"Lietus var līt nedēļu, bet rasas lāse dzīvo tikai stundu. Viss, kas skaists un dārgs, ir īslaicīgs. Bet tu gribi, lai viss būtu pastāvīgs. Tu kādu mīli un soli: "Es tevi mīlēšu visu mūžu." Taču labi zini, ka nevari būt drošs par katru nākamo dienu, - tu dod viltus solījumu.
Viss, ko tu vari sacīt, ir: "Esmu iemīlējies tevī šajā mirklī un pilnībā atdodu tev sevi visu. Par rītdienu es neko nezinu. Ko es varu solīt?"
Bet iemīlējušies apsola visvisādas lietas, kuras nespēj izpildīt. Un tad nāk vilšanās, cilvēku ceļi šķiras. Vakardienas mīlestība pārvēršas par strīdu, konfliktu, pastāvīgu cīņu par galveno vietu. Mūžīgā laime pārvēršas par mūžīgu nelaimi. Es nevienam nesaku "tev ir pienākums darīt". Šie vārdi padara cilvēka prātu slimu."
Viss, ko tu vari sacīt, ir: "Esmu iemīlējies tevī šajā mirklī un pilnībā atdodu tev sevi visu. Par rītdienu es neko nezinu. Ko es varu solīt?"
Bet iemīlējušies apsola visvisādas lietas, kuras nespēj izpildīt. Un tad nāk vilšanās, cilvēku ceļi šķiras. Vakardienas mīlestība pārvēršas par strīdu, konfliktu, pastāvīgu cīņu par galveno vietu. Mūžīgā laime pārvēršas par mūžīgu nelaimi. Es nevienam nesaku "tev ir pienākums darīt". Šie vārdi padara cilvēka prātu slimu."
J.Zemuns Eterlings
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru