti ir vēl 101 iemesls, kāpēc viņas savu darbu nepamet laicīgi vai arī kāpēc vispār tajā ir iesaistījušās.
Iekšlietu Ministrija atzīmē, ka cilvēku tirdzniecība bieži tiek slēpta zem dažādām legālām uzņēmējdarbības formām, bet personu vervēšanai tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un reklāmas izdevumi. Tomēr joprojām tiek izmantotas arī vienkāršākās personu vervēšanas metodes, piemēram, personas, kas saistītas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanu vai kas pašas nodarbojas ar prostitūciju Latvijā, vervē sievietes prostitūcijai ārzemēs. [pilns raksts]
Lai to legalizētu Latvijā? - maksātu nodokļus, kas pildītu valsts budžetu, jā, varbūt no Latvija mazāk izbrauktu sievietes, kas dodas peļņā uz ES valstīm sevi pārdodot, bet vai tā nav cilvēces degradācija?
Ko Tu par to domā?
Tajā pašā dienā, kad ieraudzīju šo video, istabā nejauši atradu Paulu Koelju grāmatu "Vienpadsmit minūtes" - diezgan liela sakritība - šī grāmata stāsta par kādas ielasmeitas Marijas dzīvi (grāmata ir veidota no patiesa dzīvesstāsta).No maza ciemata Brazīlijā viņa aizbrauc brīvdienās uz Riodežaneiro, kur iepazīstas ar kādu vīrieti, kas viņai piedāvā zelta kalnus, apmaksāt visu ceļā uz Eiropu, kur viņa strādātu par aktrisi. Lai arī viņa par šo izdevību šaubās, tomēr atvadās no vecākiem un dodas turp. Protams, Eiropā nokļūstot, šī vīrieša attieksme mainās, viņa kļūst par dejotāju kādā Šveices klubā.Marija sakrāj mazliet naudas, lai varētu iztikt, piesakās dažādās modeļu aģentūrās, meklē darbu. Pēc kāda laika viņa dodas uz Rue de Berne, lai kļūtu par prostitūtu, kas Šveicē ir legāls darbs. (Starp citu, prostitūcija ir legalizēta arī Nīderlandē, Austrijā, Grieķijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā u.c. )
Lai nepazaudētu savu dvēseli, Marija raksta dienasgrāmatu. Viņa ir sev liegusi visas emocionālās sajūtas. Lai arī sākotnēji viņa par savu darbu īpaši nesūdzās, beigās viņa nonāk pie secinājuma, ka viņa savu darbu IENĪST.
Esmu pārliecināta, ka tā jūtas lielākā daļa ielasmeitu, bet viņas vai nu nedrīkst no šīs vietas pazust (jo ir kāda sutenera rīcībā) vai neprot sev palīdzēt, jo uzskata, ka dzīvē nevienam nav vajadzīgas un "kur gan viņas ies, ja iepriekšējā darba vieta ir bijusi iela". Tu esi miris, ja esi sevi pārdevis. Tāpat, noteikti ir vēl 101 iemesls, kāpēc viņas savu darbu nepamet laicīgi vai arī kāpēc vispār tajā ir iesaistījušās.Iekšlietu Ministrija atzīmē, ka cilvēku tirdzniecība bieži tiek slēpta zem dažādām legālām uzņēmējdarbības formām, bet personu vervēšanai tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un reklāmas izdevumi. Tomēr joprojām tiek izmantotas arī vienkāršākās personu vervēšanas metodes, piemēram, personas, kas saistītas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanu vai kas pašas nodarbojas ar prostitūciju Latvijā, vervē sievietes prostitūcijai ārzemēs. [pilns raksts]
Lai to legalizētu Latvijā? - maksātu nodokļus, kas pildītu valsts budžetu, jā, varbūt no Latvija mazāk izbrauktu sievietes, kas dodas peļņā uz ES valstīm sevi pārdodot, bet vai tā nav cilvēces degradācija?
Ko Tu par to domā?
Es domaju ka legalizacija Latvija IR vajadziga tikai vien taa iemesla delj ka Latvija prostitucija ir tik liela problema. Jamacas ir no kaiminu pieredzes kaa piemeram Vacijas vai Holandes kur ir iela ar legaliem bordeliem. Shada valsts riciba palidz kontrolet sho biznesu un samazina nelegalo tirgu jo butu mazak pirceju tapec ka virieshi labak izveletos legalo bordeli neka risketu ar ''ielas palaistuvi''.To sakot protams Latvija butu jaaizliedz vispariga prostitucija un butu jaatlauj tikai legalizeti un kontroleti bordeli :)
AtbildētDzēst