Turi savas mantas pie sevis! (23.05.2010.)

Jo tiklīdz Tu to nedarīsi, var atgadīties, ka tās vairs nebūs tur, kur atstātas... tā mums gadījās pagāšnakt.
Diezgan "jautrs" piedzīvojums, ņemot vērā, ka viss vakars bija vienkārši fantastisks (kārtīga dejotāju balle).
Burtiski 10 minūtes; apsargi neko neesot manījuši (aizdomīgie), palika tikai visas pārējās mantas, izņemot somas, kurās bija viss nepieciešamais- sākot ar lūpu spīdumu, beidzot ar kurpēm, telefonu, autovadītāja apliecībām, banku kartēm, dzīvokļa atslēgām utt. Tāds labs ķēriens kādam gadījies. Iekakāja sirsniņā. Tik diezvai viņam noderēs mana recenzija ētikā..kaut gan būtu forši, ja viņš(-a) to izlasītu - tādas dzīves tēmas!
Tā nu 4 rītā mums nebija arī vairs jumta virs galvas.. Paldies draugiem (personīgi man - tikko iepazītiem cilvēkiem), kas izpalīdzēja. Tas ir nenovērtējami.

Zvani bankām, LMT.... Labi, ka vismaz viens mobilais mums bija!!
Policija ir jāizsauc uzreiz. Mēs gan cerējām, ka tās somas pēkšņi uzradīsies..tāpēc uz iecirkni rakstīt iesniegumu gājām šodien. (Tāda lieta jādara, ja nevēlas, lai dati tiktu izmantoti vai lai tiktu ierosināts kriminālprocess.)

Pirmais iespaids - vienkārši graujošs! Iecirknis - vecā ēkā, kurai apmetums gāžas lejā. Uz durvīm rakstīts, ka nakts laikā ieeja no pagalma puses. Lai arī nebija nakts, ieeja Bija no pagalma puses.
Pie atvērtajām ārdurvīm - telefons - tāds sens iz padomijas laikiem - karikatūra (Būtu ar ko, nofotogrāfētu). Domāju, ka tas vienkārši nav noņemts, bet kā secinājām vēlāk - tas noteikti arī darbojās.
Tālāk - uz vienu pusi čīkstošas durvis, uz otru - restotas durvis, pie kurām blakus ir vēl viens Padomju laika telefons, kuru paceļot, savieno ar dežūrdaļa, kas sēž aiz restēm.
Saka, lai ejam pa tām čīkstošajām durvīm iekšā un sēžam, un gaidam. Tur apsēžoties es sajutos kā apsūdzētā. - Telpa pretīgi rozā krāsā, daudz kabinetu durvis, tādā auksta, nemīlīga, ar, protams, vecām mēbelēm (šķiet, ka krēsli uz kuriem sēdējām, bija pati jaunākā lieta telpā.).
Atnāca inspektore - radās labs viedoklis, bet runāja nu gan daudz. Padarīšana ilga, jautājumi interesanti, bet nu galu galā, cilvēcīga sieviete, kas labi dara savu darbu. Paldies.

Smieklīgi - es pat nevienā bibliotēkā nevaru vairs ieiet, jo arī visas lasītāju kartes bija somā.
_ _ _

Rikim - milzīgs apskāviens.

Un P.S. - Ja kāds atrod zilganzaļu+brūnu puķainu rokas somu un brūnu plecu somu dodiet ziņu!