uz jumta kores un dungoja dziesmu par bitēm.
Pēkšņi, nez no kurienes uz kores putns uzlaižas.
Vagars lēni pagriežas un saka: "Putn, Tu pazīsti bites?"
Putns nogārdz un pārmetoši atbild: "Kam Tev bites?"
Bet Putn, tu esi dzirdējis kā bites pret logiem sitas?
Putns,galvu pacēlis, gaisā ieķērcās, pārtraucot naksnīgo klusumu.
Pēkšņi, nez no kurienes pielido zilonis.
Viņš, pavisam samiegojies, no acīm centās izberzēt miegu.
Nu viņš abiem jumta pavēlniekiem lepni saka: "Es esmu bitēē!"
Vagars gandrīz novēlās no kores, bet Putns, būdams vēsais čalis, izvelk no kabatas savu Ipodu.
Ieslēdzis System of A Down dziesmu, viņš RnB ritmos sāk repot par ziloņbitēm un Vagariem uz jumta kores.
Taču nez kāpēc zilonis to uzskatīja par apavainojumu.
Ziloņbite sāka raudāt un izdvesa dīvainas skaņas, kas atgādināja nogriezta mata krišanas skaņu...
---
Kā nu gadījās kā ne, kaut kas dīvains atskanēja arī no mājas bēniņiem...
* * *
Es jau sāku...
Domāt par vāku
Ko redzēju sārtu
Uz galda klātu
Kāpēc gan galdam vajag vāku?
TIk sarkanu kā ziemeļmola bāku
Vai tam ir kāda doma?
Vai vispār dzīvē kāda loma?
Zem galda četras kājas
Stāv stipri, nav tās vājas
Un vai dzīvei ir savas kājas
Kas dažkārt ieved tur, kur rājas
Bet varbūt dzīvē ir tikai mājas
Vieta, kur parasti mums labi klājās.
Mūžībai nevajag uzlikt vāku
Svarīgi ir censties nedomāt ar prātu
Un mesties dzīves virpulī
Un mesties dzīves virpulī
[L. & M.]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru