Un vispār, ja kādam būtu līdzekļi to mītni atjaunot, sanāktu traki laba vieta visādām nozarēm.
Kā vislabākais - tur ir tāda telpa - liela plaša, tikai ar stabu rindu vidū - tā varētu būt ideāla deju zāle, mēs pat ieraudzījām, kur varētu atrasties bāra lete... un aiz tās kā reiz būtu telpa noliktavai, virtuvei utml. :)
Mazliet par vēsturi:
Straujš tekstilrūpniecības uzplaukums Ziemeļvidzemē sākās 19. gs. otrajā pusē. Ir zināms, ka šajā laikā atsevišķi privātuzņēmēji dibināja vilnas apstrādes uzņēmumus Dikļos, kā arī Lēdurgas un Cēsu apkārtnē. Vācu tirgotājs Kārlis Aleksandrs Tīls tādu fabriku uzcēla arī Limbažos.
1876. gada 13. oktobrī laikraksta “Baltijas Vēstnesis” sludinājumu rubrikā parādījās ziņa: “Limbažos pie A. Tīla ierīkota jauna vilnas kāršana ar dampspēku pēc jaunākās un labākās vīzes, tā sakārstā vilna iznāk pavedienos un kamolos. Katra vēlēšanās tiks uz to ātrāko un labāko izpildīta.” Ar šo gadu arī sākās viena no vecākajiem Limbaþu pilsētas rūpniecības uzņēmumiem – “Limbažu filcs” vēsture. A. Tīla vadības laikā fabrika bija plaukstošs uzņēmums, kurā strādāja pat līdz 500 strādnieku, tie bija labākie gadi fabrikas vēsturē. 1907. gadā tika ražotas vīriešu cepures, sieviešu cepuru sagataves, zābaki un dzijas. Vēlāk, pēc reorganizācijām tika ražotas arī citi vilnas priekšmeti.
1. Pasaules kara laikā fabrika evakuējās uz Maskavu; 2. Pasaules kara laikā tā Limbažos darbu nepārtrauca - strādāja galvenokārt armijas vajadzībām.
1992. gada novembrī finansiālu problēmu dēļ – nesaņemot samaksu par valsts pasūtījuma ietvaros saražoto un nosūtīto produkciju, velteņu ražošana tika apturēta un fabrikas darbība pārtraukta. Palika vien īpašuma uzraudzība, gatavošanās vēlākai denacionalizācijai un privatizācijai.
1996. gada maijā Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā pārņēma fabriku savā īpašumā par Ls 1.
[Pilnu rakstu var lasīt šeit.]
1876. gada 13. oktobrī laikraksta “Baltijas Vēstnesis” sludinājumu rubrikā parādījās ziņa: “Limbažos pie A. Tīla ierīkota jauna vilnas kāršana ar dampspēku pēc jaunākās un labākās vīzes, tā sakārstā vilna iznāk pavedienos un kamolos. Katra vēlēšanās tiks uz to ātrāko un labāko izpildīta.” Ar šo gadu arī sākās viena no vecākajiem Limbaþu pilsētas rūpniecības uzņēmumiem – “Limbažu filcs” vēsture. A. Tīla vadības laikā fabrika bija plaukstošs uzņēmums, kurā strādāja pat līdz 500 strādnieku, tie bija labākie gadi fabrikas vēsturē. 1907. gadā tika ražotas vīriešu cepures, sieviešu cepuru sagataves, zābaki un dzijas. Vēlāk, pēc reorganizācijām tika ražotas arī citi vilnas priekšmeti.
1992. gada novembrī finansiālu problēmu dēļ – nesaņemot samaksu par valsts pasūtījuma ietvaros saražoto un nosūtīto produkciju, velteņu ražošana tika apturēta un fabrikas darbība pārtraukta. Palika vien īpašuma uzraudzība, gatavošanās vēlākai denacionalizācijai un privatizācijai.
1996. gada maijā Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā pārņēma fabriku savā īpašumā par Ls 1.
[Pilnu rakstu var lasīt šeit.]
Šobrīd:
Vienā filca fabrikas daļā jau tiek veikts projekts - "Sabiedrības mūžizglītības un veselības centrs "Filcītis"".
Limbažu pilsētas svētkos 2010. gada 30-31. jūlijā:
Bijušās filca fabrikas teritorijā ar šīberēšanu, smalkām dejām, fotografēšanos, filca meistardarbnīcām, retro auto parādi un citām aktivitātēm 30 gadu stilā svinēs Filca svētkus, ko organizē biedrība „Limbažu Filcs”. Tiks atklāts arī mūžizglītības un sabiedrisko aktivitāšu centrs.
Tā kā - Limbažu Filca fabrika lēnām atdzimst.. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru